Viltus vēstules spēlē uz cilvēku vājībām

Ilze Šteinfelde schedule14.jūl 2014

Apmeklējot šaubīga vai nelegāla satura mājaslapas, ir lielāks risks inficēt datoru ar vīrusiem. Taču datu drošībai bīstama var būt pat epasta vēstulē pievienotā dokumenta atvēršana.

«Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas pēdējos gados lieto gandrīz ikviens, taču ar datu drošību saistīti jautājumi bieži paliek otrajā plānā. Cert.lv ikdienā veic lietotāju informēšanu par to, kā pasargāt savus datus internetā, un interese par mūsu pasākumiem tikai pieaug. Arī lietotāju informētība palēnām uzlabojas,» atzīst Cert.lv vadītāja Baiba Kaškina. SKDS veiktās aptaujas liecina, ka 76% lietotāju never vaļā epasta vēstules un to pielikumus no nezināmiem un aizdomīgiem sūtītājiem, 75% lieto antivīrusu programmas un tās regulāri atjauno, 46% pārdomā, kādus personas datus par sevi publicēt un publiskot, 39% nelieto datorus interneta kafejnīcās.

«Līdz ar jaunām iespējām internetā diemžēl attīstās arī atsevišķu personu vai grupu vēlmes izmantot informācijas tehnoloģijas negodprātīgiem mērķiem, tāpēc katram datora, interneta un internetbankas lietotājam ir jānodrošinās pret iespējamu personas datu un naudas piesavināšanos. No vienas puses, svarīgi ir apzināties, ka par datu drošību vajadzētu rūpēties, pirmkārt, katram pašam, bet, no otras puses, datu drošības aizsardzības jautājumiem vajadzētu ieņemt aizvien būtiskāku vietu valsts kopējās aizsardzības politikā. Jāņem vērā, ka tuvojas Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā laiks, kad Latvijai tiks pievērsta pastiprināta uzmanība, tāpēc tagad ir īpaši svarīgi runāt par kiberdrošību,» norāda Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.

Pētījums arī atklāj, ka datorvīrusu izstrādātāji kļūst arvien rafinētāki – nu jau dažādi viltus informācijas pieprasījumi epastā tiek sūtīti literāri nevainojamā latviešu valodā. Turklāt bieži šie uzbrukumi ir mērķēti uz noteiktu mērķauditoriju. Piemēram, uzņēmums, kurš saņem epasta vēstuli no Valsts ieņēmumu dienesta, pirmām kārtām sāk uztraukties, kāpēc dienests sūta vēstuli, un atver to, neiedomājoties, ka tā var būt viltus vēstule, lai piespiestu lietotāju atvērt pielikumu. Tāpat ziņojums it kā no Valsts policijas un Drošības policijas, kurā tiek prasīts samaksāt 100 eiro par datora atbloķēšanu, diezgan daudzos cilvēkos nebija izraisījis aizdomas un daļa pat bija pārskaitījuši naudu uz prasīto adresi. Savukārt epasts ar tekstu: «Nosūtu Tev failu. Ja tas info nokļūs presē, būs nepatikšanas» lielākajai daļai raisa ziņkāri un tiek uzklikšķināts uz klātpielikto saiti.

«Lai arī vairāk nekā puse iedzīvotāju, pēc pētījuma datiem, savas zināšanas par drošību internetā atzīst par labām vai izcilām un tikai 13% par vājām vai ļoti vājām, padziļināta izpēte liecina par daudz lielākiem riskiem – liela daļa neveic elementārus un pietiekamus drošības pasākumus. Tas ir – var teikt, ka tur savas mājas durvis vaļā vai brauc ar auto bez tehniskās apskates, lai arī vairāk nekā puse atzīst, ka ir piedzīvojuši situāciju, ka dators ir inficējies ar vīrusu,» uzskata Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

***

Reģistrētie informācijas tehnoloģiju drošības incidenti Latvijā

2013. gada I cet. 926 31 714

2013. gada II cet. 1153 40 721

2013. gada III cet. 1672 46 040

2013. gada IV cet. 1213 80 321

2014. gada I cet. 753 81 276

2014. gada I cet. 516 52 789

Avots: CERT.LV

Augstas prioritātes incidenti 2014. gada 2. ceturksnī

Kompromitētas iekārtas 48

Robottīkli 127