Krievijas propaganda atpakaļ ēterā
Latvijas kabeļos likumīgi atgriežas Krievijas televīzijas kanāls Rossija RTR. Ir beidzies saistībā ar Ukrainas notikumiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) noteiktais trīs mēnešu retranslācijas aizliegums. Apmēram nedēļas laikā kļūs skaidrs, kuri kabeļoperatori pieslēdz Maskavas kanālu atpakaļ un kāda bijusi abonentu reakcija. Pastāv iespēja, ka daudzi satelītšķīvjus nopirkušie krievi pie kabeļiem vairs neatgriezīsies. Par vienreiz samaksātiem 50 eiro (tā maksā lētākie satelītšķīvji) viņiem ir brīvi pieejami 22 Krievijas kanāli. Savukārt Latvijas televīzijām un Latvijas politiskajai propagandai viņi ir kļuvuši neaizsniedzami.
Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls uzskata, ka trīs mēnešu aizliegums bija smaga televīzijas satura uzraugu kļūda. Ja kanālu gribēja sodīt par meliem, tad retranslāciju vajadzēja traucēt vairākas reizes uz īsiem laika periodiem. Tā, lai nokaitinātu reklāmdevējus, taču saglabātu vietējo kabeļtelevīziju abonentus. Teiksim, trīs reizes pa trim dienām. Skatītāji to pieciestu. Taču trīs mēneši viņiem bija pārāk ilgs laiks, un viņi atraduši citu veidu, kā tikt pie iecienītajiem kanāliem. Protams, Maskava viņiem labprāt palīdzēja, atkodējot visas programmas, kuras finansē Krievijas valsts.
«Pret satelītiem cīnīties ir neiespējami. Nav jau piecdesmitie gadi, kad valdība varēja ārzemju radiostacijām likt zāģi virsū,» rezumē Ilmārs Muuls.
Latvijai par šo kļūdu var nākties maksāt, un ne tikai politiski, bet arī vārda tiešā nozīmē. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21. pants NEPLP dod tiesības apturēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību uz laiku līdz septiņām dienām, ja tas gada laikā atkārtoti pārkāpis šo likumu. Sistemātiskos Maskavas melus vai propagandu var traktēt kā Latvijas sabiedrības interesēm pretrunā esošus. Tiktāl viss būtu kārtībā. Lietuva aizliedza Krievijas televīzijas uz trim mēnešiem, kā atļauj viņu likums, un mūsu NEPLP darīja pakaļ, bet tam savukārt nebija likumīga pamata.
Ja notiks tiesvedība, advokāti būs spiesti cilāt arī Eiropas konvenciju par pārrobežu televīziju. 7. pants noteic raidorganizācijas pienākumus, un 3. daļa vēsta: «Raidorganizācijai jānodrošina, lai fakti un notikumi ziņu raidījumos tiktu atspoguļoti objektīvi un lai šie raidījumi veicinātu brīvu viedokļu apmaiņu.» Konvencijā runa ir tikai par ziņu raidījumiem, nevis dažāda formāta politisku diskusiju vai jebkādiem citiem raidījumiem. Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Paiders skaidro – tas tādēļ, lai arī raidījumus par citplanētiešiem un jetijiem nenāktos pasludināt par meliem un sabiedrības maldināšanas dēļ valdībām nenāktos slēgt telekanālus. RTR par Ukrainu ir runājis dažādos formātos, un ziņas, iespējams, pat bija korektākais no tiem. Tātad retranslācijas aizlieguma pamatojums klibo. Ilmārs Muuls mierina, ka Krievija nav ratificējusi konvenciju, tādējādi attiecībā uz šo valsti Latvija var rīkoties pēc saviem ieskatiem, ignorējot Eiropā vispārpieņemtās saistības. Taču Juris Paiders ir pretējās domās. RTR Rossija ar gudru ziņu ir reģistrēta Zviedrijā, tātad juridiski uz to attiecināmas gan konvencijas prasības, gan garantijas. NEPLP to nav ņēmusi vērā.
Pirms retranslācijas ierobežošanas NEPLP pasūtināja ekspertu atzinumus. Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Daina Teters padomes atlasītajos raidījumos analizēja valodas un domāšanas stratēģijas. Šis atzinums ir publiski pieejams, un vakar to publicēja portāls pietiek.com. Savukārt otram atzinumam, ko sniedza advokātu birojs Borenius, NEPLP padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants uzlicis dienesta informācijas statusu. Portāls raksta: «Neoficiāla informācija liecina, ka noslepenots tieši tas atzinums, kurā izteiktas nopietnas šaubas par padomes rīcības tiesiskumu.»
Visticamāk, runa ir gan par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumu, gan Eiropas konvencijas ignorēšanu.