Pirms vairāk nekā gada dedzīgajiem Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) jeb tā dēvētā supermedija izveides bīdītājiem Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Jānis Siksnis bija kā skabarga, kurš vērsa uzmanību uz virkni apvienošanas risku.
Tādējādi viņa vārds līdzās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un Latvijas Televīzijas (LTV) vadības parakstiem atklātā vēstulē valdībai, aicinot nevilcināties ar LSM izveidi, pārsteidza daudzus. Par nostājas maiņu, LR jauniem projektiem, attīstības plāniem un lomu informācijas karā ar citvalstu propagandu Neatkarīgās intervija ar J. Siksni.
Neatkarīgā: – Apmēram pirms pusotra gada NEPLP un LTV vadība sparīgi bīdīja LSM izveidi, tad aktivitāte noplaka, nu atkal projektu mēģina reanimēt. Kādā saturiskā stadijā un kuros gaiteņos tas sprūst?
Jānis Siksnis: – Projekts iestrēdzis politikas gaiteņos, noraidīts koalīcijas padomē. Politiķi uzskatīja, ka koncepcija nav līdz galam izstrādāta, nav izdarīts uzdotais, kā dēļ projektu pērn vasarā atlika.
Pēdējā gada laikā ar LTV un NEPLP esam daudz runājuši, nepretošos nekam tādam, kas LR, tajā strādājošajiem cilvēkiem, LR saturam var nākt par labu gan finansiāli, gan saturiski. Par to arī vienojāmies, kad pirms mēneša gājām uz koalīcijas padomi.
– Kopā ar NEPLP un LTV vadību atklātā vēstulē aicinājāt valdību atbalstīt LSM izveidi, paužot, ka «LTV un LR sadarbība nākotnē nozīmētu efektīvāku resursu izlietojumu, spēcīgāku ziņu dienestu latviešu, krievu un angļu valodā, plašākas iespējas veidot izglītojošu, kultūras un izklaides saturu». Tik salkana, vienpusīga slavināšana pēc jūsu iepriekš paustās skepses izklausās aizdomīgi. Kas lika jums pārmest kažoku otrādi?
– Neesmu pārmetis kažoku. Man patīk doma par latviešu BBC vai Somijas sabiedrisko mediju (SM) YLE. Arī Vācijā ir SM, kur ir kopā radio, TV un interneta platforma. Tie ir sava veida etaloni. Ar šādu domu arī parakstīju šo atklāto vēstuli – ja varam izveidot tik brīnišķīgu vienoto mediju kā minētajās valstīs, tad to noteikti atbalstīšu.
– Bet jautājums – vai varam? Tas lielā mērā atkarīgs no finansēm. Sākotnēji lēsāt, ka LSM vajadzīgi 152 miljoni latu. Cerat, ka summa tuvu šai būs?
– Pirms gada un vairāk par šo apvienošanos runājām ļoti teorētiski, koncepcija par LSM netika balstīta Latvijas realitātē, tāpēc tai nenoticējām. Kopš pagājušā gada jūnija mainījies ir tas, ka valdība parādīja, ka tai rūp SM, un piešķīra vairāk nekā divus miljonus eiro papildus šā gada budžeta bāzē. Esam arī ar LTV strādājuši pie vairākiem kopīgiem projektiem, kas bijuši gan veiksmīgi, gan neveiksmīgi, bet tie parādījuši sadarbības potenciālu, kas jāattīsta.
– Tomēr neatbildējāt par finansējumu. Iepriekš paudāt, ka nepietiekama finansējuma apstākļos iecerēto satura ražošanas sinerģiju nepanāks, tieši pretēji – zudīs viedokļu daudzveidība un viens medijs sāks dominēt pār otru. Piekrītat apvienošanai, nebaidoties zaudēt šo viedokļu daudzveidību, pat neredzot finansējumu, ko valdība reāli varētu solīt?
– Reizēm varam ar vislabākajiem nodomiem izdarīt kaut ko sliktu, ko nevaram izslēgt arī šajā gadījumā. Bet par to varam pārliecināties tikai darot. Aizvadītais gads parādīja, ka ir vērts mēģināt. Arī padome ir labāk sapratusi, ko nozīmē radio, ko – TV, ka ir lietas, kur sadarbība ir dabiska, un ir lietas, kur tās, iespējams, nebūs nekad.
Man un daudziem maniem kolēģiem koncepta virzīšanas sākumā bija sajūta, ka tas tiek virzīts ļoti strauji, ka tur radio daudz var zaudēt. Bet šā gada laikā gan padome, gan jaunā LTV vadība parādījušas pragmatisku nostāju, saprot, ka strauja saplūšana arī daudziem LTV cilvēkiem nepatīk. Pavasarī vienojāmies: ja notiek apvienošana, tad ļoti pakāpeniski un mēs nerunājam par telpām. Daudziem radio cilvēkiem nepatika doma par aiziešanu no Doma laukuma, tajā pašā laikā, piemēram, LR 5. kanāls jau šā gada beigās vai nākamā gada sākumā ievāksies Zaķusalā, arī vienotā interneta portāla redakcija atradīsies tur. Iespējams, arī citas LR struktūrvienības varētu pārcelties uz Zaķusalu. Šobrīd tuvināšanās notiek uz savstarpēja izdevīguma principiem, gaisotne ir savādāka.
– Kā tad jūs redzat gala rezultātu apvienotajam medijam? Ir kopīgs juridiskais jumts, bet katram paliek sava ēka, virkne lietu, kas nav apvienojamas, – pusapvienotais medijs?
– Ja politiskā līmenī tiks pieņemts lēmums par apvienošanu un tā mūs apdraudēs, skaļi bļausim. LSM redzam lielu potenciālu, bet arī riski nekur nepazūd.
– Kā vienu no riskiem minējāt, ka Eiropā ir vairāki piemēri, kad pēc līdzīgas apvienošanās radio nonācis pabērna lomā. Ir akceptēti kādi jūsu nosacījumi, lai tā nebūtu?
– Noteikti jāpaliek radio daļai kopējā LSM budžetā ar konkrētu attīstības pozīciju. Ja vienkārši saliks kopā esošos radio un TV budžetus un tad lems, kā tērēt, tad ir lielas bažas, ka nauda aizies kādu televīzijas problēmu risinājumam. Tas bija mans nosacījums, ka jāsaglabā esošās budžeta piešķiršanas proporcijas – trešdaļa radio un 2/3 LTV.
Apvienošana un sinerģiskais medijs prasa ļoti nopietnus sākotnējos ieguldījumus.
– Kur ir ieguvums, pievienotā vērtība, ja iedod vairāk līdzekļu apvienotam medijam atšķirībā no tā, ja iedod vairāk līdzekļu katrai organizācijai atsevišķi?
– Ja mums būtu tāds finansējums kā, piemēram, Zviedrijā, kur ļoti veiksmīgi strādā sabiedriskais radio un TV atsevišķi, tad droši vien mēs nesūdzētos. Mums tās naudas ir daudz mazāk.
Ieguvumu galvenokārt redzu lēmumu pieņemšanas ātrumā. Piemēram, ja LR un LTV būtu viena juridiskā persona, interneta platformas lsm.lv attīstība būtu notikusi straujāk. Saskaņošana kopīgos projektos prasa ļoti ilgu laiku, dažreiz mēnešus. Attiecībā uz lsm.lv mums nav stratēģisku pretrunu, bet, tiklīdz jāsāk īstenot konkrēti soļi, rodas birokrātiskas problēmas.
Vēl īsti nezinām, ko mums vajadzēs tehnoloģiski. Tehnoloģijas iet milzu soļiem uz priekšu. Arī no radio tiek prasīta ne tikai skaņa, bet arī kaut kāda bilde vai vismaz laba, kvalitatīva fotogrāfija.
– Domājat, ka apvienojoties varēsiet izmantot TV tehniku?
– Tas varētu būt vienkāršāk.
– Jūs tagad lietojat argumentus, ko izmantoja sākotnēji apvienošanās idejas virzītāji, bet kam tad neticējāt.
– Man bažas raisīja projekta bīdīšanas veids. Es amatā stājos janvārī, februārī sāka darboties jaunā NEPLP, jau martā, neinformējot mani, tā izveidoja darba grupu, pasakot, ka darbs jāpaveic trīs nedēļu laikā. Tas šķita nenopietni, un tika ielikts pamats neuzticībai, katrs nostājās savās pozīcijās. Pirmajā koncepcijas variantā tika prasīti vairāk nekā 60 miljoni latu pirmajā gadā – nereāla summa, kas arī tagad nav reāla. Bija sajūta, ka cilvēki nezina, ko dara, bija bail mesties uz galvas pilnīgi nezināmā ūdenī. Bet jau toreiz teicu, ka neiebilstu strādāt latviešu BBC vai YLE.
– Ja nav zināms finansējums, tad nevaram cerēt, ka būs tas latviešu BBC apvienojot!
– Protams! Bet nedomāju, ka būtu nepieciešamas milzu investīcijas, ja nerunājam par telpām. Neesmu un nekad nebūšu kaismīgākais apvienošanas atbalstītājs, man arī emocionāli LR ne tikai kā SM, bet arī kā kultūras dzīves institūcija ir ļoti svarīgs, esmu te nostrādājis visu savu darba mūžu, 20 gadu. Vienlaikus redzu ieguvumus, ko varam zaudēt, ja iestājamies principiālā pozā. Es negribētu aiziet no šā amata kā tas, kurš ir izcīnījis patstāvību, bet tās dēļ zaudējis attīstības iespējas.
– Esat varbūt nošantažēts: ja iestāsieties pozā, nebūs LR papildu līdzekļi?
– Nē, nekāds spiediens nav bijis! Par kādu spiedienu varam runāt, ja jautājums tiks izlemts politiskā līmenī! Pēc koalīcijas padomes apmeklējuma neredzu nevienu politisko spēku, kas to gribētu attīstīt. Šīs Saeimas laikā tas nekādi nav iespējams, un nezinu, kam jānotiek, lai arī nākamās Saeimas pirmajā pusē par to nopietni runātu.
– Bezcerīgs?
– Nesaku, ka bezcerīgs. Es nedrīkstu kā vadītājs likt visu uz vienas kārts, vienalga, apvienošanas vai neapvienošanās. Arī tīri emocionāli ir ļoti grūti strādāt pret saviem priekšniekiem. Tomēr esmu padotais, mani izvēlas un man algu maksā NEPLP. Ja man ir tik milzīgas pretenzijas pret saviem priekšniekiem, tad man droši vien jāiet prom.
– NEPLP rosināja attīstīt Latgales mediju programmu, lai mazinātu ārvalstu informācijas avotu ietekmi. Kā saturiski izkonkurēt kaimiņvalsts mediju informācijas telpu? Ir LR4 piešķirti papildu līdzekļi, bet, kā plānojat palielināt auditoriju, jo īpaši gados jaunāku klausītāju vidū, ja LR4 pamatauditorija ir no 55 līdz 74 gadiem?
– Jāattīsta programma. LR4 kopumā ir veiksmes stāsts, jo Rīgā, Latvijā tā visu laiku ir vai nu populārākā stacija, vai otrā populārākā. Bet programma ir neattīstīta, tā bijusi pabērna lomā. Oriģinālais satur tajā ir tikai līdz pulksten 14, pēc tam skan mūzika, atkārtojumi, retranslācija, un to reitingi labi parāda: ļoti labi turamies līdz pulksten 14, 15, un tad seko straujš kritums. Pēdējo pāris gadu laikā programmu esam stiprinājuši, un tas jāturpina.
Jauniešus vairāk jāmēģina sasniegt caur portāla lsm.lv krievu versiju, ceru, arī caur jauniešu kanālu pieci.lv – sākotnēji ar mūziku, pēc tam arī ar saturu, jo jaunā paaudze tomēr saprot latviešu valodu.
– Latgales mediju programmai jābūt arī specifiskam saturam Latgalei?
– Jā. Latgalē ir ļoti specifiskas reģionālās radiostacijas, un tur ir vajadzīgs vietējais saturs, tāpēc apsverama ideja par LR vai LR un LTV kopīgu pārstāvniecību Latgalē, visticamāk, Daugavpilī, kas parādītu, ka neesam tikai Rīgas stacija.
– Jums jau nevajag izkonkurēt Latgales reģionālās stacijas! Runa ir par konkurenci ar Krievijas informatīvo telpu. Varbūt otrādi – jādod sabiedriskais pasūtījums reģionālajām komercstacijām?
– Var dot kaut kādu sabiedrisko pasūtījumu reģionālajām komercstacijām, bet tam tomēr jānotiek caur SM. Krīze ļoti labi parādīja, kas ir SM un kas – komercmediji. Pirms krīzes, kad visiem naudas bija daudz, komercmediji sajutās tikpat stipri kā sabiedriskie, bet, tiklīdz reklāmu ienākumi saruka, daudzi komercmediji vienkārši pazuda vai saprata, ka taisīt ziņas vai informatīvi analītiskos raidījumus ir ļoti dārgi, un to vairs nedarīja. Mēs, neraugoties uz budžeta sarukumu par vairāk nekā 40%, pārveidojām programmas un saglabājām auditoriju. Tas jāatceras vienmēr, kad ir runa par sabiedriskā pasūtījuma naudas došanu komercmedijiem. SM ir domāts, lai sniegtu sabiedrībai objektīvu, vispusīgu informāciju, komercmedijs – lai pelnītu. Nesaku, ka tas ir kas slikts, katram vienkārši ir savs uzdevums. Ideālā variantā LR varētu būt tas, kurš pasūta raidījumus, sagatavo saturu, ko iedod komercmedijiem raidīšanai, kā tas notiek daudzās valstīs. Tā var darīt arī ar citiem raidījumiem.
– Divu miljonu eiro piešķiršana (2014.–2017. gadam) LR5 stacijai pieci.lv sabiedrībā izraisīja šūmēšanos, Latvijas Raidorganizāciju asociācija aicināja izvērtēt. Reitingus solāt vasaras otrajā pusē, bet vai varat arī bez reitingiem novērtēt radio saturisko kvalitāti?
– Vēl taustāmies, varam vērot sociālo tīklu aktivitātes, interneta lietošanu, kas pieaug, maijā bija 84 tūkstoši skatījumu video saturam. Veiksim izmaiņas, ja auditorijas rādītāji nebūs tādi, kādus gribējām.
Programmu veidojām ar domu, ka tai ir jābūt ne tikai izklaidējošai, bet arī pamācošai, un abas lietas salikt kopā ir ļoti grūti. Katru dienu pulksten 16–17 ir raidījums Domnīca, kur mūzika neskan vispār, bet kur ir ļoti nopietnas sarunas par dzīvi un valstī notiekošo. Tas ir riskanti, jo neatbilst vidusmēra jaunieša interesēm, un tie, kuriem patika mūzika, vienkārši aizgriež prom, līdz ar to cieš reitings. Bet to darīt ir mūsu kā SM uzdevums. Visur ir pievienotā vērtība, kas nav komerciāli izdevīga. Toms Grēviņš no rīta iepazīstina ar jaunāko mūziku, to dara arī interneta straumēs, kuras nav komerciāli izdevīgi uzturēt. Par nodokļu maksātāju naudu mums ir jāuztur jaunās latviešu mūzikas vai pasaules mūzikas straume – tās ir dziesmas, kuras šobrīd vēl neviens nezina, kuras nav hiti, bet mēs tās spēlējam. Ir arī raidījumi jaunajām ģimenēm, praktiski padomi, informācija par aktīvo atpūtu, vakarā joprojām skan radio naba.lv, kas ir absolūti nekomerciāls projekts.
– Labi, ir forša mūzika, ar ko jauniešus piesaistīt, bet nav jau valsts pasūtījums veidot jauniešu melomānu masas. Kāds ir virsuzdevums?
– Mēs ļoti daudz šajā stacijā arī runājam, kas ir riskanti. Mums jāpierāda sevi caur dažādām platformām, un nevaram mērķa sasniegšanu mērīt tikai pēc reitinga.
– Ar NEPLP esat sākuši apspriest nākamā gada sabiedrisko pasūtījumu. Gaidāmas kādas būtiskas izmaiņas?
– Ir. LR prioritāte attiecībā uz saturu ir pētnieciskā un analītiskā žurnālistika, kas mums šobrīd ir, bet to vajadzētu vairāk un ne tikai LR1, bet arī LR4, kur tās šobrīd gandrīz vispār nav. Jāturpina attīstīt arī LR2, kam parasti pārmet mūzikas formātu, tāpēc LR2 šogad ir arī LR Ziņu dienesta veidotās un reģionālās ziņas, esam sākuši attīstīt tematiskos mūzikas raidījumus, lai tiktu prom no milzīgās šlāgerkanāla birkas.
– Bet lielā daļā kanāla auditorijas tas ir ļoti pieprasīts.
– LR2 ir sava veida fenomens Eiropā – stacija ar tik milzīgu reitingu, kas divreiz pārsniedz tuvāko sekotāju. Šo auditorijas uzticību nevajadzētu pazaudēt! Bet stacija ir jāattīsta, jāpalielina reģionālās informācijas apjoms, lai cilvēki to sajustu kā savu, vairāk jāattīstās kā izglītojošam kanālam attiecībā uz latviešu mūziku.
– Vai nav traģikomiski, ka NEPLP sūdzas par resursu trūkumu elektronisko mediju monitoringam, uzraudzībai, vienlaikus Valsts kontrole izteikusi padomei pārmetumus par dārgu semināru rīkošanu Rojā par 1600 eiro, Ezerniekos par 4000 eiro. NEPLP vadītāja vietniece Aija CālīteDulevska teikusi, lai prasot LTV un LR pārstāvjiem, cik ļoti šis seminārs bijis nepieciešams. Cik?
– Piedalījos slavenajā Rojas seminārā, nedomāju, ka tur bija kādas pārmērības, vismaz daļā, kurā mēs piedalījāmies no pulksten 10 līdz 17. Tas bija seminārs par nākamā gada SM prioritātēm, kur bija tāds sastāvs no radio un TV, kāds parasti nav padomes telpās. Tā ir ierasta prakse, ka uzņēmumi cenšas kaut ko pamainīt ikdienas rutīnā, lai ko pamainītu arī domāšanā. Bija arī radio programmu direktori, TV satura redaktori, un uzzinājām daudz par to, ko katrs nākamgad domā darīt un ko varam darīt kopā.
– Ezerniekos nebijāt?
– Es nē, bet bija kolēģi no LR5, kuri arī bija apmierināti ar praktisko ieguvumu. Tas bija vairāk seminārs jaunajiem žurnālistiem ar praktiskiem piemēriem. Teica, ka bija noderīgs.