Par nostājas maiņu, LR jauniem projektiem, attīstības plāniem un lomu informācijas karā ar citvalstu propagandu Neatkarīgās intervija ar J. Siksni.
NEPLP rosināja attīstīt Latgales mediju programmu, lai mazinātu ārvalstu informācijas avotu ietekmi. Kā saturiski izkonkurēt kaimiņvalsts mediju informācijas telpu? Ir LR4 piešķirti papildu līdzekļi, bet, kā plānojat palielināt auditoriju, jo īpaši gados jaunāku klausītāju vidū, ja LR4 pamatauditorija ir no 55 līdz 74 gadiem?
– Jāattīsta programma. LR4 kopumā ir veiksmes stāsts, jo Rīgā, Latvijā tā visu laiku ir vai nu populārākā stacija, vai otrā populārākā. Bet programma ir neattīstīta, tā bijusi pabērna lomā. Oriģinālais satur tajā ir tikai līdz pulksten 14, pēc tam skan mūzika, atkārtojumi, retranslācija, un to reitingi labi parāda: ļoti labi turamies līdz pulksten 14, 15, un tad seko straujš kritums. Pēdējo pāris gadu laikā programmu esam stiprinājuši, un tas jāturpina.
Jauniešus vairāk jāmēģina sasniegt caur portāla lsm.lv krievu versiju, ceru, arī caur jauniešu kanālu pieci.lv – sākotnēji ar mūziku, pēc tam arī ar saturu, jo jaunā paaudze tomēr saprot latviešu valodu.
– Latgales mediju programmai jābūt arī specifiskam saturam Latgalei?
– Jā. Latgalē ir ļoti specifiskas reģionālās radiostacijas, un tur ir vajadzīgs vietējais saturs, tāpēc apsverama ideja par LR vai LR un LTV kopīgu pārstāvniecību Latgalē, visticamāk, Daugavpilī, kas parādītu, ka neesam tikai Rīgas stacija.
– Jums jau nevajag izkonkurēt Latgales reģionālās stacijas! Runa ir par konkurenci ar Krievijas informatīvo telpu. Varbūt otrādi – jādod sabiedriskais pasūtījums reģionālajām komercstacijām?
– Var dot kaut kādu sabiedrisko pasūtījumu reģionālajām komercstacijām, bet tam tomēr jānotiek caur SM. Krīze ļoti labi parādīja, kas ir SM un kas – komercmediji. Pirms krīzes, kad visiem naudas bija daudz, komercmediji sajutās tikpat stipri kā sabiedriskie, bet, tiklīdz reklāmu ienākumi saruka, daudzi komercmediji vienkārši pazuda vai saprata, ka taisīt ziņas vai informatīvi analītiskos raidījumus ir ļoti dārgi, un to vairs nedarīja. Mēs, neraugoties uz budžeta sarukumu par vairāk nekā 40%, pārveidojām programmas un saglabājām auditoriju. Tas jāatceras vienmēr, kad ir runa par sabiedriskā pasūtījuma naudas došanu komercmedijiem. SM ir domāts, lai sniegtu sabiedrībai objektīvu, vispusīgu informāciju, komercmedijs – lai pelnītu. Nesaku, ka tas ir kas slikts, katram vienkārši ir savs uzdevums. Ideālā variantā LR varētu būt tas, kurš pasūta raidījumus, sagatavo saturu, ko iedod komercmedijiem raidīšanai, kā tas notiek daudzās valstīs. Tā var darīt arī ar citiem raidījumiem.
– Ar NEPLP esat sākuši apspriest nākamā gada sabiedrisko pasūtījumu. Gaidāmas kādas būtiskas izmaiņas?
– Ir. LR prioritāte attiecībā uz saturu ir pētnieciskā un analītiskā žurnālistika, kas mums šobrīd ir, bet to vajadzētu vairāk un ne tikai LR1, bet arī LR4, kur tās šobrīd gandrīz vispār nav. Jāturpina attīstīt arī LR2, kam parasti pārmet mūzikas formātu, tāpēc LR2 šogad ir arī LR Ziņu dienesta veidotās un reģionālās ziņas, esam sākuši attīstīt tematiskos mūzikas raidījumus.
(Pilnu interviju lasiet šīsdienas NRA)