Japāņu dziedātājas neviltotā sajūsma par rudzupuķu vainagu, tramvajā noklausītais Pūt, vējiņi! ķīniešu kora izpildījumā un austrāliešu atzīšanās mīlestībā rupjmaizei – ar vienkāršām un patiesām lietām Pasaules koru olimpiādes dalībnieki iepazīst Latviju un tās kultūru, ieraugot, cik spēcīga ir mūsu nācija. Taču skaistajiem svētkiem ir arī praktiskā puse, kas atgādina – izcilam saturam ir nepieciešams arī grezns ietvars.
Šodien daudzkrāsainā dziedātāju straume piepildīs Vecpilsētas ielas un laukumus, dodoties svētku gājienā. Taču sinoptiķu prognozes ir neiepriecinošas – pēcpusdienā vasaras sutoņu draudot pārtraukt negaiss, līdzīgi kā tas svētdien bija ģenerālmēģinājumā pirms lielkoncerta Mežaparkā. Tiesa, iekams latviešu dziedātāji, Dziesmu svētku pieredzes norūdīti, ir pieraduši pie dziedāšanas slapjos tautas tērpos un izmirkušās pastalās, daudziem ārvalstu viesiem šāds pārbaudījums izrādījās par smagu. Proti, līdz vīlītei izmirkuši svētdienas pēcpusdienas mēģinājumā, daudzi ārvalstu viesi nobijās ierasties uz vakara koncertu. Tāpēc vairums rindu, kas Mežaparka estrādē tika paredzētas ārvalstu kolektīviem, tā arī skumji palika vakantas, savukārt koncerta tiešraides translāciju televīzijā nācās saīsināt par aptuveni 20 minūtēm, jo izpalika vairāki krāšņi ārvalstu mūziķu priekšnesumi.
Saudzē balsis
Lielkoncerta mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags norāda: «Vispirms manā un visu organizatoru vārdā sirsnīga pateicība visiem – dziedātājiem, mūziķiem, dejotājiem, diriģentiem –, kas sagatavoja šo programmu, un, protams, izturīgajiem un drosmīgajiem klausītājiem! Kopā mēs radījām brīnišķīgu svētku izjūtu Mežaparka estrādē. Nestabilo un neprognozējamo laikapstākļu dēļ organizatori pieņēma lēmumu daļēji saīsināt iepriekš paredzēto lielkoncerta norisi. Vairāku ārzemju kolektīvu uzstāšanās laikā nepieciešamie mūzikas instrumenti ir ļoti jutīgi pret mitrumu, un tos nedrīkstējām pakļaut lietum. Turklāt dziedātāja instruments ir balss, tāpēc ir saprotams, ka atsevišķi ārzemju kolektīvi vēlējās saudzēt dziedātāju balsis un izvēlējās koncertā nepiedalīties.»
Pērkons virs Mežaparka svētdien sāka ducināt jau ģenerālmēģinājuma laikā, vienā brīdī izvēršoties par pamatīgu gāzienu. Līņāšana turpinājās līdz pat brīdim, kad dziedātāji ieņēma vietas uz skatuves, tādēļ daudziem mūziķiem nācās pārģērbties lietū. Ģērbtuvju un nojumju trūkums noveda pie tā, ka baltās, cakotās zeķes un goda kurpes tika autas, slēpjoties zem priedēm, taču tas reti kuru spēja glābt no pamatīgas izmirkšanas. Un šie laikapstākļi ļāva pavisam skaidri apjaust, ka latvieši beidzot tiešām ir pelnījuši jaunu estrādi!
Problēma kļūs arvien aktuālāka
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Lineta Mikša uzsver, ka Mežaparka rekonstrukcijas iecerei jau tālajā 2008. gadā tika rīkots metu konkurss, kurā uzvarēja arhitekta J. Pogas birojs. Lai gan skiču projekts ir saskaņots un Rīgas pilsētas būvvaldē akceptēts, tomēr, iestājoties ekonomiskajai krīzei, līgums tika apturēts, jo, lai tikai pabeigtu tehniskā projekta izstrādi, nepieciešami vairāk nekā 800 000 eiro. 2009. gadā tika norādīts, ka Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijai būtu nepieciešami vismaz 16,5 miljoni latu, kas mūsdienās varētu nozīmēt jau daudz lielāku summu. Savukārt pašreizējais Rīgas vicemērs Andris Ameriks norāda – ar katru nākamo gadu Mežaparka jautājums kļūs arvien akūtāks, jo 2018. gadā paredzētie Dziesmu svētki notiks Latvijas simtgadē un ir iecerēti īpaši grezni un vērienīgi.
Darba devējiem rūp produktivitāte
Koru olimpiādes pieredze pierāda arī to, ka būtu jāpasteidzina diskusija par brīvdienas piešķiršanu Dziesmu svētku dalībniekiem pēc noslēguma pasākumiem. Svētdien Lielkoncerts Mežaparkā noslēdzās krietni pēc pusnakts, kas vairumam dziedātāju nozīmēja došanos pie miera vien pret rītu un smagu nākamo darba dienu. Lai gan pērn Dziesmu svētku laikā Saeima piešķīra dziedātājiem un dejotājiem brīvu dienu, tomēr padarīt šo tradīciju par sistēmu pagaidām nav izdevies, jo pret to iebilst uzņēmēji. Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone akcentē, ka darba devēji jau šobrīd atbalsta Dziesmu svētku norisi un saviem darbiniekiem nepieciešamības gadījumā nodrošina brīvdienu, tāpēc ar likumu šāda prakse nav jānosaka. Savukārt vēl labāk, pēc L. Meņģelsones domām, būtu, ja visa priecāšanās un dziedāšana notiktu sestdienās, lai vēlie koncerti netraucētu darbiniekiem produktīvi strādāt nākamajā dienā.