Pensionāri nevēlas gaidīt piecus gadus
Pieci gadi, ko valdībai un Saeimai atvēlējusi Satversmes tiesa, lai pilnībā īstenotu pensiju lietā izspriesto, pensionāriem ir pārāk ilgs laiks, lai uzskatītu par samērīgu un par to priecātos.
Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze uzsver, ka pensijas jāatmaksā īsākā laika posmā, un viens no labākajiem risinājumiem būtu jau no nākamā gada marta ik mēnesi katram pensionāram atmaksāt viena mēneša ieturējumu klāt pie ikmēneša pensijas.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar vienojās, ka janvāra pirmajās dienās ir jāsāk darbs pie grozījumu sagatavošanas likumā par pensiju un pabalstu izmaksu laika posmā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim – likumā, kas paredzēja maksāt ierobežotas pensijas un kura pantus attiecībā uz pensijām Satversmes tiesa pirmdien pasludināja par antikonstitucionāliem. Labklājības ministrijai, valdībai un Saeimai nu nāksies šo likumu labot vai pat atcelt. Tiesa, kā atzīst Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks, ja Satversmes tiesa šīs likuma normas atzinusi par spēkā neesošām kopš pieņemšanas brīža, tad nekādi likuma labojumi nemaz nav nepieciešami, proti, līdz ar tiesas sprieduma stāšanos spēkā (otrdien tas jau tika publicēts oficiālajā valsts laikrakstā) šīs normas vienkārši vairs nepastāv. "Satversmes tiesa nepārprotami ir pateikusi, ka ieturējumi no pensijām ir jāizbeidz ne vēlāk kā līdz 1. martam," secina I. Alliks. Līdz ar to pensijas pilnā apmērā varētu sākt maksāt jau no nākamā gada februāra. Tam nekāds valdības vai Saeimas lēmums neesot vajadzīgs. Savukārt par ieturējumu atmaksu pensionāriem gan ir jāvienojas, un tam nepieciešams speciāls regulējums, norāda LM ierēdnis.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore Inese Šmitiņa, runājot par to, kad pensionāriem sākt maksāt pilnas pensijas, arī sacīja, ka vislabākais būtu to darīt jau no februāra, jo pensiju ieturēšana un tad atmaksāšana, arī ja tas skar tikai vienu mēnesi, prasa ievērojamus papildu resursus un darbu. Kur ņemt papildu naudu sociālajā budžetā, lai nākamgad maksātu pilnas pensijas un, iespējams, jau sāktu atmaksāt ieturēto? Kopumā tam nepieciešami gandrīz 200 miljoni latu.
Sociālais budžets šo gadu noslēdz ar 249 miljonu latu lielu deficītu, nākamgad tajā plānots 170 miljonu latu deficīts (ieņēmumi plānoti 1,188 miljardi, izdevumi 1,358 miljardi latu). Lai nodrošinātu budžeta kontā naudu, VSAA iesniegusi Valsts kasē prasību pārtraukt vienu no depozītiem 210 miljonu latu apmērā. Pēc I. Šmitiņas teiktā, 70 miljoni latu no šā uzkrājuma būtu nepieciešami kārtējo izmaksu veikšanai, kamēr ienāk iedzīvotāju nodokļu maksājumi.
Pagaidām neizskaidrojams optimisms bija vērojams gan deputātu, gan amatpersonu izteikumos par to, kur ņemt papildu naudu ieturējumu atmaksai un arī pilno pensiju izmaksai. Valsts kases pārvaldnieka vietnieks finanšu resursu vadības jautājumos Jānis Pone norādīja, ka nauda ir – kopumā 1,3 miljardi latu. "Esam gatavi nepieciešamo naudu nodrošināt sociālajam budžetam, bet tomēr uzsveram, ka tas ir budžeta deficīta jautājums... Ja būs pieņemts tāds lēmums, naudu nodrošināsim," sacīja J. Pone. Kā zināms, lielākā daļa sociālā budžeta uzkrājuma – termiņnoguldījumi kopumā par 625 miljoniem latu – ir noguldīti Valsts kasē. Arī Finanšu ministrijas speciālisti atzina: ļoti svarīgs ir kopējais budžets un tā deficīts – kas notiek ar to, bet par to jāvienojas valdībai.