Katoļi 15. augustā svin Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus, un par mūsdienu baznīcas tradīciju kļuvuši svētceļojumi uz Aglonas baziliku. «Praktiskā Astroloģija» gribēja noskaidrot, vai Aglonas nosaukumā ir ierakstīta īpaša garīgā dominante un kā katoļu baznīca izskatās mūsu gadsimtā.
Tā kā numeroloģija ļauj izprast skaitļu jēgu un ar to palīdzību atšifrēt cilvēka raksturu, motivāciju, mērķus, kā arī dzīves uzdevumus, viens mūsu intereses etaps bija saistīts arī ar konkrētiem katoļu garīdzniecības pārstāvjiem – kālab viņi atrodas ticībā un kāpēc viņi konkrētās situācijās rīkojušies tā un ne citādi?
Jāpiebilst, ka pirms dažiem gadiem tika veikta luterāņu mācītāju numeroloģiskā analīze un konstatēts, ka mācītāju aicinājumam netipiski liela daļa (35%) mācību apgūst saistībā ar naudu un resursiem. Tiesa, tas ir tikai viens secinājums, kas izriet no pētījuma.
Analizēt Aglonas nosaukumu un veidot atsevišķu katoļu garīdznieku portretus «Praktiskajai Astroloģijai» palīdzēja sertificēta numeroloģe Ineta Ventniece.
Par 21. gadsimtu
«Jāsāk ar gadsimta raksturojumu,» analīzi iesāk numeroloģe. «Šis gadsimts nav saistīts ar aprēķinu un pieturēšanos pie striktām normām, bet balstīts uz izjūtām un ezotēriku. Tā dēvētās smalkās enerģijas gūst virsroku, un tas arī baznīcai liek kļūt liberālākai, iet pie cilvēkiem, nevis būt atsvešinātai, attālinātai. Uzsvars tiek likts uz dvēseli un izjūtām.»
Aglona – īpaša vieta
Var teikt, ka Aglona īsā laika posmā ir atdzimusi par Latvijas nozīmīgāko katoļu garīgo centru un pasaules mēroga svētvietu. Kad 1980. gadā Latvijas katoļi atzīmēja Aglonas bazilikas 200 gadu jubileju, Romas pāvests Jānis Pāvils II tai piešķīra «Basilica Minoris» jeb Mazās bazilikas goda titulu. 1989. gadā, pirmo reizi pēc 50 gadiem, no Rīgas uz Aglonu devās svētceļnieki, kuri visu ceļu nogāja kājām. Togad Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos pirmo reizi pēc daudziem gadiem svētku procesija tika rīkota ārpus baznīcas žoga, bet dārzā pirmo reizi notika dievkalpojums latviešu valodā.
Aglonas vēsture datējama ar 13. gadsimtu un saistāma ar Lietuvas karaļa Mindauga vārdu, bet daudz tuvāk mūsdienām – 17. gadsimta beigās – Aglonā tika izveidots klosteris, skola un dievnams. Tāds ir aizsākums, kam sekojuši daudzi un dažādi notikumi, bet dievnams tādā vai citādā veidolā Aglonā pastāvēja. Arī vēlāk, kad sākās represijas pret katoļu garīgajiem ordeņiem, Aglonas klosteris bija vienīgais no astoņiem citiem, kuru neslēdza.
«Aglona ir vieta ar ārkārtīgi spēcīgu enerģiju, tieši ar enerģētiku tā arī «paņem». Tā ir vieta, kas māk piesaistīt un pievilkt, un tur cilvēki tiešām var piedzīvot atklāsmes. Cilvēkiem šeit uznāk vēlme izrunāties, tātad vieta ir arī psiholoģiski iedarbīga. Grēksūdzes taču tur notiek! Aglonai piemīt zināma misticisma deva, Latvijā tādu vietu nav daudz. Tāpēc var teikt, ka Aglonas baznīca ir uzbūvēta veiksmīgi izvēlētā vietā,» numeroloģiski izanalizējusi vietvārdu, saka Ineta Ventniece.
Nedaudz par luterāņu mācītāju «kodu»
Pirms pievērsties katoļu garīdznieku numeroloģiskajam portretējumam, lasītāji jāiepazīstina ar Latvijas Numerologu biedrībā tapušo numeroloģisko pētījumu «Latvijas luterāņu mācītāji numerologa skatījumā». Konspektīvais izklāsts ļaus saprast, kādā veidā ir analizēti mācītāju dati un kāda informācija no tiem izlobīta.
Luterāņu mācītāju pētījumu nu jau sertificēta numeroloģe Jana Dīriņa uzsāka ar mērķi izveidot «vidējā» Latvijas luterāņu mācītāja numeroloģisko portretu, analizējot publiski pieejamus 197 Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītāju datus. Tika vērtēta viņu iedzimtā mērķtiecība, stabilitāte, empātijas spējas, piemērotība fiziskam vai garīgam darbam, ideālisms un garīgā tiecība. Jana Dīriņa konstatējusi, ka Latvijas luterāņu mācītāji lielākoties (58%) ir ideālistiski noskaņoti humānisti, sociāli orientēti, no dabas apveltīti ar gudrību, labu atmiņu un loģisku prātu. Vairāk nekā puse (54%) ir «praktiķi» – cilvēki, kas nonākuši baznīcā, meklējot savu individuālo, nestandarta ceļu dzīvē, lai savus garīgos meklējumus pārvērstu taustāmā matērijā. Viņu sūtība ir nodibināt kārtību, ietērpt savas idejas un plānus konkrētā formā, radot stabilu pamatu nākotnei. Viņiem ir svarīgi izpaust sevi caur vārdu, komunikāciju ar līdzīgi domājošiem, cieņa, stāvoklis sabiedrībā, atzinība un arī materiāls gandarījums.
Tomēr mācītāju aicinājumam netipiski liela daļa (35%) dzīves mācību apgūst saistībā ar naudu un resursiem. «Ceru, ka tas notiek pēc augstākās attīstības raudzes, caur askēzi, atteikšanos no laicīgiem labumiem iepretī draudzes vajadzībām, nevis vēlmi nodrošināt personisko pašlabumu un dzīves kvalitāti,» pētījuma datus komentē sertificēts numerologs Kristaps Baņķis. «Iepazīstoties ar pētījuma aprēķiniem, man kā numerologam tapa skaidrs, ka luterāņu baznīcā naudas problēmas nav nejaušība, jo lielākā daļa mācītāju numeroloģisko matricu «sirgst» ar patukšām naudas stabilitātes rūtīm. Tātad nav prasmju piesaistīt resursus, toties ir liela vēlme pēc stabilitātes, kuras, kā likums, ir pamaz. Kamēr nenomainīsies izpētīto dvēseļu ganu paaudze, pārmaiņas labklājībā luterāņu draudzēs diemžēl ir nesasniedzams mērķis. Zīmīgi, ka krasi atšķirīga situācija ir izlases kārtībā atlasītajos baznīcas virsvadītāju datos, kur manāma izteikti lielāka izmanība nekustamo īpašumu un naudas sarūpēšanas jautājumos. To arī apstiprina medijos lasāmās ziņas. Šajā gadījumā sanāk, ka augšas grib un var sakārtot baznīcas kasi, bet apakšas varbūt pat grib, bet neprot.»
Pāvesta Franciska dievišķā dzirksts
Katoļticība (un līdz ar to – garīdznieki) kā viens no kristīgās ticības virzieniem tiek uzskatīta par konservatīvāku un neelastīgāku, salīdzinot ar, piemēram, luterānismu. Tāpēc katoļticīgie uzsver, ka tieši tādai jābūt baznīcai, jo ticīgiem cilvēkiem prognozējamība un nemainīgums ļauj justies stabili. Apkārtējā pasaulē viss mainās, un, jo īpaši krīzes gados, bijis grūti sameklēt atbalsta punktus laicīgajā dzīvē. Ja tā notiktu arī baznīcā, tad cilvēkam, tēlaini runājot, zem kājām zustu pilnīgi viss pamats.
Vai pāvests Francisks šos pamatus ir satricinājis vai arī mainījies līdzi laikam? Nomainot savu priekšteci, Romas katoļu baznīcas galva pāvests Francisks pārsteidza sabiedrību, pieņemot vēl neizmantotu pāvesta vārdu un ne tikai vārdos sludinot pieticību, bet to apliecinot arī darbos. Par negaidītu var uzskatīt viņa nepārprotami formulēto attieksmi pret homoseksuāļiem – ka problēma ir nevis šī orientācija, bet gan tās lobēšana, kā arī – grēks ir homoseksuālisma akts, nevis homoseksuāla orientācija. «Ja kāds ir gejs un no labas gribas meklē Dievu, kas gan es esmu, lai tiesātu?» sacījis pāvests. Un vēl viņš prot pajokot.
Ineta Ventniece šo personību raksturo kā taisnīgu cilvēku, kuram piemīt nosliece uz misticismu. Viņš savu darbu veic apzinīgi, un viņa ceļš uz mērķi ir kristālskaidrs, jo viņš ir ļoti pareizs cilvēks. Ja viņš, būdams Buenosairesas arhibīskaps, staigāja kājām, brauca ar sabiedrisko transportu vai lidoja ekonomiskajā klasē, tad ne tādēļ, lai izrādītos vai blefotu. Tāds viņš ir.
«Bet kurā brīdī viņš kvalificējas kā garīgais līderis?» šaubās numeroloģe. Tik tiešām, 2013. gadā Buenosairesas arhibīskapa Horhes Mario Bergoljo ievēlēšana par Romas katoļu baznīcas galvu daudziem bija pārsteigums. Jaunais pāvests ir garīgs cilvēks, ar dievišķo dzirksti jeb tiecību, tomēr tajā pašā laikā – arī cilvēks, kurš savu pozīciju izpauž caur reālām lietām, izjūtām un faktiem. «Videi ir ietekme viņa rīcībā. Viņa stiprā pozīcija ir argumentācija un atbildības izjūta, spēja uzņemties grēkāža lomu. Viņam piemīt tendence sevi upurēt sabiedrības, reliģijas labā dzīves laikā,» saka numeroloģe.
Bijušais un tagadējais
Latvijā katoļu baznīcu ilgus gadus vadīja Jānis Pujats, kuru arhibīskapa amatā 2010. gadā nomainīja Zbigņevs Stankevičs, tāpēc jo interesantāk ir salīdzināt abus katoļu garīgos līderus.
Numeroloģe Jāni Pujatu raksturo kā personību, kas runā tiešu valodu. «Viņā nav apmāna, viņš neko paklusām nefunktierē un neshēmo, bet reāli rīkojas. Jā, viņam trūkst diplomātijas spēju, un viņš to neslēpj – es tāds esmu. Šis cilvēks var vadīt lielas ļaužu grupas, var būt ļoti, ļoti spēcīgs līderis, tajā skaitā – garīgais, jo viņam piemītošais enerģijas daudzums to atļauj. Apveltīts ar milzīgu enerģiju, kas nodrošina ilgu mūžu. Viņam piemīt zināms aristokrātisms. Bet vai viņam var ticēt kā garīgajam līderim? Šis cilvēks ir vairāk jauna dvēsele, kurai pašai dzīves laikā ir daudz jāmācās un jāpiedzīvo, jāiziet cauri dažādiem notikumiem, lai varētu vadīt citus, dot padomus un tālāk nodot savas zināšanas. Garīgajam līderim jābūt skolotājam, bet es redzu, ka cilvēks ir skolēns. Dzīves nogalē viņš var kļūt par skolotāju.»
Cipari liecina, ka, izvēloties ar garīdzniecību nesaistītu ceļu, viņam pavērtos plašas iespējas. Jānis Pujats drīzāk ir šīs reālitātes cilvēks. Numeroloģe teic, ka Aglona kardinālam Jānim Pujatam ir karmiska vieta, tur viņš jūtas kā zivs ūdenī.
Zbigņeva Stankeviča trumpis ir psihologa spējas un neordināra pieeja, nevis garīgā tiecība. Atbilstoši numeroloģiskai matricai viņš spēj veiksmīgi izlīst caur adatas aci no ikvienas situācijas, adaptēties jebkurā situācijā un atrast kopīgu valodu ar dažādām auditorijām. Viņš ir vitāls cilvēks, ar kuru citiem ir interesanti būt kopā. Jo īpaši sievietēm gribas ar arhibīskapu aprunāties. «Gaišs cilvēks un turklāt varētu būt veiksmīgs biznesmenis. Es viņam būtu ieteikusi studēt finanses un ekonomiku, bet ne reliģiju, jo ļoti būtisks dzīvē ir materiālais pamats,» piebilst numeroloģe.
Arhibīskaps Stankevičs var būt līderis, viņu uzklausa un klausa, arī viņam pašam līderība ir tīkama, jo patīk strādāt ar publiku. Arhibīskapam piemīt aktiera dotības. Viņa sasniegumi top ar darbu, sevis attīstību un izglītību, tomēr viņš nav pieredzējusi dvēsele, līdz ar to savu garīgā līdera vēstījumu varētu izteikt tad, kad būtu ieguvis lielāku pieredzi un briedumu. Jā, viņš spēj suģestēt, pārliecināt un komunicēt, bet jo nobriedušāks viņš kļūs, jo viedāks būs. Pašlaik vēl ejams skolēna ceļš, kas gan paredzēts visas dzīves garumā. Viņš ir nācis pasaulē, lai mācītos.
«Matricā redzams, ka nav ģimenes cilvēks, viņa loma ir būt sabiedrībā un veltīt sevi cilvēkiem. Taču tad viņš nedrīkst blefot, jābūt patiesam un ir ļoti daudz jāinvestē sevī, dvēselē, savā garīgajā pasaulē. Ja tā nenotiek, tad, iespējams, var nonākt konfrontācijā ar sevi, ar to, ko jūt. Jo viņš ir izjūtām bagāts cilvēks, ar dziļu uztveri, bet var pārdzīvot, sastopoties ar opozīciju. Viņa matricā saskatu lielu intuīcijas, mistikas un ezotērikas klātbūtni,» raksturo Ineta Ventniece.
Suitu priesteris
Priesteris Andris Vasiļevskis «Praktisko Astroloģiju» ieinteresēja tāpēc, ka ir daudzpusīgs cilvēks. Viņam ir tekstilmākslinieka izglītība, viņš suitu sievām ierīkojis darbnīciņu, kur aust brunčiem audumu. Un arī pats prot aust. Izmācījies par biškopi. Tagad kopā ar suitu vīriem dzied ansamblī. «Gāju visos iespējamos pulciņos: keramikas, dziedāšanas, zīmēšanas, ādas apstrādes, arī ansamblī, korī, tautas un modernajās dejās. Mamma bija bērnudārza audzinātāja, es palīdzēju apsveikumus gatavot, noformēt,» Andris Vasiļevskis stāstījis portālam www.suitunovads.lv. Šajā priesterī ir kaut kas tik patiess un nesavtīgs, ka viņš atgādina bērnu – labā nozīmē.
Numeroloģe Andri Vasiļevski nodēvē par dieva dāvanu. Viņam piemīt garīgā tiecība, viņš ir patiesi ticīgs cilvēks. «Viņš ir gaišs, Dieva cilvēks un tuvs reliģijai. Viņam ir līdera dotības, viņš ir garīgs cilvēks, arī tāpēc piemērots, lai tiktos ar citiem un sludinātu, paustu savu pārliecību par reliģiju. Ļoti radošs, talantīgs, vispusīgs un foršs cilvēks. Viņam notic, jo viņš ir patiess,» stāsta Ineta Ventniece.
Starp citu, Andris Vasiļevskis intervijā sacījis, ka Liepājā sācis strādāt svētdienas skolā, kur viņu uzaicināja bīskaps Vilhelms Lapelis.
Bīskaps kļūst par mūku
Vilhelms Lapelis bija Liepājas diecēzes bīskaps un 2012. gada vasarā atkāpās no amata. Sabiedrībai šī ziņa nāca kā zibens spēriens no debesīm. Turpmākās ziņas ir skopas. Vilhelms Lapelis izteicis vēlēšanos pildīt mūka pienākumus un, cik zināms, aizvien atrodas klosterī Polijā.
Numeroloģe ar nožēlu teic, ka šis cilvēks, kurš bija ļoti piemērots reliģiskā līdera darbam, atstājis vadošu amatu baznīcā. Ja būtu palicis amatā, būtu gaidāmi ļoti labi panākumi. Viņš nemēdz pārstāstīt nepārbaudītu informāciju, un viņam piemīt ass, analītisks prāts.
Viņš ir harismātisks un taisnīgs cilvēks. «Katoļu prieterim, kurš pauž pārliecību no kanceles, ir jābūt vidutājam starp Dievu sabiedrību, starp politiku un mirstīgajiem. Viņš ir taisnības paudējs un vairāk piemērots reliģijai. Viņu var vērtēt kā ļoti dziļu cilvēku, kā dvēseles šķīstītāju, kurš nosaka, vai cilvēks rīkojas pareizi. Tāds kā taisnības spriedējs, kā vidutājs viņš ir. Viņš ir cilvēks ar ārkārtīgi augstu atbildības izjūtu pret to, ko dara. Tāpēc ir gatavs uzņemties vainu un atbildību, pat grēkāža lomu reliģijas labad,» saka numeroloģe.
Nedz katoļu baznīca, nedz Vilhelms Lapelis nav sīki komentējuši viņa lēmumu. Var izteikt pieņēmumu, ka toreizējā bīskapa augstā atbildības izjūta lika viņam tā rīkoties, jo pirms tam aizdomās par pedofiliju bija apcietināts luterāņu Daugavpils diecēzes vikārs Agris Pāvils Lēvalds, kurš iepriekš kalpoja katoļu baznīcā. Vilhelms Lapelis viņu pazina no studiju gadiem, un tieši bīskaps bija tas, kurš par pedofiliju tiesātajam mācītājam piedāvāja atstāt garīdznieka kārtu par ilgstoši veiktiem pārkāpumiem. Tiesa, pēc Lapeļa teiktā, viņam nav bijis aizdomu par krimināliem noziegumiem pret bērniem. Savukārt toreizējais Romas katoļu baznīcas Latvijā kardināls Jānis Pujats sarunā ar ziņu aģentūru LETA stāstījis, ka Vilhelmam Lapelim jau pirms pāris gadiem esot bijušas aizdomas par Lēvalda homoseksuālismu.
Tāds, lūk, bija fons, kad Liepājas diecēzes bīskaps pieņēma lēmumu atkāpties no amata. «Enerģētiski Polija viņam der labāk nekā Latvija. Viņa izšķiršanās par labu klosterim liecina par to, ka šo cilvēku gan nedrīkst apvainot bez vainas, jo tādās situācijās viņš glābiņu meklēs citur, gan to, ka viņš par savu pārliecību ies līdz galam. Viņa stiprā pozīcija ir argumentācija un atbildība, viņš ir ne tikai teorētiķis, bet arī praktiķis. Ja ko pateica, tad izdarīs,» secina «Praktiskās Astroloģijas» eksperte.