Kādā no Bolderājas piecstāvu mājām noticis smags noziegums – līdz nāvei piekauts dzīvokļa saimnieks. Kaimiņi stāsta, ka varmāka ir bijušais bokseris un tagad mēģina atrunāties, ka vīrietis nomiris no sirds kaites, nevis viņa profesionālajiem sitieniem.
Aiztur pēc piecām dienām
Pēc policijas sniegtās informācijas, 18. jūlijā vienā no Lemešu ielas daudzstāvu nama dzīvokļiem alkohola lietošanas laikā starp diviem vīriešiem izcēlies sadzīvisks konflikts, kas pāraudzis fiziskā cīņā. 38 gadus vecs vīrietis savam pudeles brālim iesitis pa galvu un krūškurvi. Kaimiņi izsaukuši neatliekamo medicīnisko palīdzību un policiju, kas notikuma vietā konstatēja bēdīgu faktu – 50 gadus vecais dzīvokļa saimnieks uz grīdas gulēja miris. Agresīvais vīrietis jau bija aizmucis no notikuma vietas, un policijai tikai pēc vairākām dienām izdevās viņu aizturēt. Noskaidrots, ka varmāka jau iepriekš vairākas reizes sodīts par dažādu miesas bojājumu nodarīšanu.
Nedēļu pēc nelaimes Lemešu ielas 15. nama pagalmā valda miers, uz soliņa sēž pāris pensionāres, saulē izdegušajā zālienā ar krāsainām rotaļu automašīnām spēlējas mazi puikas, meitenes, sastājušās bariņā, jautri runājas. «Šī aina mums liekas neticama. Mēs nespējam noticēt, ka šis ir mūsu pagalms un ka te var būt tik labi, klusi un mierīgi,» smaida pensionāres. Pēdējos piecus gadus ļaudis esot dzīvojuši bailēs un troksnī, ko radījušas kompānijas, kas regulāri nākušas ciemos pie nu jau mirušā Aleksandra. «Vienmēr visi soliņi bija aizņemti, visādi tipi nāca un gāja, viss bija piemētāts ar atkritumiem, tika dzerts no lielākām un mazākām pudelēm, bija lamāšanās ar visrupjākajiem vārdiem, dabiskās vajadzības tika kārtotas pie krūmiem un pat pagalma vidū. Te bija elle. Pie mājas vienmēr stāvēja kāds bariņš vīriešu, mums bija bail iznākt no mājas, iet viņiem garām, tas bija vienkārši briesmīgi,» neseno situāciju raksturo sievietes. Dzeršana regulāri notikusi arī Aleksandra dzīvoklī, kur bieži bijusi arī asiņaina savstarpējo attiecību kārtošana. Kopš Aleksandra nav, vietējie var uzelpot, lai gan mājā vēl dzīvojot viens līdzīgs tips, kuru gan solīts visai drīz milzīgā parāda dēļ no mājokļa izlikt.
Dzirdēja sitienus un gārgšanu
Lai arī Aleksandrs bijis mūžīgā nemiera iemesls, kaimiņi nedusmojas uz viņu, bet gan uz draugiem, kas nekur nestrādājošo vīrieti, kura īpašumā bija no vecākiem mantotais divistabu dzīvoklis, apsēduši kā maitu lijas. «Viens atnesa dzeramo, cits uzkodas, un tā viņi te dzīvoja. Aleksandrs pats dzīvoja vienā istabā, otrā bija ielaisti īrnieki, kuri viņa mājokli arī pārvērta par tādu vietu, kurai normālam cilvēkam tuvoties negribas,» saka pensionāres. «Cik neesam saukuši policiju, cik neesam par to briesmīgo situāciju sūdzējušies namu pārvaldē, viss bez rezultātiem, viņiem neesot tiesību neko darīt. Es vienreiz policistiem prasīju, vai tikai tad, kad kādu nositīs, viņiem būs tiesības kaut ko darīt. Atbilde bija, ka tad viņi beidzot varēšot rīkoties,» stāsta pensionāre Ļena. Sieviete atceras, ka, tiklīdz policisti ienākuši pa parādes durvīm un pieklauvējuši pie Aleksandra dzīvokļa durvīm, draugi izlēkuši mājas otrā pusē no dzīvokļa pa lodžiju un aizmukuši, bet pēc policijas aizbraukšanas atgriezušies un jandāliņi turpinājušies. «Tai policijas saukšanai nebija nekādas jēgas. Un tad tā diena pienāca. Es gan nekad nebiju domājusi, ka Sašu nositīs. Mēs esam pārliecināti, ka viņu nogalināja, lai gan vainīgie tagad cenšas pierādīt, ka viņš nomira no problēmas ar sirdi.» Ļena norāda, ka mediķi un policija izsaukti vien dienu vai divas pēc nozieguma pastrādāšanas. «Īrnieki blakus istabā bija līksmojuši un gulējuši vēl vienu vai pat divas naktis,» sašutusi skaidro sieviete.
Ļena atceras, ka todien Aleksandrs ar draugiem sēdējis pagalmā uz viena soliņa, vēlāk pārcēlies uz citu, kur jau vakarpusē sākusies jezga un kaut kāds strīds. Vēlāk konflikts, visticamāk, turpinājies arī dzīvoklī. «Ap vienpadsmitiem vakarā, pirms gulētiešanas, nolēmu vēl uzsmēķēt un izliecos pa logu. Es dzīvoju ceturtajā, bet Aleksandrs pirmajā stāvā zem manis. Tobrīd dzirdēju lejā balsis un divus dobjus sitienus, pēc tam divus garus, briesmīgus gārdzienus vai vaidus. Tas bija Aleksandrs. Man joprojām tās skaņas skan ausīs,» nopūšas pensionāre. Pēc brīža sieviete pamanījusi, ka no mājas iznāk Vadims, tā vismaz viņu parasti saukuši draugi, un ātrā solī aiziet. «Viņš bija viens, pārējie palika dzīvoklī. Man neradās aizdomas, ka tur ir notikusi traģēdija, jo uzdzīve turpinājās, tikai vēlāk sapratu nepatīkamo skaņu īsto iemeslu.» Kad pēc pāris dienām pie mājas stāvējuši «ātrie» un policija, Ļena nav pat iedomājusies, ka tie varētu būt pie Aleksandra, tikai vēlāk no kaimiņienes uzzinājusi, ka viņš miris. Par Vadimu, kas vēlāk aizturēts, Ļena neko īpaši nezina, jo viņš uz Lemešu ielu nācis tikai ciemos, taču neko labu sieviete par viņu nevarot pateikt. «Viņš ir kauslis. Neliela auguma, ar milzīgām dūrēm, it kā bijušais bokseris. Vadims nemaz normāli runāt nemācēja, tikai dūres vicināja, mums visiem no viņa bija paniskas bailes,» teic Ļena. «Viņš Aleksandru ar saviem boksera paņēmieniem nobeidza.»
Pensionārei žēl nogalinātā
Pensionārei, runājot par Aleksandru, acīs parādās asaras. Viņa labi pazinusi vīrieša vecākus, jo pirms 42 gadiem visi vienlaikus pārcēlušies uz dzīvi jaunuzceltajā mājā Bolderājā – tajā rajona daļā, kas arvien ir viena no sakoptākajām un labākajām. Aleksandrs tobrīd mācījies 2. klasē tāpat kā Ļenas pašas dēls. Abi bijuši draugi, spēlējušies, ciemojušies viens pie otra gan jubileju reizēs, gan ikdienā. «Saša bija labs puika, normāli mācījās. Viņam bija šofera tiesības, darbs uz autokrāna. Pirms kādiem sešiem gadiem nomira māte, viņš palika viens, bez radiem, jo tie visi dzīvo Lietuvā, vēl nesen man fotogrāfijas rādīja. Draugi viņu nogremdēja, izmantoja dzīvokli, bet īri apmaksāt nepalīdzēja, bija liels parāds sakrājies,» stāsta Ļena. Sievas un savu bērnu Aleksandram neesot bijis, taču vēl mammas dzīves laikā viņš īrējis atsevišķu dzīvokli kopā ar kādu sievieti no Daugavpils un audzinājis viņas divus bērnus, taču attiecības pajukušas. Pēdējā laikā pie Sašas mitusi kāda Taņka, taču nedz viņu, nedz pārējās viešņas vairs par sievietēm īsti nevarot nosaukt, uzskata Ļena. Kopš Aleksandra nāves neviens te vairs nerādoties. Tiesa, īrnieki pēc tam, kad dzīvokļa durvis policija aizzīmogoja, izsituši lodžijas stiklus un ielīduši istabā. Visticamāk, paņēmuši tur palikušās mantas, norāda kaimiņiene. «Man ir ļoti žēl Aleksandra, viņš nebija slikts cilvēks, gandrīz kā pašas dēls, manā acu priekšā uzauga. Gribētos zināt, kad un kur viņu glabās, vismaz puķītes uzlikt uz kapa. Ceru, ka viņu apglabās blakus mātei,» nosaka Ļena.