Mokošajā svelmē "ātrajiem" ik dienas par 100 izsaukumiem vairāk
"Slimību Profilakses un Kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina ikvienu iedzīvotāju saudzēt savu veselību karstajā laikā, kad gaisa temperatūra sasniedz plus 25 un vairāk grādus pēc Celsija,” portālu nra.lv informē SPKC sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Vilciņa.
Vasaras karstākās dienas cilvēkiem asociējas ar sauli, peldēšanos un aktīvu atpūtu pie dabas, tomēr pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMP) sniegtās informācijas tieši lielais karstums kalpo par cēloni daudzām veselības problēmām: „Karstajā laikā, īpaši brīvdienās, NMP dienesta mediķi saņem vairāk izsaukumus. Ja vidēji diennaktī mediķi izbrauc uz 1100 – 1200 izsaukumiem, tad nedēļas nogalēs skaits palielinās pat par vairāk nekā 100 izsaukumiem, saistītiem ar aktīvu atpūtu pie dabas un citām vasaras aktivitātēm. Vien šajā nedēļas nogalē mediķi slimnīcā nogādāja 42 cilvēkus, kuriem nopietnas veselības problēmas bija tieši karstā laika dēļ,” stāsta NMP dienesta sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inga Vītola.
Īpaši karstajā laikā jāuzmanās grūtniecēm, gados veciem cilvēkiem, cilvēkiem, kuri strādā smagu fizisku darbu, vai cieš no hroniskām saslimšanām. „Karstuma, slodzes un noguruma ietekmē hroniskās saslimšanas var saasināties, tāpēc jau iepriekš jāsazinās ar savu ārstu un jāpārrunā, kā rīkoties gadījumā, ja veselības stāvoklis pasliktinās. Tāpat īpaša uzmanība jāpievērš tiem, kuri slimo ar onkoloģiskām saslimšanām, dažādiem veidojumiem ādā, zemādā un mīkstajos audos,” norāda A. Vilciņa. Karstums apdraud arī mazus bērnus, kuri bieži uzturas saules staros bez galvassegas, kā arī nelieto uzturā pietiekami daudz ūdeni, tāpēc vecākiem vajadzētu uzmanīt un sargāt tos no iespējamas pārkaršanas: „Īpaši bīstama atrašanās saulē ir maziem bērniem – viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Jāraugās, lai bērns regulāri padzertos. Jāuzmana arī, lai bērns nepārkarstu guļot. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bērnus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Bērns var pārkarst arī guļot smacīgās un karstās iekštelpās. Jāatceras, ka mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas mašīnas salons var pārvērsties par „siltumnīcu” un bērns pārkarsis var iet bojā,” pamāca I. Vītola. Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā obligāti jāatceras lietot savus pastāvīgi lietojamos medikamentus. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties – ir jānodrošina viņu telpu pietiekama vēdināšana un atdzesēšana. Noteikti jāizvairās arī no ilgstošas fiziskas piepūles dienas karstākajā laikā, un jāņem vērā, ka arī nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās var radīt nopietnu risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem.
Karstā laikā NMP dienesta mediķi iesaka plānot savu dienu tā, lai pašā lielākajā karstumā no 11:00 – 15:00 nebūtu jāuzturas saulē, tomēr, ja nu gadījumā tas gadās, tad vajadzētu vismaz valkāt cepuri un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes. Tāpat arī jāpalielina izdzertā šķidruma daudzums. Šķidrums ir jāuzņem arī tad, ja slāpes nemoka. Nevajadzētu lietot alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju – ķermeņa atūdeņošanos. Ja uz ielas paliek pārāk karsti, ir jāmeklē atvēsinājums veikalos, kafejnīcās un citās telpās ar kondicionēšanas iekārtām. Lielisks veids, lai pašrocīgi atvēsinātos, ir doties vēsā dušā, vannā, vai vismaz norīvēties ar slapju dvieli.
Ja jāsniedz pirmā palīdzība kādam, kas ir pārkarsis, būtiski ir novietot cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus, atģērbt to, samitrināt ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis, dot padzerties vēsu ūdeni, kā arī apvēdinot dzesēt cietušo.
NMP dienests atgādina, ka pārkaršana var izraisīt smagus veselības traucējumus un apdraudēt dzīvību. Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējaties ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvaniet uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no plkst. 17.00 – 08.00 no rīta, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti). Bet, ja veselības stāvoklis pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums - zvaniet 113 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.