Latvijā 144 teritorijās dzeramajam ūdenim pazeminātas kvalitātes prasības
Latvijā 144 teritorijās pa centralizētu ūdens apgādes sistēmu piegādātajam dzeramajam ūdenim noteiktas pazeminātas nekaitīguma vai kvalitātes prasības, liecina Veselības inspekcijas (VI) apkopotā informācija.
Dzeramā ūdens kvalitātes neatbilstības gadījumā inspekcijai ir tiesības piemērot pazeminātas ūdens kvalitātes prasības - īpašās normas -, ja tas nerada apdraudējumu patērētāju veselībai un attiecīgajā teritorijā citādā veidā nav iespējams nodrošināt dzeramā ūdens piegādi iedzīvotāju vajadzībām, kā arī - ja ūdens kvalitātes pasliktināšanos nav iespējams novērst 30 dienu laikā. Dzeramā ūdens īpašās normas tiek piešķirtas uz laiku līdz trīs gadiem.
Šobrīd deviņas šādas vietas ir Gulbenes novadā, astoņas - Alūksnes un Rēzeknes novadā, septiņas - Jelgavas un Kuldīgas, sešas - Dagdas, Priekules, Viļānu un Daugavpils novadā, piecas - Jūrmalā un Madonas novadā, četras - Amatas, Ogres, Ozolnieku un Līvānu novadā, trīs - Babītes, Balvu, Riebiņu, Viesītes un Dobeles novadā, divas - Tukuma, Skrundas, Auces, Krāslavas, Limbažu un Inčukalna novadā. Savukārt pa vienai šādai vietai ir Rīgā, Beverīnas, Brocēnu, Iecavas, Carnikavas, Apes, Kokneses, Jēkabpils, Krimuldas, Lubānas, Pļaviņu, Rojas, Ropažu, Rugāju, Rūjienas, Salacgrīvas, Saldus un Sējas, kā arī Smiltenes, Stopiņu, Varakļānu, Vecumnieku, Talsu un Zilupes novadā.
Vairumā gadījumu iemesls īpašā statusa piešķiršanai ir palielināts dzels daudzums ūdenī. Atsevišķos gadījumos arī palielināts amonija, sulfāta un mangāna saturs.
Būtiski, ka no minētajām 144 dzeramā ūdens vietām 54 īpašais status noteikts jau otro reizi, bet 41 - trešo reizi.
Lūgumu noteikt īpašās normas VI iesniedz komersants, ūdens piegādātājs, pašvaldība vai cits iesniedzējs. Savukārt VI pienākums ir sniegt atzinumu par ūdensapgādes sistēmā konstatēto apdraudējumu cilvēku veselībai un veicamajiem korektīvajiem pasākumiem.
Īpašo normu piemērošanu var pagarināt divas reizes - katru reizi vēl uz trijiem gadiem, tomēr šajā gadījumā VI ir jāiesniedz Eiropas Komisijā nepieciešamības pamatojums. Tāpat VI ir jāziņo EK par katru ūdens piegādātāju, kam noteiktas īpašas normas un kas dienā vidēji piegādā vismaz 1000 kubikmetrus ūdens vai apgādā ar to vairāk nekā 5000 cilvēku.
Kā ziņots, normatīviem atbilstošu dzeramo ūdeni Latvijā saņem 81% iedzīvotāju, aģentūru LETA iepriekš informēja VI. Tās uzraudzībā ir 1342 ūdens apgādes sistēmas, tostarp 1082 publiskās.
Kopš 2010.gada to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem tiek piegādāts atbilstošas kvalitātes dzeramais ūdens, ir pieaudzis, liecina statistika. Ja Latvijā kopumā normatīviem atbilstošu dzeramo ūdeni saņem 81% iedzīvotāju, atsevišķos reģionos, piemēram, Kurzemē un Latgalē, šis rādītājs pārsniedz 95%.