Jau ierasts, ka pirmie svētceļojumā uz Aglonu dodas liepājnieki. Viņi policijas auto pavadībā vairākus simtus kilometru garajā ceļā izgāja vakar, spītējot karstumam, uzvilkuši ērtus apavus, paņēmuši mugursomas, jaunieši – arī ar ģitārām.
Liepājniekiem šajās dienās sekos jelgavnieki, valmierieši un rīdzinieki.
Liepājas svētceļnieku grupas ilggadējais vadītājs priesteris Mariušs Kempa sarunā ar Neatkarīgo sacīja, ka, līdzīgi kā iepriekš, šogad ceļu no Liepājas mēros apmēram 40 cilvēku, kuriem pievienosies citi līdzgaitnieki. Svētceļnieku vidū ir daži bērni līdz 10 gadu vecumam, kas kājām soļos kādu ceļa posmu, bet pēc tam pārsēdīsies mašīnā. Svētceļniekiem maršruts līdz Aglonai zināms tik labi, ka to varētu nostaigāt, šķiet, aizsietām acīm – Auce, Bauska, Skaistkalne, Nereta... «Nekas nemainās, cilvēki zina un mūs gaida. Gaida daudzi, daži arī mūs uzņem. Ir patīkami,» saka priesteris. Liepājniekiem jānoiet apmēram 450–460 kilometru, tātad dienā vidēji 30 kilometru. Aglonu svētceļnieki parasti sasniedz neilgi pirms Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem, lai atpūstos pēc daudzajiem kilometriem.
Sasaisti ar vasaras svētceļojumu jau dažus gadus nodrošina arī koncerts Dzīve ir svētceļojums. Šā gada sākumā Liepājas Romas katoļu diecēzes svētceļnieki, kas ik gadu dodas svētceļojumā, viesojās Rīgā, bet pirms tam arī citur – vietās, kuras iepazītas pa ceļam uz Aglonu. Svētceļojums no Liepājas uz Aglonu augustā notiek kopš 1991. gada, bet koncerts, kurā svētceļnieki iepazīstina ar savu pieredzi, rāda fotogrāfijas un dzied svētceļojuma dziesmas, pirmo reizi notika 2010. gada 10. janvārī Liepājas muzejā. Koncerta mērķis ir ne tikai iepazīstināt ar svētceļojumā piedzīvoto, bet arī iedrošināt tos, kuri pagaidām vēl bīstas doties tik tālā ceļā kājām.
Šogad Jelgavas katoļi uz Aglonu pošas 30. jūlijā, valmierieši – 31. jūlijā, savukārt rīdzinieki – 1. augustā no Sv. Jēkaba katedrāles un Sv. Alberta baznīcas draudzes. Gulbenieši svētceļojumu sāks 3. augustā, aizkrauklieši 4. augustā, Viļānu draudze – 7. augustā, bet dienu vēlāk no Stirnienes uz Aglonu izies Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudze. Ir zināms, ka no Kolkas uz Aglonu dosies arī velosipēdistu grupa.
Šogad ar svētceļojuma laiku sakrīt Pasaules Jauniešu dienu krusta ceļojums. No 27. jūlija līdz 8. augustam krusts tiks nogādāts vairākās vietās Latvijā: 29. jūlijā – Jelgavā, 30. jūlijā – Madonā, 31. jūlijā – Rīgā, 5. augustā – Daugavpilī, bet 6. augustā – Rēzeknē un Aglonā. 8. augustā krusts tiks nogādāts no Ludzas uz Terehovu, kur to tālāk nodos Krievijai, informē Latvijas Romas katoļu baznīcas informācijas centrs. Viena no simboliskajām krusta ceļa stacijām būs Rīgas Šķirotavas cietumā 31. jūlijā, otra – 1. augustā pulksten 15 Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, bet 31. jūlijā pulksten 19 notiks Svētā Mise Jēkaba katedrālē. Koka krusts, kura garums ir četri metri un svars 35 kilogrami, ir Pasaules Jauniešu dienu simbols. Jauniešu dienas ik pēc trim gadiem notiek kādā no pasaules kontinentu lielajām pilsētām, un tajās piedalās ap divi līdz četri miljoni jauniešu no visas pasaules. Latvijā krusta ceļojums notiek nākamo Pasaules Jauniešu dienu, kas risināsies Krakovā 2016. gadā, gaidās.