Ar labu gribu un lielām pūlēm atrasts pielietojums Pasaules Bankas pētījumam par Latvijas ostu konkurētspēju un tās palielināšanas iespējām.
Vakar starpfinišu sasniedza kārtējais politiķu mēģinājums gūt sev un savām partijām kaut kādus labumus uz Latvijas ostu rēķina. Ostu ieguvums no šā mēģinājuma ir tā izgāšanās. Tā parāda politiķu kopējo izpratni, ka ostas ir pārāk svarīgas Latvijai, lai tās ļautu izputināt.
PB piesaistīšana jeb iesaistīšana Latvijas politiskajās intrigās notika 2012. gada beigās pēc Reformu partijas iniciatīvas. Tobrīd tai vēl bija pietiekams spēks valdošajā koalīcijā, lai piespiestu Satiksmes ministriju par 214 tūkstošiem eiro noalgot tādus ekspertus, par kuriem varēja cerēt, ka viņi lietos savai organizācijai raksturīgās standartfrāzes par privātās saimniekošanas priekšrocībām attiecībā pret valsts pārvaldītu saimniekošanu, kāda Latvijas ostās notiek ostu pārvalžu (uzmanību: ne ostu uzņēmumu) līmenī. Partijai bija plāni panākt, lai tai draudzīgi uzņēmēji privatizē visas vai daļu ostu pārvalžu funkciju, kas, protams, būtu bijis nesalīdzināmi ienesīgāk, nekā ieguldīt naudu, izbūvējot kārtējo kuģu piestātni kādā no Latvijas ostām. Tagad partija ar visiem saviem plāniem ir izjukusi.
Pagājušā gada beigās pētījums skaitījās pabeigts ar neko jaunu neatklājošu Latvijas ostu darbības aprakstu un ieteikumiem no parastās sērijas «uzlabot», «pilnveidot», «nodrošināt». Šāds dokuments tika atdots tālākai izmantošanai darba grupai no visām Saeimas frakcijām, ierēdņiem no daždažādām valsts iestādēm un uzņēmējiem no tranzītbiznesa organizācijām. Grupu vadīja Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Valainis. Vakar viņš publiski klāstīja, ko darba grupa paveikusi. Šis veikums izrādījās tāds, ka attieksies uz nedaudziem ostu pārvalžu darbiniekiem. Šāds pavērsiens atsauc atmiņā pamatojumu, ar kādu Reformu partija panāca PB piesaistīšanu. Toreiz tika teikts, ka nemaz nevajag PB, jo pie iespējamiem uzlabojumiem ostu pārvaldīšanā jau strādājot Satiksmes ministrija. Aģentūra LETA glabā 2012. gada 26. novembra ziņu, kā Reformu partijas deleģētais Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis «asi kritizēja SM izveidotās darba grupas darbu. Viņš pauda viedokli, ka darba grupa izveidota tikai tāpēc, lai «minimizētu» priekšlikumus par ostu reformām». Tomēr SM nebūtu spējusi paveikt neko «minimālāku» par to, kas paveikts tagad.
Sagadījās, ka tieši vakar Valsts kontrole pārķēra Reformu partijas aicinājumus pārtaisīt Latvijas ostu pārvaldīšanu kaut vai tikai Liepājā. Aģentūra LETA izplatīja no Valsts kontroles nākušo ziņu, ka «nemākulīgas un neieinteresētas vadības dēļ Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas mērķi nav sasniegti». Ja Valsts kontroles versija atbilstu patiesībai, tad uz Liepājas brīvostu būtu jāsūta policisti (Valsts kontrole arī solīja to noorganizēt ar Ģenerālprokuratūras starpniecību), nevis tādi ieteikumi darba uzlabošanai, par kādiem vienojusies V. Valaiņa vadītā grupa. Tomēr šķiet, ka nekādu tālāku pārmetumu Liepājas brīvostas vadītājiem nebūs.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss saistībā ar Valsts kontroles pziņojumu par Liepājas brīvostu tūlīt uzsvēra, ka kravu apgrozījums tur patiešām atpaliek no plānotā, bet to izskaidro Liepājas metalurga bankrots bez kādas vainas no Liepājas ostas pārvaldītāju puses. Viņi, tieši otrādi, ir spējuši kaut daļēji aizvietot metālu ar citām kravām un esot Latvijas pirmrindnieki no ostas pārvaldības viedokļa. Proti, Liepājā ostas pārvaldē ir iesaistīti arī uzņēmēji.
Latvijas politiķiem nav iebildumu pret tādu vērtējumu Valsts kontroles rosībai, kādu Neatkarīgā saņēma no Liepājā domes priekšsēdētāja un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētāja Ulda Seska: «Ja Valsts kontrole var nākt klajā ar paziņojumu, ka Liepājas Speciālā ekonomiskā zona 17 gadu laikā nav bijusi vajadzīga un tās darbībai nav bijuši vērā ņemami rezultāti, tad to es nevaru nosaukt citādāk kā par absurdu.».
***
Kravu apgrozījums
Latvijas ostā kopā gadā miljonos tonnu
2003 54,8
2004 57,4
2005 60
2006 59,5
2007 62,4
2008 63,7
2009 61,9
2010 61,2
2011 68,8
2012 75,2
2013 70,5
2014
5 mēnešos
31,3 33,6
Avots: Satiksmes ministrija