Humānās palīdzības krava – tūkstošiem drēbju maisu un 30 pārtikas pakas –, par kuras esamību nezināja ne Zviedrijas vēstniecība, ne Zilupes novada dome, laimīgi atradusies turpat... Zilupē.
Acīmredzot vainojams koordinācijas un informācijas trūkums. Neatkarīgā, to skaidrojot, iesaistīja gan Zviedrijas vēstniecību, gan katoļu un pareizticīgo draudzes Zilupē, gan Zilupes novada domi.
Visbeidzot humānās palīdzības meklējumi sāka šķetināties Ludzas luterāņu draudzē, kuras mācītājs Reinis Kulbergs zināja izstāstīt, ka ziedojumu ceļu no Norčēpingas koordinē baptistu mācītājs Linards Kaptāns. Viņš informēja, ka šogad visa gada garumā zviedri palīdzējuši Latgales ļaudīm, tai skaitā zilupiešiem. Par to savukārt brīnījās gan novada domē, gan katoļu un pareizticīgo draudzēs. Tēvs Viktors no Zilupes pareizticīgo draudzes bija pamatīgi pārsteigts, ka šāda palīdzība esot. Viņa draudzei nekas neesot piedāvāts, tik vien kā no Vācijas mantas saņemtas. Cilvēki nāk un lūdz ēst, saka tēvs Viktors, tāpēc ļoti vajadzētu pārtikas sūtījumus. Arī Zilupes Jēzus sirds Romas katoļu baznīcas draudzē ziņa par humāno palīdzību izraisīja līdzīgu reakciju.
L. Kaptāns salika punktus uz i – decembrī nosūtītā lielā krava ir sasniegusi adresātu un tiek izdalīta Rēzeknē, Pļaviņās, Ludzā, Zilupē. Zilupē, piemēram, katru svētdienu humāno palīdzību, galvenokārt apģērbu, dalot baptistu lūgšanu namā Brīvības ielā 14. Šoreiz saņemtas tikai astoņas kastes banānu. "No domes gribējām panākt, lai iedod norīkojumu, kuriem cilvēkiem piešķirt humāno palīdzību, bet diemžēl nekas nenotiek. Dome labāk zina savus mazturīgos," stāsta L. Kaptāns. Zilupes novada domes sociālajā dienestā Neatkarīgā noskaidroja, ka trūcīgajiem izziņas ir izsniegtas. Kā varēja noprast, ciešāka informācijas apmaiņa ar palīdzības dalītāju gan nav notikusi.
Šogad Ludzā un Rēzeknē arī pareizticīgie saņēmuši daļu humānās palīdzības sūtījuma, Aizkraukles slimnīca – medicīnas iekārtu, bet gultas un ratiņus – Skrīveru, Pļaviņu, Ludzas, Zilupes pansionāti. Ziedojumus vāc Zviedrijas mācītāji.