VID plāno uzlidojumu pa nozarēm

 
©f64

Āgenskalna tirgū pēc divas dienas ilgušas nodokļu inspektoru viesošanās atgriezusies dzīvība. Aiz visām letēm un visās būdās kūsā darbs. Pārdevēji smaidīgi un priecīgi, tumīga tirgus sieva iespiež Neatkarīgajai rokās košu burkānu bunti, bet par Valsts ieņēmumu dienesta aktivitātēm viņa runāt nevēlas – ka nelaimi nepiesauc.

Tāpat kā citās nozarēs, arī tirdzniecībā nodokļu nemaksāšana daudziem ir norma, kas gadiem attaisnota ar pārliecību – man ir tik maz naudiņas, bet ļaunā valsts grib atņemt pēdējo mazumiņu. Tomēr pēdējos gados šāda filozofija vairs īsti nedarbojas, jo godīgiem uzņēmējiem pelēkais sektors nodara lielākus zaudējumus nekā nodokļu maksāšana. Bāzē nopirktas poļu zemenes ir stipri lētākas nekā vietējās, bet uz lapiņas uzskricelēts uzraksts «Latvija» stāv blakus abām.

Glābj klusais telefons

Āgenskalna tirgus pārbaudē Valsts ieņēmumu dienesta panākumi ir visnotaļ pieticīgi. Viens tirgonis pieķerts blēdībā ar iepirktas preces uzdošanu par «vietējo pašu izaudzēto» un tās tirgošanu bez kases aparāta. Citam aparātā bija vairāk naudas nekā uz čeku lentes. Pārējie tirgotāji bija godīgi, tikai viena nelaime – viņu bija ļoti maz. Tirgus kā izslaucīts. Pa vieniem vārtiem nāk inspektori, bet pa otriem pārdevēji ņem kājas pār pleciem. Nostrādāja klusais telefons, un būdas zibenīgi tika aizslēgtas. Valsts ieņēmumu dienests tirgus turpinās pārbaudīt līdz pat vasaras sezonas beigām. VID pārstāve Evita TeiceMamaja stāsta, ka tā tiek darīts katru gadu. Jaunievedums dienesta darbā ir šo pašu principu, vienlaikus pārbaudot visus tirgū spēlējošos uzņēmējus, piemērot arī citās nozarēs.

Šobrīd divu taksācijas mēnešu nogaidīšanas periods ir dots auto remonta un apkopes nozarei. Savest kārtībā savu grāmatvedību, saslēgt darba līgumus ar darbiniekiem. Uzrādīt patieso peļņu un godīgi samaksāt nodokļus. Pēc tam no VID puses sāksies «vērienīgas preventīvas un represīvas darbības». To, ka autoservisi apgroza prāvu naudu, bet uz papīra tā ir niecīga, pamanījuši ne tikai VID analītiķi.

95% pelēcības

Automašīnu dīleri, kam arī servisa jomā jākonkurē ar pelēko sektoru, jau vairākus gadus norāda, ka nodokļu iekasēšana te ir smieklīgi maza, un pieprasa aktīvu rīcību. Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš raksta: «95% no visiem remonta pakalpojumu nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem pārstāv ēnu ekonomiku, tajā skaitā aptuveni 85% darbinieku saņem aplokšņu algas vai arī to atalgojuma optimizācijai ir izmantoti citi instrumenti. Mūsu aprēķini liecina, ka pagājušajā gadā no auto servisu nozares valsts budžeta ieņēmumiem «garām aizgājuši» aptuveni 30 miljoni eiro tikai saistībā ar algu nodokļiem vien.» Arī lietoto automašīnu sektorā nodokļi tiek maksāti tikai simboliski. Lielais vairums tirgošanai paredzēto automašīnu Latvijā tiek ievestas uz privātpersonu vārda, un atkal – kādi 15 miljoni garām Valsts kasei.

Lielie autotirgotāji beidzot savu ir panākuši – VID šajā nozarē solās ieviest kārtību – paņemt valstij pienākošos naudu un līdz ar to arī sakārtot konkurenci.

Nākamie rindā zobārsti

Pēc automehāniķiem nākamie uz nodokļu inspektoru tepiķa nākšot zobārsti. Arī tur analītiķi saskata nozīmīga pelēkā sektora pazīmes – manipulācijas ar darba stundu uzskaiti, čekiem. Latvijas Zobārstu asociācija jau apsolījusi nozares sakārtošanā pilnīgu sadarbību. Arodorganizācijas prezidents Andis Paeglītis sarunā ar Neatkarīgo gan aizstāv savas cunftes godu. Nodokļu nemaksāšana zobārstniecībā neesot nekāda sistēma. Varbūt esot kādi izņēmumi, bet arī tie, visticamākais, nezināšanas, nevis ļaunprātības dēļ.

Vienalga, ar ko nodokļu optimizēšana tiek pamatota, pēc VID aktivitātēm Valsts kasei ar nodokļiem vajadzētu pildīties straujāk. VID brīdina, ka nozaru pieeja tiks piekopta arī turpmāk, ja pirmie mēģinājumi šādi cīnīties ar pelēko sektoru izrādīsies veiksmīgi. Taču, no patērētāju viedokļa, ļoti būtisks ir jautājums, kādu ietekmi godīguma izplatīšanās uzņēmēju vidū atstās uz cenām. Pēc loģikas – ja iepriekš PVN un sociālais nodoklis maksāts netika, pēc uzņēmuma pāriešanas baltajā sektorā tā sniegto pakalpojumu un preču cenai būtu jākāpj.

Lai galvas nav jādauza

Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks norāda, ka lieta tomēr ir sarežģītāka. Ja uzņēmums negrib maksāt nodokļus, tam jābūt mazam, nepamanāmam un pelēkam, bet tādam ir augstākas izmaksas. Jāstrādā ar vecām tehnoloģijām, daudz jāizmanto roku darbs, apjoma atlaides iepirkumos iet secen. Par attīstību, vēl jo vairāk uz eksportu vērstu, jāaizmirst. Ne bankas viņiem dod naudu, ne pašiem ir ko guldīt inovācijās. «Tāpēc nevar teikt, ka viss uzreiz sadārdzināsies. Ja uzņēmumi kļūs caurspīdīgāki, apmirs neefektīvākie,» spriež eksperts.

Taču šis stāsts ir arī par godīgumu – ja kāds nodokļus nemaksā, citam jāmaksā vairāk, bet bērnudārzā atvases par nodokļu naudu laiž abi. Valsts sektorā un lielajos privātajos uzņēmumos strādājošajiem algas būtu lielākas, ja pelēkais sektors valstī būtu mazāks. Vēl cits būtisks aspekts, ko par labu nodokļu maksāšanai atgādina Mārtiņš Kazāks, ir darbinieku sociālā aizsardzība – krīzes laikā ēnu ekonomikā strādājošie cilvēki cieš visvairāk: «Ja gribam sasniegt labklājību, mums ir jāmazina ēnu ekonomika. Pretējā gadījumā griesti paliks zemi un mēs turpināsim dauzīt pret tiem galvu.».