Streļčenoks neatkāpjas - pazemina Strīķi amatā

© F64

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks otrajā pret Strīķi ierosinātajā disciplinārlietā viņai piemērojis disciplinārsodu - pazemināšanu amatā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Streļčenoks 11.jūlijā parakstījis rīkojumu par Strīķes disciplinārsodīšanu un nolēmis viņu pazemināt amatā uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, sākot ar 21.jūliju. No šī datuma Strīķe iecelta par biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas galveno speciālisti iesniegumu jautājumos.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka jaunajā amatā viņai noteikta mēneša alga 994 eiro pirms nodokļu nomaksas. Strīķes jaunais amats nav valsts amatpersonas amats un nodaļa, kurā viņa strādās, ir tiešā pakļautībā Streļčenokam.

Premjerministre Laimdota Straujuma KNAB priekšniekam no šodienas līdz 3.augustam piešķīrusi atvaļinājumu. Kā liecina "Latvijas Vēstnesī" publicētā informācija, premjerministre atvaļinājuma laikā par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju iecēlusi otru KNAB priekšnieka vietnieci Ilzi Jurču.

Jau ziņots, ka šīs disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju vadīja KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenā speciāliste.

Vēstīts arī, ka disciplinārlietā par pārvietošanās ierobežojumu, lai nodrošinātu likumā "Par valsts noslēpumu" noteikto valsts noslēpuma objektu aizsardzību, neievērošanu Strīķei nesen piemērots rājiens.

Minētā disciplinārlieta bija saistīta ar to, ka Strīķei nebija izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam un, atjaunojot viņu amatā, Strīķei ar iestādes vadītāja rezolūciju tika noteikti pārvietošanās ierobežojumi, lai nodrošinātu likumā "Par valsts noslēpumu" noteikto valsts noslēpuma objektu aizsardzību.

Tomēr tika konstatēti fakti, kas liecināja, ka Strīķe nav ievērojusi minēto rezolūciju, līdz ar to tika sākta disciplinārlieta. Šīs disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju vadīja KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītājs Jānis Roze.

Latvijā

“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.

Svarīgākais