Par godu valsts simtgadei rosina nozīmīgās vietās izvietot karogus

© f64

Ar mērķi godināt Latvijas valsts simtgadi, domubiedru grupa rosina īstenot unikālu ilgtermiņa projektu Latvijas karogs. Tas paredz Latvijas nacionālā simbola – karoga – monumentālu izvietošanu līdz 2018. gadam valstij nozīmīgās un labi pārredzamās vietās Rīgā un reģionu novadu centros.

Projekta Latvijas karogs autori stāsta, ka ideja radusies secinot, ka Latvija savu nacionālo simbolu izmantošanā un izcelšanā uz kopējā pasaules valstu fona ir ļoti ieturēta un pat pieticīga. Citviet monumentāli nacionālie karogi tiek izvietoti sabiedriski nozīmīgās un redzamās pilsētu vietās, padarot tos par ikdienas vides sastāvdaļu.

Rihards Kols, viens no Latvijas karogs idejas iniciatoriem un Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs skaidro: “Projekta mērķis ir aizsākt nacionālo simbolu godināšanu ne tikai svētkos, bet arī ikdienā, tā vairojot iedzīvotājos patriotismu un lepnumu par savu valsti. Mūsuprāt, valsts simtgade ir īstais brīdis, lai iedzīvinātu jaunas tradīcijas. Esmu pārliecināts, ka monumentālu Latvijas karogu izvietošana Rīgā un vēlāk arī citviet Latvijā, būs viens no atjaunotās Latvijas laika nozīmīgākajiem projektiem Latvijas iedzīvotāju valstiskās pašapziņas veidošanā.”

Projekta Latvijas karogs iniciatori ir iecerējuši tā realizācijā iesaistīt ne tikai ekspertus, atbildīgās valsts un pašvaldību institūcijas, bet arī visu Latvijas sabiedrību, aicinot izvēlēties piemērotākās vietas Rīgā un Latvijas reģionu novadu centros monumentālu karogu izvietošanai. Rīgā karoga izmērs provizoriski varētu būt 20x10 metri, savukārt karoga masts būtu 60 metru augstumā, lai tas sniegtos pāri Rīgas jumtu korēm un simboliski apvītu Latviju. Salīdzinoši Brīvības piemineklis ir 42 m augsts, savukārt Radisson Blu Hotel Latvija celtne – 82 m.

Šobrīd eksperti kā piemērotākās vietas monumentālajam karogam Rīgā min kādreizējo Ļeņina pieminekļa vietu (Brīvības un Elizabetes ielu krustceles), AB dambja spici un skvēru pie Daugavas, “Saules akmens” tuvumā. Tomēr, lai izšķirtos par labāko, jau drīzumā tiks organizētas konsultatīvās tikšanās ar arhitektiem un pilsētu plānošanas ekspertiem, savukārt pēc tam uzsākta iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana interaktīvas balsošanas veidā.

Laika gaitā monumentālie Latvijas karogi varētu tikt izvietoti visās lielākajās pilsētās Latvijā. Projekta realizācijai plānots piesaistīt privāto ziedotāju finanšu līdzekļus.

“Kad uzlūkoju, turu rokās vai paceļu Latvijas karogu, allaž no jauna zinu - es mīlu mūsu Tēvzemi,” projekta emocionālo stīgu uzsver viens no idejas atbalstītājiem, arhitekts un “Likteņdārza” autors Andris Kronbergs.

Projekta idejas atbalstītāji ir skeletona treneris Dainis Dukurs, operdziedātāja Inese Galante, “Likteņdārza” autors un arhitekts Andris Kronbergs, LU Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis, sportiste Jeļena Prokopčuka, horeogrāfs Agris Daņiļēvičs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas radošais direktors Gatis Mūrnieks, olimpiskais vicečempions bobslejā Oskars Melbārdis, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols.

Latvijā

14. novembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu par seksuālu uzmākšanos noteikt administratīvo atbildību, lai atturētu varmākas no turpmākiem seksuāla rakstura pārkāpumiem. Kārtējo reizi sabiedrībā tika iemests savā bezjēdzībā “izcils” sacerējums. Tā kā šādi “dokumenti” tiek producēti regulāri, par to vairs nav jābrīnās. Šo lielo notikumu “Neatkarīgajai” komentē politologs Filips Rajevskis.

Svarīgākais