Liepājas metalurgu apsola solītājiem
Izputējušā uzņēmuma Liepājas metalurgs (LM) administratora Haralda Velmera paziņojumam par sešu saistošo piedāvājumu saņemšanu no uzņēmuma mantas pircējiem seko piebilde, ka īstenībā nekādas saistības šie pircēji nav uzņēmušies.
It kā nekas vairs nekavē LM atsākt darbu pēc mēneša. Uzņēmuma pārdošanai jānotiek līdz 31. augustam un uzņēmums tiekot uzturēts pilnā ražošanas gatavībā. Ja prasīt metāla kausēšanu jau 4. septembrī šķiet pārāk ātri, tad reālākais orientieris LM krāšņu iekuršanai ir 4. oktobris ar Saeimas vēlēšanām. No LM krāsnīm plūstošais metāls un dzirksteles varētu kļūt par valdošās koalīcijas partiju reklāmas objektiem, tāpēc tiks pieliktas vislielākās pūles šādu objektu radīšanai, ja tas vispār iespējams. Vēl vienu divus mēnešus vēlāk noskaidrosies, vai LM patiešām atsācis darbu, vai arī tur noorganizēta priekšvēlēšanu izrāde. Proti, LM ir jānonāk nepārtraukta darba režīmā pirms sala iestāšanās, jo pārāk dārgi būtu divas ziemas pēc kārtas uzturēt krāsnis, kas nevis izdala siltumu, bet pašas jāsilda, lai sals nesabojātu metāla kausēšanas vadības sistēmas.
Vienīgais nodrošinājums LM atjaunošanai šobrīd ir H. Velmera labais vārds. Viņš ir uzņēmies atbildību visu LM potenciālo pircēju vietā, jo paziņojis par sešu saistošo pirkšanas piedāvājumu saņemšanu, kaut gan īstenībā nekādu saistību potenciālajiem pircējiem nav. «Pie saistošo piedāvājumu iesniegšanas potenciālajiem investoriem netika lūgts nodrošinājums,» H. Velmers atbildēja uz Neatkarīgās jautājumu, kas izrietēja no viņa publiskā paziņojuma par saistošo piedāvājumu saņemšanu.
Saistošo piedāvājumu pieņemšana bez pircēju saistībām ir galējā piekāpšanās pircējiem, kuri šajā gadījumā diktē noteikumus. H. Velmeram atlika izvēlēties starp šādiem piedāvājumiem un nekādiem piedāvājumiem, t. i., nekādiem piedāvājumiem atjaunot LM ražošanu. Prasot no saistošo piedāvājumu iesniedzējiem reālas saistības, H. Velmers kļūtu par grēkāzi, kurš LM pārdošanu izjaucis savas spītības dēļ. Darījuma izjukšana tagadējā brīdī būtu sevišķi nepatīkama Latvijas valdībai ne tikai kā lielākajam LM kreditoram. Priekšvēlēšanu situācijā aktualizētos jautājumi gan par valdības vispārējo ekonomisko politiku, gan par principiālo nevēlēšanos kaut daļēji segt LM nodarītos zaudējumus, piedzenot naudu no LM bijušajiem īpašniekiem. Šādus jautājumus tagadējā valdība grib pāradresēt nākamajai valdībai neatkarīgi no tā, cik valstij un visvairāk liepājniekiem vēl izmaksās laika vilcināšana, ja LM pārdošanas process izrādīsies fiktīvs.
Saistošo piedāvājumu pieņemšana bez saistībām dod iespējas fiktīviem pircējiem izmantot sarunas par LM pirkšanu vai nu tirgus izpētei, vai, ļaunākajā gadījumā, laika vilcināšanai līdz salam. Tas automātiski nozīmētu LM likvidāciju, kurā tā konkurentiem nevajadzētu ieguldīt nevienu eiro. Lai nepieļautu vismaz otro variantu, H. Velmers cer iekļaut saistību nodrošinājumu LM pārdošanas līgumā. Nedrīkstētu būt tā, ka LM atdod pārvaldīšanā tam, kas nosauc visaugstāko cenu, vislielākās investīcijas utt. – apsola jebko, lai tikai iegūtu uzņēmumu uz dažām dienām šā gada rudenī, cik nepieciešams LM krāšņu sabojāšanai ar sasaldēšanas metodi. Ķemeru sanatorija ir vislabāk zināmais objekts, kura pircēji pazuda, atstājot Latvijā grūstošu ēku.
«Prasīt milzīgu nodrošinājumu no pircējiem ir parasta Rietumu prakse, kādu mums iemācīja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka,» Neatkarīgajai norādīja bijušais Privatizācijas aģentūras juridiskais direktors Viktors Šadinovs. Piemēram, Ventspils naftas privatizācijas procesa dalībniekus esot izdevies savaldīt, iekļaujot privatizācijas noteikumos vairāk nekā 10 miljonus latu (kādreiz Latvijas apstākļos ļoti iespaidīgas summas) lielu soda naudu par šo noteikumu pārkāpumiem. Uz tiem vairāk nekā pircēji esot bijušas tendētas tās Latvijas valdības, kuru pilnvaru laikā šī privatizācija iekrita. Diemžēl LM gadījums nav tāds, kur parastu metožu izmantošana ved uz paredzamu gala rezultātu.
Darījuma noslēgšanas un pildīšanas gadījumā atliks painteresēties ne tikai par LM pārdošanas cenu, bet vispirms par to, kurš kuram šajā darījumā maksās – pircējs pārdevējam vai pārdevējs pircējam, lai tiktu vaļā no problemātiskā īpašuma. Tas ir jautājums par elektroenerģijas cenas atlaidi, kādu LM sola Latvijas valdība ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska personā. Solījums ir atbrīvot LM un vispār energoietilpīgos uzņēmumus no «obligātā iepirkuma komponentes» (OIK), kādu Latvijas valsts ieviesusi elektrības gala cenā. «Ekonomikas ministrija ir iesniegusi starpresoru saskaņošanai Informatīvo ziņojumu par iespējām mazināt OIK energointensīvajiem ražotājiem,» Neatkarīgajai atklāja Ekonomikas ministrija. Šāda atbilde vēl neatklāj, kuri tad maksās par elektrību LM jauno īpašnieku vietā – vai mazie un vidējie uzņēmumi, vai mājsaimniecības.