Saeimas Juridiskā komisija risinās reiderisma gadījumus

Saeimas Juridiskā komisija tuvāko nedēļu laikā varētu skatīt AS "Laima" reiderisma gadījumu un žurnāla "Ir" izdevēja AS ''Cits medijs" aktīvu apķīlāšanu, aģentūrai LETA apstiprināja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Gadījumu ar "Citu mediju" Lībiņa-Egnere raksturoja kā preses brīvības taktisku iebiedēšanu. "Ir signāls, ka jebkurš turīgs cilvēks var celt civilprasību pret jebkuru mediju Latvijā vai vienkārši izdomāt sev goda un cieņas cenu un par to cenu apķīlāt medija aktīvus. Kā kaut kas tāds ir iespējams demokrātiskā valstī, kur Satversmē ir aizsargāta vārda brīvība?" retoriski vaicāja Lībiņa-Egnere.
Viņa pauda pārliecību, ka problēma, kas saistīta ar "Laimu" un "Citu mediju", ir jārisina nekavējoties, "jo tā var izplatīties kā sērga".
 
Lībiņa-Egnere ir sazinājusies ar vairākiem Civilprocesa likuma ekspertiem, kuri atzinuši, ka problēma nav pašā likumā, bet sistēmiskā likuma nepareizā piemērošanā.
"Biju domājusi iesniegt priekšlikumus izmaiņām Civilprocesa likumā, bet sarunās ar ekspertiem secinājām, ka ne jau grozījumi likumā kaut ko mainīs, bet gan likuma piemērošana. Negribu steigties ar priekšlikumiem, jo bieži vien problēma nav likumā, bet gan apzinātā greizā tā piemērošanā. Ja tas tā izrādīsies, būs jārunā gan ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju par to, kas notiek tiesu sistēmā, gan arī ar tieslietu ministru," informēja deputāte.
 
Pēc Lībiņas-Egneres teiktā, Saeimas Juridiskā komisija šo jautājumu varētu skatīt nākamajā Saeimas sēdē, kas varētu būt vai nu nākamnedēļ, vai aiznākamnedēļ.

Kā ziņots, Rīgas Centra rajona tiesa, apmierinot maksātnespējas administratora Māra Sprūda pieteikumu, nolēmusi apķīlāt žurnāla "Ir" izdevēja AS ''Cits medijs" aktīvus 22 979 eiro apmērā, biznesa portālu "Nozare.lv" informē "Cita medija" valdes locekle Gundega Grīnberga. Lēmums par prasības nodrošināšanu nav pārsūdzams, aģentūrai LETA apstiprināja tiesas pārstāve Līva Tutina.

Lēmums pieņemts civillietā, kurā Sprūds vēršas pret "Ir" saistībā ar žurnāla pētnieciskajām publikācijām, prasot kompensāciju par goda un cieņas aizskaršanu. Tutina aģentūrai LETA norādīja, ka tiesas sēde šajā lietā vēl nav nozīmēta, turklāt šīs lietas tiesnešu sastāvs šobrīd ir atvaļinājumā.

Kā uzsver Grīnberga, ''Ir" pilnībā noraida Sprūda prasību un tiesas lēmumu par aktīvu apķīlāšanu uzskata par nesamērīgu un demokrātiskā valstī nepieļaujamu uzbrukumu vārda brīvībai.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais