Gaujas Nacionālā parka dedzinātāju entuziasms noplok

Dedzināšanai Gaujas Nacionālajā parkā šobrīd sagatavots 15,1 hektārs meža. Ik pa gabalam izzāģētas jaunas skaistas priedes, sakrautas kaudzēs. Tomēr lielākā daļa tā arī paliks mētājamies dabas liegumā meža kaitēkļiem par prieku un vietējiem iedzīvotājiem par kreņķiem.

Kopš skandāla sākuma zaļo dedzinātāju ambīcijas sarukušas līdz diviem meža nogabaliem 1,5 un 1,3 hektāru platībā, bet pēc vakardien notikušā publicitātes pasākuma runa vairs ir tikai par vienu – trīs kilometru attālumā no Cēsīm. Savukārt sākotnējais plāns līdz 2030. gadam izdedzināt 251 hektāru nu jau tiek dēvēts vien par meža ekologa sapni, kam ar reālo dzīvi nav saistības.

Vismaz mazu gabaliņu

Apzinoties sabiedrības noraidošo viedokli, dedzināšanas projekta koordinatore Kristīne Kampuse atzīst: «Šajā brīdī tādu plānu īstenot ir nereāli.» Bet vēlāk? «Nākamo projektu mēs vairs nerakstīsim. Nē!»

Projekts Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā beigsies nākamgad līdz ar 823 243 eiro. Tomēr kaut vai pavisam drusciņ tā īstenotājiem padedzināt gribas. Varbūt tāpēc, ka bez dedzināšanas naudas būs mazāk. Parasti visos projektos, kur tiek piesaistīta Eiropas fondu nauda, plānotais darbs ir jāizdara, pretējā gadījumā saņemtā nauda jāatskaita atpakaļ. K. Kampuse apgalvo, ka dedzināšanas naudu tomēr it kā drīkst tērēt citādi, piemēram, dedzināšanu aizstājot ar to pašu zāģēšanu. Kopējo budžetu tas neietekmēšot. Diemžēl projekta vadītājs Mārtiņš Zīverts skaidrību šajā jautājumā vakar neviesa tā vienkāršā iemesla dēļ, ka uz pirmo un patiešām kupli apmeklēto projekta publicitātes pasākumu neuzskatīja par vajadzīgu ierasties. Toties ieradās televīzijas, radio, drukātie mediji. Arī aktīvākie iedzīvotāji un mežkopju organizāciju pārstāvji, kaut gan iepriekš bija saņēmuši nedraudzīgu mājienu turēties no pasākuma pa gabalu. (Ar viņiem runāšana notikšot 23. jūlijā.)

Visi bridām vairākus kilometrus iekšā mežā, lai raudzītu saprast, kādēļ šis skaistums ir dedzināms. Dažs pa ceļam ēda mellenes, cits lasīja gailenes, vēl kāds putnus klausījās. Brīnišķīgs mežs.

Samākslota struktūra

Ieceres autors meža ekoloģijas speciālists Viesturs Lārmanis skaidro, ka sliktais šajā mežā ir «samākslotā mežaudzes struktūra». Bet, protams, tā ir samākslota, jo septiņdesmitajos mežs ļaunprātīgi nodedzināts un sastādīts no jauna. Tagad priedes izaugušas, veidojas krāšņs pamežs. Šo notikumu vēl labi atminas pensionētais mežsargs Ivars Gailītis. Tomēr arī viņa roku darbs, izrādās, atbilst projektā aprūpējamo boreālo mežu definīcijai, un projekta īstenotāju ieskatā tie ir veci, dabiski un tātad dedzināmi. «Tas nekas, ka priedes stādījis šis vīrs. Priedes ir savvaļas un sūnas arī,» spriež Viesturs Lārmanis.

Skandāls viņa izdomātajam Gaujas Nacionālā parka dedzināšanas projektam piešķīris grandiozu rezonansi. Pateicoties tai, nekāda dedzināšana nenotiks. Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrija apsolījusi, ka pret iedzīvotājiem nenostāsies, un vakar sūtīšanai uz ministriju jau bija savākts ap 700 iedzīvotāju parakstu.

Nepatīk arī gudrajiem

Projekta īstenotāju un viņu novāktajai atbalstītāju komandai arī vakar labpatika daudzināt, ka visi, kas šobrīd nostājušies viņiem opozīcijā, ir nezinoši un neizglītoti. Tā dedzinātāji cenšas saglābt projektu un attaisnot pašu rupjās kļūdas komunikācijā. No iespaidīgā budžeta tikai pāris tūkstoši bija plānoti sabiedriskajām attiecībām, un par nepieciešamību uzrunāt iedzīvotājus viņi attapās jau pēc tam, kad bija par vēlu. Taču šaubas par Gaujas Nacionālā parka dedzināšanas lietderību ir ne tikai vietējiem iedzīvotājiem un mežkopjiem, bet arī profesionāliem biologiem. Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis Neatkarīgajai jau stāstīja, ka atteicies no līdzīga projekta īstenošanas, jo pieņēmumam par sugu apdraudētību trūkst pierādījumu. Netieši to apstiprina arī V. Lārmanis. Dedzināšanas pasākumi Gaujas Nacionālajā parkā iecerēti, pamatojoties uz zviedru un somu pētījumiem savās valstīs. Latvijā nekādi pētījumi šajā jomā nav veikti, tikai paņemta nauda projekta padedzināšanai. Iespējams, daudz apraudātā un projekta simbola kārtā ieceltā degumu krāšņvabole nemaz nav apdraudēta. Varbūt arī citas degumus iecienījušas sugas. Arī bez Dabas aizsardzības pārvaldes Latvijā dedzinātāju netrūkst.