Solījumos grandiozais, ar nepacietību gaidītais par Eiropā lielāko uguns skulptūru mistēriju dēvētais uzvedums Pieci elementi uz Daugavas, kas bija iecerēts kā Jēkabpils pilsētas svētku centrālais notikums un kulminācija, tūkstošiem skatītāju sagādājis milzu vilšanos un pārtapis niknu atsauksmju un diskusiju virtenē. Reaģējot uz pilsētnieku sarūgtinājumu, Jēkabpils pilsētas domes izpilddirektors Guntars Gogulis apturējis atalgojuma izmaksu uzveduma koncepcijas autoram un mākslinieciskajam vadītājam Kārlim Īlem.
Pozitīvais pārtop negatīvajā
Kā informē G. Gogulis, viņš sazinājies ar Jēkabpils pilsētas domes Kultūras pārvaldi (JPDKP), ar kuru uguns skulptūru uzveduma veidotājiem ir noslēgti vairāki līgumi, noskaidrojot, ka nauda māksliniekiem vēl nav pārskaitīta, līdz ar ko nolēmis tās izmaksu apturēt, līdz tiks veikta pilnīga gan tehnisko, gan juridisko, gan māksliniecisko aspektu analīze. Kopējā summa kopā ar nodokļiem ir ap 3800 eiro, kas ietver honorāru tēlniekam K. Īlem un šovā iesaistīto mākslinieku grupai. Galvenais jēkabpiliešu sašutuma iemesls bija uzveduma aizkavēšanās par pusotru stundu. Jēkabpils pilsētas domē arī saņemts K. Īles paskaidrojums par aizkavēšanās iemesliem, taču G. Gogulis bilst, ka šis skaidrojums neesot pārliecinošs un atstājot iespaidu, ka mākslinieki, lai arī pieredzējuši un ar vārdu, tomēr nav visu paveikuši laikus un neesot ņēmuši vērā visus apstākļus. Tāpat domes izpilddirektors piezīmē, ka visu šajā jautājumā izvērtēšot un savu viedokli paudīšot gan viņš, gan domes deputāti un Kultūras pārvaldei būšot jāņem vērā augstāku amatpersonu viedoklis.
Taču sākotnējā informācija bija daudzsološa. Tā vēstīja, ka 11. jūlijā plkst. 23.30 Daugavā pretī Jēkabpils sirdij – Vecpilsētas laukumam – pirmo reizi šajā pilsētā būs iespēja vērot grandiozu uguns skulptūru mistēriju Pieci elementi. Tās autors -starptautiskos festivālos godalgotais tēlnieks K. Īle, kurš savu radošo domu un dzīves filozofiju atveidojis kā ledus, smilšu, sniega, tā granīta, bronzas, koka un arī uguns skulptūrās. Šoreiz Pieciem elementiem bija jāsimbolizē uz zemes valdošās četras stihijas – ūdeni, zemi, gaisu, uguni, kas tika atveidotas latviskajās Māras ūdens, Zalkša, Saules un Dieva zīmēs, un, atspīdot Daugavas ūdeņos, vajadzēja uzliesmot 12 uguns skulptūrām un atsevišķām uguns virtenēm, bet gaisā vajadzēja pacelties debesu lukturiem. Par piekto vienojošo elementu bija jākļūst astoņus metrus augstajam Austras kokam jeb Pasaules kokam, kas ietvēra visus četrus elementus. Sākumā sakļautajiem Austras koka zariem degot bija jāatveras. Uguns skulptūras bija jāpavada Nila Īles un draugu muzikālajam priekšnesumam
Mākslinieki savu paveica
Darbu uguns skulptūru veidotāji Daugavas krastmalā pie Jēkabpils tilta uzsāka jau nedēļu iepriekš. Jēkabpiliešiem kā šova sastāvdaļu bija iespēja vērot, kā no koka un salmiem top apsolītais brīnums – uz Daugavas zilā fona skaistas latviskās zīmes.. Pilsētas svētku priekšvakarā gan Daugavas labajā, gan kreisajā krastā bija pulcējušies tūkstošiem cilvēku. Daugavas abos krastos teju visas iespējamās skatītāju vietas bija aizņemtas gan uz dambja, gan nogāzēs, gan krastmalā. Uguns skulptūru šovu vēlējās noskatīties arī festivāla Lustes Jēkabpilī viesi un dalībnieki, kā arī daudz pilsētas viesu. Visi gaidīja solīto brīnumuun gaidīja par spīti aukstajam, asajam vējam. Lēnām satumsa. Skanēja Nila Īles grupas mūzika, ko dzirdēja tikai tuvāk skatuvei stāvošie un Daugavas viļņos uz saulrieta debesu fona izklaidus šūpojās deviņas skulptūras latvju rakstu zīmju formā. Desmitā lielākā – Austras koks - uz šova sākumu vēl nebija atvesta un Daugavā nostiprināta. Te nedaudz no pasākuma vērojumiem portālā Jēkabpils Radio 1: - „Visi pacietīgi gaidīja, kamēr lēnām, ņemot vērā brāzmaino vēju, skulptūru atvelk līdz pasākuma vietai. Aizritēja viena pus stunda, tad vēl viena. Šova organizētāji motora un airu laivās rosījās un pārvietojās šurpu, turpu Daugavā. Astoņus metrus augstā, lielākā skulptūra Austraskoks lēni, pat pārāk lēni, tika pārvietota uz tai paredzēto vietu citu jau uzstādīto skulptūru vidū. Visi cerēja, ka tūlīt, tūlīt viss notiks, tomēr nekā. Vakars satumsa arvien vairāk un šķita, ka aukstais vējš tikai pieņemas spēkā. Cilvēki sāka nogurt, nosala, bērni sāka niķoties un auga augumā milzu neizpratne, kas īsti notiek? Vienīgais, ko varēja vērot bija nemitīgā triju laivu kursēšana starp skulptūrām upē. Daudzi nesagaidījuši, kad tad beidzot sāks iedegt skulptūras, devās prom. Daudzi sašutumā veltīja ļoti skarbus vārdus Jēkabpils domei un Kultūras pārvaldei. Turklāt tas, ko runāja un spēlēja no skatuves bija slikti dzirdams vai nebija dzirdams pat skulptūru izvietojuma zonā krastā stāvošajiem. Cilvēki jutās pazemoti un ļauni izjokoti.
Tie, kuri turpināja spītīgi gaidīt, pirmo uguns elementu aizdegšanos sagaidīja pulksten 23.50 nevis 22.30, kā bija solīts. Tā kā gaidīts bija ļoti ilgi, tad dedzināšanas process izturīgākajiem, kas vēl bija uz dambja, šķita pārāk gauss. Kad liesmas bija izgaismojušas deviņas mazākās skulptūras, pulkstenis jau bija pusviens naktī un šova vērotāju pulciņš no tūkstošiem bija sarucis līdz dažiem simtiem. Visi gaidīja lielākās skulptūras iedegšanu. Taču gaidītājiem bija jāapbruņojas ar pacietību, jo pirms tās tika mēģināts palaist gaismas lukturus, kur visi pēc kārtas pat īsti nepaceļoties, nogrima Daugavas viļņos, naksnīgajās debesīs spēja pacelties vien trīs lukturi. Šādi neskaitāmie nesekmīgie mēģinājumi vēl vairāk nokaitināja cilvēkus, kas bija neizpratnē, kāpēc vēl vairāk kavēt laiku ar pasākumu, ko nav iesējams realizēt un nepielikt punktu ar lielākās skulptūras iedegšanu. Kad beidzot, pirms pulksten vieniem naktī, bija sagaidīts kulminācijas brīdis, to vēroja vien daži desmiti skatītāju, no kuriem lielākā daļa, nesagaidījuši brīdi, kad skulptūra sadeg pilnībā, devās prom, jo ilgā nīkšana un salšana Daugavas krastā bija izsmēlusi pēdējos spēkus un atņēmusi prieku par Uguns skulptūru šovu ,” raksta vērotājs.
Veiksmi aizpūš vējš
Vislielāko skatītāju neapmierinātību, dusmas un vilšanos sagādāja informācijas trūkums un tas, ka organizatori neatrada veidu, ka informēt par kavēšanās laiku un iemesliem. Sašutumu nemazināja fakts, ka pasākuma lielākais trūkums bija vējš, kas aizpūta gan skaņu, gan siltumu, gan sapratni, gan enerģētiku. Daudzi raidīja skarbus vārdus Jēkabpils pašvaldības un pasākuma organizatoru adresē. Sekoja asu komentāru un rakstu gūzma vietējos plašsaziņas līdzekļos un interneta komentāros, ar kuriem var iepazīties portālos: http://www.radio1.lv/http://www.bdaugava.lv/ www.draugiem.lv/ www.jvestnesis.lv
„Mana lapa "draugiem.lv" burtiski uzsprāga. Izrādās, ka tāpat domā un jūtas ļoti daudzi,” bilst jēkabpiliete, rakstniece Anna – Skaidrīte Gailīte. „Cik aplama un pat baisma ir bijusi iecere ļaut ugunij saplosīt un aprīt senlatviešu dievības, kas ir arī mūsu latvisko identitāti apliecinošās zīmes. Tikpat kā likt uz sārta tautas dvēseli... Varbūt ne velti šis pasākums neizdevās un satracināja tūkstošus skatītāju... Upurēšanai mākslas vārdā arī ir robeža. Parasti mēs sadedzinām visu slikto. Bet šī notikuma smalkās nianses ( arī Īles grupas mūziku) varēja baudīt tikai kādus 200 metrus rādiusā ap skatuvi, jo tālāk stāvošie pat kreisajā Daugavas krastā neko nedzirdēja. Par Krustpils pusi pat vispār nav ko runāt. Ja jau tas bija pasākums, veltīts pilsētas iedzīvotājiem, tad arī vajadzēja nodrošināt dzirdamību abos krastos. Bet ideja, par to, ka šīs perfektās zīmes labāk vajadzēja atstāt pilsētvides rotājumam ir vienkārši lieliska, to būtu sapratuši arī iedzīvotāji. Diemžēl viss ir noticis, kā noticis.”
.Drošība un emocijas
Šova mākslinieciskais vadītājs K. Īle Jēkabpils pilsētas domē vēlāk iesniedzis paskaidrojumu par kompozīciju vēlākas iededzināšanas neparedzētajiem iemesliem: "Uguns skulptūru veidošanā man un piesaistītajiem māksliniekiem ir liela daudzu gadu pieredze. Izstrādājot šo uguns skulptūru projektu, maksimāli tika ņemti vērā visi iespējamie riska faktori un neparedzētie apstākļi, ņemot vērā raksturīgos laika apstākļus šajā gadalaikā. Bijām rēķinājušies, gan ar lietu, gan ar pērkona negaisu, kas var nākt ar lielām vēja brāzmām. Līdz ar to visas konstrukcijas bija veidotas tā, lai izturētu spēcīgu vēju (un tās arī izturēja). Projekta realizācijā bija iekļauta arī laika rezerve neparedzētiem gadījumiem.
Projekta realizācija notika pēc plāna (A): 2014.gada 9.jūlijā jau tika iecelta ūdenī centrālā un lielākā skulptūra Austras koks; Visa pārējās skulptūras un elementi bija gatavi iecelšanai ūdenī 2014. gada 10. jūlijā. Diemžēl 10.jūlija rītā sāka pūst spēcīgs dienvidaustrumu vējš 6-8 metri sekundē, kas nav raksturīgs šai sezonai, līdz ar to neveiksmīgas sakritības dēļ vēja virziens sakrita ar straumes virzienu. Sekojām dažādu ziņu avotu meteoroloģiskajām prognozēm, diemžēl laika apstākļu uzlabojumi tuvāko 36 stundu laikā nebija paredzami, pietam tepat blakām Polijā plosījās vētra un bija risks, ka tā varētu atnākt arī līdz mums. Šādos laika apstākļos skulptūru uzstādīšana un iededzināšana palika bīstama. Nav noteikts vēja ātrums, pie kura nedrīkstētu dedzināt, bet izvērtējot esošo situāciju, bija skaidrs, ka pie šāda vēja stipruma un virziena dedzināšana ir ļoti bīstama, jo apdraud gan dalībniekus, gan skatītājus, gan rada ugunsgrēka draudus pilsētai.
Tad arī tika izstrādāts plāns B un C. Plāns B bija atlikt skulptūru izvietošanu un iededzināšanu vismaz uz vienu stundu, jo vairāki ziņu kanāli solīja nelielu vēja samazinājumu pēc 23:00. Plāns C bija gadījumam, ja vēja ātrums nesamazinās, dedzināšanu atlikt pilnībā. Balstoties uz laika prognozēm plāns B jau tika pieņemts 11. Jūlijā pa dienu. Plkst. 23:30 tika izvērtēta situācija, un tika pieņemts plāns B, kaut arī apstākļi bija uz robežas ar plānu C. Ar manas komandas milzu pašaizliedzību un motorlaivu atbalstu tika realizēts plāns B.”
Arī sarunā ar Neatkarīgo K. Īle apgalvoja, ka pasākuma aizkavēšana bija apzināta rīcība drošības apsvērumu dēļ. „Idejas koncepcija un skices Jēkabpilī bija zināmas jau pus gadu iepriekš. Arī tas, ka tiks iededzinātas latvju zīmes, kas līdzīgos pasākumos noticis ne pirmo reizi. Ar nožēlu jāsecina, ka dažiem cilvēkiem ir inkvizīcijas laiku aizspriedumi pret latvju zīmju atveidošanu. Arī Jāņiem ar uguns rituāliem un zīmēm ir senas un bagātas tradīcijas. Šoreiz pie neveiksmēm bija vainojama nelāga sagadīšanās – spēcīgs, šai sezonai neraksturīgs vējš, kura virziens sakrita ar straumes virzienu, kas apgrūtināja skulptūru izvietošanu un aizdedzināšanu. Pirmā skulptūra, kas tika nostiprināta ar daudzkārt pārbaudītām metodēm, pat tika norauta. Bez tam dzirksteles varēja aizpūst līdz pilsētai. Kopīgi ar Kultūras pārvaldi tika pieļauts iededzināšanu atlikt, līdz tika nolemts to veikt stundu vēlāk cerībā, ka vējš pēc 23.00 pierims. Par to tika ziņots vairākās svētku norises vietās, arī uzveduma vietā pa mikrofonu, kā arī pilsētas pašvaldības Twitter kontā. Esmu dusmīgs uz izlutināto Jēkabpils publiku, kuri grib ērti iekārtoties un skatīties kaut ko ekstrēmu. Neskatoties uz laika apstākļiem, ugusskulptūru šovs tika realizēts.” K Īle apgalvoja, ka informāciju par atalgojuma izmaksas apturēšanu šova rīkotājiem vēl neesot saņēmis. Viņš no pasūtītāja (JPDKP) vēlētos par to saņemt aktu, lai risinātu tālāk jautājumu par līguma saistībām. K. Īle uzskata, ka jēkabpiliešu drošība ir nozīmīgāks faktors par šova skatītāju daļas emocijām.