Andris Ozols: Jaunas darba vietas rodas pakalpojumu sektorā
Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.
– LIAA laikam ir vienīgā valsts institūcija, kuras uzdevumos ir veicināt investīciju ienākšanu un veicināt Latvijas eksportu, tostarp arī kapitāla eksportu. Kurš no šiem uzdevumiem jums šķiet pats svarīgākais?
– Līdz šim LIAA bija vēl trešā funkcija – Eiropas struktūrfondu un citu finanšu instrumentu piešķiršanas, izmantošanas un uzraudzības nodrošināšana.
LIAA tika izveidota, lai veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Viss pārējais bija tikai detaļas un tehniskie paņēmieni, kā konkurētspēja tiktu paaugstināta. Tostarp arī finansiālais atbalsts no ES struktūrfondiem. Mērķis bija piešķirtos līdzekļus iztērēt tā, lai struktūrfondu finansējums dotu papildu ienākumus, lai naudas izlietošana celtu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Viena no formām ir investīciju piesaiste. Tiklīdz kāds investors nodibina Latvijas teritorijā uzņēmumu, tas kļūst par Latvijas nodokļu maksātāju. Tā vienīgā atšķirība – īpašnieks ir ārzemnieks. Šā uzņēmuma eksporta iespējas uzlabo Latvijas konkurētspēju. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijas ekonomikas neatņemama sastāvdaļa ir gan ārvalstu kapitāla brīva ienākšana vai aizplūšana, gan līgumi ar lielajām transnacionālajām kompānijām, gan starptautiskā zināšanu un tehnoloģiju pārnese, gan piekļuve lielākajām realizācijas ķēdēm.
Man atbildēt, kas ir svarīgākais, būtu tas pats, kas mātei atbildēt uz jautājumu, kurš no bērniem ir mīļākais.
– Tuvākajā laikā LIAA zaudēs vienu no uzdevumiem – ES struktūrfondu administrēšanu. Vai jūs to uztverat kā savdabīgu sodu par investīciju piesaisti?
– Valdība ir lēmusi šo funkciju nodot citām struktūrām.
– Jaunākās reformu ieceres izskatās kā ceļš uz sadrumstalošanu.
– Ja pašlaik uzņēmējam pamatā ir jāsadarbojas tikai ar vienu institūciju – LIAA, tad, reformu īstenojot, tiks veidotas vairākas institūcijas. Ja tiks meklēts atbalsts no aizdevuma tipa finanšu instrumentiem, tad būs jāiet uz jaunveidojamo Attīstības finanšu institūciju. Lai saņemtu atbalstus jauna produkta radīšanai vai ražošanas iekārtu iegādei – būs jādodas uz Centrālo finanšu un līgumu aģentūru. Reformu noslēdzot, LIAA uzdevumos paliks tikai informatīvā un aģitējošā daļa, bet atbalsta instrumentu administrēšana tiks nodota citām struktūrām.
– Pagaidām gan informācija par visiem finanšu instrumentiem un pieteikšanās kārtību joprojām ir LIAA mājaslapā.
– Vēl vismaz piecus gadus atbalsta instrumentu administrēšanas funkcija paliks LIAA pārziņā. LIAA ir noslēgti 104 līgumi par rūpniecības atbalstu programmas Augstas pievienotās vērtības investīcijas ceturtās kārtas ietvaros. APV projektos tiek piešķirti vairāk nekā simts miljoni eiro. Šo projektu realizācija ilgs vairākus gadus. Uz šo brīdi uzņēmumi saņem nevis valsts atbalstus naudas pārskaitījuma formā, bet valsts atbalsta apsolījumu. Proti, uzņēmumiem valsts apņemas kompensēt 45% no iekārtu izmaksām un rūpnīcas celtniecības izmaksām. Vispirms uzņēmums iegulda savu naudu, bet pēc tam saņems kompensāciju. Rūpnīcas tiks celtas gan šogad, gan nākamgad. LIAA vairākus gadus būs jāuzrauga celtniecība un uzņēmumu darbība, vai tā atbilst ES struktūrfondu saņemšanas nosacījumiem. Līdz ar to LIAA štati struktūrfondu administrēšanai saglabāsies.
– Kāds ir mērķis šādai reformai?
– Reformas mērķis man nav saprotams. Oficiāli tiek apgalvots, ka pārmaiņas uzlabos uzņēmumu komfortu, lai uzņēmumiem būtu mazāka birokrātija. Kā otrs mērķis tiek piesaukta naudas ietaupīšana administrēšanai. Ir skaidri zināms, ka jaunajām institūcijām būs jāīsteno ES fondu administrēšana 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Tas jāsāk jau nekavējoties. Institūcijām bija jābūt izveidotām jau vakar! Taču pagaidām nav pat modeļa, kā tas tiks darīts. Ir zināms tikai tas, ka LIAA šo darbu vairāk neuzticēs. Vienlaikus ir zināms, ka visi LIAA darbinieki, kas iesaistīti struktūrfondu administrēšanā, savas darba vietas saglabās.
– Tas vairāk atgādina izšķērdību…
– Manuprāt, apgalvojumi, ka vēl neizveidota struktūra, par kuras darba kvalitāti vēl nekas nav zināms, noteikti palielinās komforta līmeni uzņēmējiem, ir nepamatoti. Latvijā ir vairākas struktūras, kas ir ieguvušas visaugstāko kvalitātes novērtējumu un ir izveidotas ar visaugstākiem klientu apkalpošanas standartiem. Pēc klientu novērtējuma par pakalpojumu kvalitāti kampaņā Uzslavē labu servisu, LIAA tika atzīta par draudzīgāko padotības/pārraudzības valsts iestādi 2013. gadā. LIAA specializācija jau vairāk nekā desmit gadu un darba pieredze ir darbs ar uzņēmējiem. Ja lēmums tiks pieņemts šādā redakcijā, tad sabiedrība pārmaiņu negatīvās sekas sajutīs jau tuvāko gadu laikā.
– Pirms desmit gadiem uz Neatkarīgās vāka bija aina, kā cilvēki naktīs stāvēja garās rindās pēc ES fondiem. Latvijas pirmā desmitgade ES ir noslēgusies. Kāda ir atdeve no fondu saņēmējiem, kuri pirmie iekļuva LIAA durvīs, pieprasot atbalstu savam biznesam?
– Precīzāk uz šo jautājumu varētu atbildēt Ekonomikas ministrija. Ministrija nosaka politiku, bet LIAA ir tikai valsts atbalsta politikas īstenotāja. LIAA nav iedalīti resursi visaptverošam auditam par ES atbalsta pēctecību. Ar to nodarbojas politikas veidotāji. LIAA programmas lielākā daļa bija vērsta uz atbalstu ražošanas iekārtu iegādei. Absolūtais vairākums no mūsu atbalstītajām rūpnīcām (tur tika novirzīti vislielākie līdzekļi) strādā vēl šodien. Tikai nedaudzi uzņēmumi pārtraukuši darbu un ir maksātnespējas procesā. Par vairākiem uzņēmumiem LIAA vērsa tiesībsargājošo iestāžu uzmanību un ir sākti kriminālprocesi. Mans kopējais secinājums – saņemot struktūrfondus, rūpnīcas tika attīstītas daudz ātrāk, nekā tas būtu noticis bez fondu atbalsta. Tas attiecas gan uz kokrūpniecību, gan uz metālapstrādi, gan elektroniku. Bez šīm atbalsta formām pakāpeniski tika ieviestas arī citas, atbalstot gan darbinieku kvalifikācijas celšanu, gan tehnoloģiju pilnveidošanu, lai radītu produktus ar augstāku pievienoto vērtību, gan kompetences centrus, gan klasterus u. c.
– Atbalsta forma, par kuru esmu dzirdējis no uzņēmējiem vislabākās atsauksmes, ir atbalsts dalībai starptautiskajās izstādēs. Latvija pakāpeniski kļūst vairāk pamanāma.
– Ir divas atbalsta formas. Pirmā - uzņēmums piedalās starptautiskajā izstādē ar savu stendu un saņem 50% kompensāciju par izmaksām, kas saistītas ar dalību izstādē. Otra atbalsta forma ir nacionālie stendi. Latvijai svarīgās nozarēs valsts startē ar vienu – nacionālo – stendu, kurā var piedalīties nozares uzņēmumi. Piemēram, IT izstāde Cebit, kokrūpniecības vai inženiertehnisko pakalpojumu izstādes utt. Šogad pirmo reizi mēs piedalījāmies arī Kannu kinofestivālā ar savu nacionālo stendu, kurā tika reklamēta Latvijas filmu industrija, gan mākslas, gan animācijas kino, kā arī kino industrijai piemērotā Latvijas infrastruktūra. Dalību nacionālajā stendā valsts pilnībā apmaksā. LIAA izsludina un izvēlas vadošos Latvijas uzņēmumus. Dalība izstādēs tiek plānota tiešā sadarbībā ar nozaru asociācijām.
- Kādi ir LIAA investīciju platformas Polaris darbības rezultāti? Cik investoru ir sākuši savus uzņēmumus Latvijā?
– Pirmais, ko mēs uzskaitām, ir informācijas pieprasījums no patiešām nopietna uzņēmuma. Vidēji 100 informācijas pieprasījumu rezultējas 20–30 investoru vizītēs Latvijā. Šis rādītājs ir viens no vissvarīgākajiem. Ja potenciālais investors vispār neierodas Latvijā, tad cerēt, ka viņš šeit investēs, ir nenopietni. Pēc 20–30 vizītēm trīs līdz piecos gadījumos būs pozitīvi lēmumi.
Piemēram, šajā pusgadā vien statistika rāda 17 ar LIAA atbalstu pieņemtus pozitīvus lēmumus, kuriem pilnībā realizējoties, tiks radītas ap 600 jaunas darba vietas. Pērn bija 32 pozitīvi lēmumi ar attiecīgi 1600 jaunizveidotām darba vietām.
Šie ir ļoti labi rādītāji. Sākot no 2010. gada līdz 2013. gadam pozitīvu lēmumu skaits ir trīskāršojies. Interese par Latviju aug un, lai to panāktu, ir jāsadarbojas gan pašvaldībai, gan valdībai, gan infrastruktūras pakalpojumu nodrošinātājiem – elektrības, gāzes, ūdens u. c. pakalpojumu piegādātājiem. Nosaukums Polaris ir izvēlēts tāpēc, ka tas ir Polārzvaigznes nosaukums. Latvija ir ziemeļvalsts, un investīciju platformai ir izvēlēts simbolisks nosaukums. Lai kāda pašvaldība iekļautos šajā investīciju platformā, tai ir jāveic zināma sagatavošanās. Ir jābūt nozīmētai kontaktpersonai, ir jāapzina savas iespējas un jāizveido kvalitatīvs industriāls vai pakalpojuma sektora piedāvājums. Šajā sistēmā ir iekļāvušās lielākās un nozīmīgākās pašvaldības, augstskolas, kuras piekritušas koriģēt savas programmas atbilstoši investoru vajadzībām, u. c. Ministru prezidentes uzraudzībā Polaris sanāksmes risina konkrētus problēmu jautājumus, tostarp arī jautājumus, kā uzlabot Latvijas investīciju vidi.
– Daudzos pasaules reģionos svarīgs sadarbības nosacījums ir parādīt, ka uzņēmējs tiek iekļauts valdības vai prezidentu pavadošā delegācijā. LIAA ir liela pieredze palīdzēt Latvijas uzņēmējiem attīstīt sakarus dažādās pasaules valstīs.
– Jūsu minētais piemērs ir vairāk raksturīgs Austrumu valstīm. Manuprāt, sadarbība starp valsti un uzņēmējiem veidojas patiešām lieliska. Fakts, ka uzņēmējs ir iekļauts prezidenta delegācijā, ir apliecinājums uzņēmēja statusam. Vācijā ar to var pārsteigt mazāk, bet Centrālāzijā tas ir ļoti svarīgi. Valsts augstāko amatpersonu atbalsts ir jāizmanto. Uzņēmēji to novērtē.
Kādā konferencē man sanāca diskutēt ar Igaunijas ekspremjeru Andrusu Ansipu. Viņš aizrādīja, ka nevajag pārvērtēt premjerministru vai prezidentu lomu investīciju piesaistē. Lieli uzņēmumi nemēdz ieguldīt valstī pieklājības pēc, tikai tāpēc, ka šīs valsts prezidents vai premjerministrs ir vienkārši apmeklējis kādu uzņēmumu. Lielie ražotāji piedāvājumus salīdzinās ar citām valstīm un lems pēc būtības. Jauns pakalpojumu centrs beigu beigās tiks izveidots valstī, kurā ir kvalitatīvākais piedāvājums. Pēc tikšanās ar kādas valsts prezidentu vai premjerministru priekšlikums tiks novirzīts uz departamentu, kam būs jāveic aprēķini un jāvērtē ekonomiskais izdevīgums. Ir gadījumi, kad pēc vienas Baltijas valsts vizītes investīcija nonāk kaimiņvalstī. Mūsu vizītes palīdz igauņiem un lietuviešiem, un otrādi. Jāsaprot, ka, popularizējot sevi, mēs palīdzam kartē iezīmēt savus kaimiņus. Igauņi un lietuvieši rīkojas līdzīgi.
– Es gan tam īsti nepiekristu. Šanhajas EXPO Lietuvas paviljona centrālajā kartē visas zemes uz ziemeļiem no Lietuvas bija aizkrāsotas ar melnu krāsu.
– Pat, ja kāds tā dara, tad, izvērtējot priekšlikumus no vienas valsts, tiks novērtētas arī kaimiņu valstis. Tā ir normāla darba rutīna ikvienā globāli orientētā uzņēmumā.
– Kā veiksmīgas ārvalstu investīcijas piemērs parasti ārvalstu žurnālistiem tiek radīts Bucher Schoerling Baltic Ventspilī. Vai varat minēt jaunākus veiksmīgus piemērus?
– Tas jau ir vecs piemērs, un varu tikai atkārtot, ka šis uzņēmums ienāca Latvijā ar LIAA palīdzību un pašlaik attīstās, piesaistot struktūrfondu līdzekļus.
Jaunākā tendence ir pakalpojumu centri. Ārvalstu lielākās kompānijas daļu no grāmatvedības un personāla vadības funkcijām pārvieto uz «lētāku vietu» – valsti, kur kvalitatīvus pakalpojumus var iegūt par mazāku samaksu. Latvijā šādi centri jau ir aptuveni trīsdesmit un mēs varam runāt pa vairākiem tūkstošiem strādājošo. Var minēt ASV rūpniecības uzņēmumu Cytec, kas savu biznesa pakalpojumu centru Latvijā atvēra jau 2010. gadā. Viena no pasaulē vadošajām ķīmiskās rūpniecības kompānijām Cabot Corporation (ASV) jau šoruden Rīgā atvērs Eiropas reģiona biznesa pakalpojumu centru. Investējot vairāk nekā 14 miljonus eiro, vadošais Ziemeļvalstu informācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzņēmums Atea atvēra savu globālo biznesa procesu pakalpojumu centru Rīgā. Skandināvijas autotransporta degvielas mazumtirgotājs Statoil Fuel & Retail Rīgā atvēra biznesa centru, kurā tiek nodrošināti finanšu, grāmatvedības un personālvadības pakalpojumi uzņēmuma pārstāvniecībām astoņās valstīs – Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Krievijā. Statoil Fuel & Retail biznesa centrā ir nodarbināti vairāk nekā 300 darbinieku.
Naudas izteiksmē šādas investīcijas varbūt nav milzīgas – biroja telpas īre, galdi un datori. Ražošanā viena darba vieta vidēji izmaksātu pat vairākus simtus tūkstošus eiro. Taču, ja vērtējam rūpniecības investīcijas, tad Latvija rūpnieciskās iekārtas neražo. Nauda no investīcijām, kas ir bankas kredīta formā, plūst nevis uz Latvijas ekonomiku, bet uz Vāciju vai kādu citu attīstītu valsti, maksājot par iekārtām. Tāpēc dažkārt skaitliski neliela investīcija rada papildu pienesumu mums. Latvijas ekonomika iegūst labumu no algām un nodokļiem, kas šeit tiek samaksāti. No valsts ienākumu daļas pakalpojumu sektors šajā ziņā ir pat vairāk izdevīgs.
– Tas nerada piesārņojumu.
– Turklāt pakalpojumu nozarēs darbu atrod tie, kas Latvijas augstskolās saņēma grāmatvedības un personāla vai biznesa vadības diplomus. Šajā sektorā ir pieprasīti tie, kas it kā veido pārprodukciju izglītības sistēmā. No defekta veidojas efekts. Atvērt grāmatvedības centru ar 200 nodarbinātajiem var tikai pilsētā, kurā grāmatveži jau ir vai tiek sagatavoti augstskolās.
Manuprāt, šodien investori, pieņemot lēmumu, salīdzina nevis valstis, bet pilsētas. Rīgu salīdzina ar Tallinu un Viļņu. Liepājas piedāvājumu salīdzina ar Klaipēdu, bet Jelgavas apstākļus – ar Šauļiem. Nodokļu likmes nav izšķirošas. Daudz svarīgāka ir kvalificēta darbaspēka klātbūtne un iespējas piesaistīt ārvalstu darbaspēku. Šajā ziņā Lietuva kārtējo reizi mūs ir apsteigusi, jo viņu risinājums par ārzemju darbaspēka piesaisti ir daudz konkurētspējīgāks par mūsu sistēmu.
Jāņem vērā arī tas, ka tipisks uzņēmums, kas ienāk Latvijā, nodarbina vidēji 150–350 strādājošos. Ja ir vajadzīgs lielāks nodarbināto skaits īsā laika periodā, tad Latvija šādus projektus var zaudēt. Latvijas šaurā vieta ir valodu kompetences trūkums. Es ar to nedomāju angļu, bet skandināvu – norvēģu un zviedru – valodas. Par Somijas biznesa centru pārcelšanu mēs nevaram konkurēt ar Igauniju, kurā valodas problēma ir viegli risināma.
– Šogad paliek desmit gadu, kopš tiek pasniegta Eksporta gada balva.
– Jā! Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Ekonomikas ministrija ar Valsts prezidenta patronāžu rīko gada balvu konkursu, kas no Eksporta balvas ir pārtapis par Eksporta un inovācijas balvu. Balvas tiek pasniegtas attiecīgā gada labākajiem Latvijas uzņēmumiem par izciliem rezultātiem jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē.
Andra Ozola atziņas
Vidēji 100 informācijas pieprasījumu rezultējas 20–30 investoru vizītēs Latvijā. Pēc 20–30 vizītēm trīs līdz piecos gadījumos būs pozitīvi lēmumi.
Ārvalstu lielākās kompānijas daļu no grāmatvedības un personāla vadības funkcijām pārvieto uz «lētāku vietu» – valsti, kur kvalitatīvus pakalpojumus var iegūt par mazāku samaksu. Latvijā šādi centri jau ir aptuveni trīsdesmit un mēs varam runāt pa vairākiem tūkstošiem strādājošo.»
Ir gadījumi, kad pēc vienas Baltijas valsts vizītes investīcija nonāk kaimiņvalstī. Mūsu vizītes palīdz igauņiem un lietuviešiem, un otrādi. Popularizējot sevi, mēs palīdzam kartē iezīmēt savus kaimiņus. Igauņi un lietuvieši rīkojas līdzīgi.
Šodien investori, pieņemot lēmumu, salīdzina nevis valstis, bet pilsētas. Rīgu salīdzina ar Tallinu un Viļņu. Liepājas piedāvājamu salīdzina ar Klaipēdu, bet Jelgavas apstākļus – ar Šauļiem.