Bērnu pornogrāfiju skatās darbā

Informācijas tehnoloģijas laikmetā neķītru attēlu, tajā skaitā bērnu pornogrāfijas, aplūkošana ir viena klikšķa attālumā. Pārsteidzoši daudz cilvēku to dara darba laikā darba vietā, piemēram, pusdienas pārtraukumā.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv informācija liecina, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos ir reģistrēti 1269 augstas prioritātes incidenti, tajā skaitā bērnu pornogrāfija, piekļuves lieguma uzbrukumi, mēstules.

Tiešām veseli?

Šogad Cert.lv reģistrējusi arī augstas prioritātes informācijas tehnoloģiju drošības incidentu, kas ir saistīts ar bērnu pornogrāfiju. «Šajā gadījumā bērnu pornogrāfija bija izvietota uz Latvijā atrodoša servera, un informāciju par to saņēmām no starptautiskas iestādes,» Neatkarīgajai atzina Cert.lv vadītāja Baiba Kaškina. Cert.lv neķersta tos, kuri skatās šādus attēlus.

Taču Zviedrijas kiberdrošības uzņēmuma NetClean dibinātājs un vadītājs Kristians Bergs uzskata, ka bērnu seksuāla izmantošana daudzos gadījumos sākas tieši ar attiecīgu fotoattēlu aplūkošanu. «Bērnu pornogrāfijas industrijas lauvas tiesa ir vērotāji. Daļa no tiem šādiem attēliem vai video uzduras nejauši vai arī sameklē, vēloties izbaudīt jaunas izjūtas, un pēc vienas reizes noskatīšanās pie šāda satura vairs neatgriežas. Taču daļa, tiesa, mazāka, kļūst atkarīgi un šādus attēlus vai video skatās regulāri. Visbiežāk tieši atkarīgie pēc kāda laika kļūst par šāda satura organizētājiem – paši piedalās attēlu vai video veidošanā,» stāstīja K. Bergs. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, 30% no šādiem cilvēkiem ir psihiski slimi. Taču tas vienlaikus nozīmē, ka 70% psihiski veselu cilvēku ir iesaistījušies šajā biznesā. Starp bērnu pornogrāfijas vērotājiem psihiski veselu cilvēku īpatsvars, visticamāk, ir pat lielāks, jo, pēc NetClean datiem, bērnu pornogrāfijā ir ieinteresēti aptuveni 0,5% no visas cilvēces, tas ir, aptuveni katrs divsimtais.

Pusdienas laika izklaides

Analizējot bērnu pornogrāfijas attēlu vai video lietotāju aktivitāti internetā, NetClean secinājis, ka vislielākā tā ir no pulksten 13 līdz 16, nevis nakts stundās, kā varētu gaidīt. Otrs aktivitātes vilnis esot pulksten 21, taču tas esot mazāks nekā dienas vidū. NetClean dati atspoguļo situāciju pasaulē, un šis uzņēmums nav speciāli pētījis situāciju Latvijā, taču K. Bergs ir pārliecināts, ka tā ir līdzīga kā citās valstīs, kur internets ir salīdzinoši ātrs un lēts. Šis pētījums arī liecina, ka uz katriem 1000 strādājošajiem viens vai divi darbinieki bērnu pornogrāfijas attēlus aplūko darba laikā darba vietā un pat saglabā tos uz darba datoriem. Visticamāk, tas liecinot, ka šāda satura lietotājiem ir ģimene vai partneris, no kura šī interese tiek slēpta.

Neizmanto visas iespējas

NetClean ir izveidojis IT vairākus risinājumus, lai atklātu, analizētu un ierobežotu internetā ievietoto saturu ar bērnu pornogrāfiju, piemēram, NetClean WhiteBox iekārtu, kas automātiski bloķē ar bērnu pornogrāfiju saistītas interneta lapas. Pēc K. Berga teiktā, šie risinājumi ir tik gudri, ka spēj atšķirt bērnu pornogrāfijas attēlus no parastām bērnu bildēm. Taču K. Bergs uzskata, ka labam rezultātam nepieciešama ne tikai konkrētā uzņēmuma ieinteresētība, bet arī valsts iestāžu, policijas un nevalstiskā sektora aktivitātes. NetClean Latvijā ir tikai viens klients, kurš izmanto šos risinājumus.

Līdz ar viedtelefonu popularitātes pieaugumu arvien vairāk interneta satura, tajā skaitā arī bērnu pornogrāfija, tiek lietots mobilos telefonos. Tele2 Drošības dienesta vadītājs Jānis Miķelsons Neatkarīgajai skaidroja, ka Tele2 darbojas GSMA (Groupe Spéciale Mobile Association) brīvprātīgās iniciatīvas grupā Par drošu mobilo sakaru izmantošanu. «Esam ieviesuši rīcības kodeksu, kura ietvaros Tele2 tīklā veicam šāda veida attēlu (child sexual abuse images – CSAI) bloķēšanu. Tele2 visās desmit darbības valstīs aktīvi sadarbojas gan ar Interpolu, gan ar vietējām izmeklēšanas iestādēm šādas informācijas izplatīšanas mēģinājumu gadījumos,» uzsvēra J. Miķelsons.

Savukārt Latvijas mobilais telefons un Bite Latvija atzina, ka operatori sadarbojas ar tiesībsargājošajām institūcijām un nodrošina nepieciešamo pieeju informācijai likumā noteiktajā kārtībā. Taču operatoram nav datu par konkrētiem pārkāpumiem, ko nodarījusi persona, par kuru tiesībsargājošās iestādes pieprasa datus.