Āfrikas cūku mēra ārkārtas situācijas zonā iekļaus visu pierobežu ar Krieviju un Igauniju

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ izsludinot ārkārtas situāciju gan Valkas, gan Valmieras novados, ārkārtas situācijas zona savienosies ar Latgalē noteikto zonu, tādējādi iekļaujot visu pierobežu ar Krieviju un Igauniju, aģentūrai LETA pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis.

Par ārkārtas situācijas izsludināšanu Valkas un Valmieras novados valdība lems otrdien, 22.jūlijā, izskatot Zemkopības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu.

Jautāts, ka ĀCM infekcija varēja no Latgales reģiona nonākt Vidzemē, Balodis norādīja, ka primāri jautājums ir par to, kā infekcija nonāca meža dzīvniekos. PVD veiks pārbaudes visā apkārtnē saistībā gan ar cūkkopību, gan kautuvju darbību, lai noskaidrotu, vai gadījumā kādi produkti nav nonākuši mežā.

Pagaidām ir skaidrs, ka mājas cūku inficēšanās, visdrīzāk, notikusi ar zaļbarību - zirņiem, ko pļāva uz lauka un baroja cūkām. Šajos zirņos ganījušās arī mežacūkas.

Par to, kā ĀCM nonākusi meža dzīvniekos, ir vairākas versijas. Iespējams, ka notikusi mežacūku virzīšanās no Krievijas puses, kas līdz šim nav konstatēta, vai arī infekcijas izplatība saistībā ar Latgali - piemēram, kāds inficēts materiāls nonācis mežā vai nu cūkkopības, gaļas pārstrādes vai kaušanas darbību rezultātā. Trešā versija ir, ka meža dzīvnieku populācijā sērga nonākusi tāpēc, ka kāds indivīds izmetis inficētus pārtikas produktus ceļa malā vai citur brīvā dabā.

"Legāli no karantīnas zonām Latgalē ne dzīvas cūkas, ne produktus ierobežojumu laikā izvest nevar, jo visām cūku novietnēm jau ir uzlikti pārvietošanas aizliegumi, kā arī tiek organizētas kontroles uz ceļiem," uzsvēra Balodis.

Balodis norādīja, ka Valkas rajonā tiks veikta skrupuloza izpēte, lai saprastu, vai noticis atsevišķs incidents, vai arī neizdarība kādā no cūku aprites posmiem. Lai noskaidrotu, vai nav notikusi nelikumīga cūku vai cūkgaļas produktu pārvietošana, PVD piesaistīs arī policiju. Par šāda lieguma pārkāpšanu var piemērot administratīvu sodu, atbildība par rīcībām, kas rada infekciju izplatības draudus, paredzēta arī krimināllikumā.

PVD vadītājs norādīja, ka Latgalē ārkārtas situācijas zonā deviņas policijas ekipāžas turpina nodrošināt biodrošības pasākumus - likumsargi patrulē un kontrolē, kas tiek ievests un izvests no ārkārtas situāciju zonas. Tikmēr PVD speciālisti Valmierā un Valkā organizē dzīvnieku iznīcināšanu un dedzināšanu.

Vakar par ĀCM izplatības zonu informēti arī Igaunijas kolēģi, un jebkurā gadījumā Eiropas noteiktā riska zona skars arī Igaunijas teritoriju. Pirmdien PVD plāno tikties ar Igaunijas dienestiem, lai runātu par turpmāku sadarbību.

Jauni ĀCM gadījumi vakar vakarā un šodien no rīta nav fiksēti, arī laboratoriski jauni gadījumi nav apstiprināti, tomēr Balodis aģentūrai LETA atzina, ka tas ir tikai laika jautājums, kad tiks konstatēti atkal jauni gadījumi. "Pagaidām dinamika neko labu neliecina," sacīja Balodis. Lai situāciju vērstu par labu, jānodrošina stingri biodrošības pasākumi un jāveic mežacūku medības. Balodis norādīja, ka mežacūku populācija Latvijā trīs reizes pārsniedz normu.

Lai būtu iespējams kontrolēt medību procesu un saimniecības varētu ieviest biodrošības pasākumus, Valkas novadā vismaz uz 40 dienām noteikta uzraudzības un aizsardzības zona trīs un desmit kilometru rādiusā. Tas nozīmē, ka no šīs zonas nevar izvest nekāda veida lauksaimniecības dzīvniekus - govis, zirgus, aitas drīkst pārvietot tikai ar PVD saskaņojumu un PVD uzraudzībā. Pēc 40 dienām, ja netiks konstatēti ĀCM gadījumi, šo karantīnu atcels, taču tad, visticamāk, būs stājušies spēkā Eiropas Komisijas (EK) noteiktie ierobežojumi.

Kā skaidroja Balodis, patlaban tiek gatavota informācija EK, lai Eiropas līmenī šīs zonas tiktu noteiktas kā pagaidu zonas. Jārēķinās, ka pēc pāris nedēļām EK ar savu lēmumu noteiks inficēto teritoriju 40 kilometru rādiusā un papildus tam - arī riska zonu 40 kilometru rādiusā ap ĀCM skarto zonu.

EK aizsardzības un riska zonas lēmuma darbības laikā vismaz trīs gadus 40 kilometru rādiusā no inficētās teritorijas būs ierobežota cūkgaļas izvešana - dzīvas cūkas nevarēs izvest, bet cūkgaļu - tikai pie konkrētiem, kompleksiem un sarežģītiem nosacījumiem, kas noteikti konkrētai cūku novietnei.

Kā ziņots,vVakar, 18.jūlijā, apstiprināti pieci jauni Āfrikas cūku mēra gadījumi, no tiem viens Vidzemē - vīruss bijis četrām mājas cūkām un vienai atrastajai mežacūkai Ērģemes pagastā, Valkas novadā, bet pārējie - Latgalē.

ĀCM dēļ valdība noteikusi - ja dzīvnieku īpašnieki līdz 2014.gada 22.jūlijam novietnēs neīstenos valdības noteiktos biodrošības pasākumus, visas novietnē esošās cūkas būs jānokauj līdz 31.augustam. Likvidēto cūku īpašniekiem pienākas kompensācijas - par pieaugušu vaislas dzīvnieku - sivēnmātes, vaislas kuiļa - nokaušanu pienāksies 115 eiro kompensācija, nobarojamo cūku un vaislas jauncūku - 65 eiro, bet par piena sivēnu - 25 eiro.

Dzīvnieku īpašniekam pēc visu cūku sugas dzīvnieku nokaušanas būs jāapņemas savā novietnē gadu neturēt cūkas, tad varēs aizpildīt iesniegumu zaudējumu kompensācijas saņemšanai.

ĀCM Latvijā tika konstatēts 26.jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas.

Pēc nedēļas, slimībai izplatoties, Saeima izsludināja ārkārtas situāciju, kas no 2.jūlija līdz 1.oktobrim noteikta Daugavpils novada Ambeļu pagastā, Biķernieku pagastā, Demenes pagastā, Dubnas pagastā, Laucesas pagastā, Maļinovas pagastā, Naujenes pagastā, Salienas pagastā, Skrudalienas pagastā, Tabores pagastā, Vecsalienas pagastā, Višķu pagastā, Aglonas novadā, Krāslavas novadā, Dagdas novadā, Zilupes novadā, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, Mākoņkalna pagastā, Pušas pagastā, Ludzas novada Brigu pagastā, Isnaudas pagastā, Istras pagastā, Nirzas pagastā, Ņukšu pagastā, Pildas pagastā, Rundēnu pagastā un Ciblas novadā.

Par darbības koordināciju ārkārtējās situācijas laikā atbildīgs PVD, kura amatpersonām ir tiesības iekļūt privātā īpašumā, lai veiktu visus nepieciešamos mēra apkarošanas pasākumus.