Zaļos dedzinātājus izdevies apturēt

Gaujas nacionālā parka dedzināšanas ieceri, ko paslepus no sabiedrības bija izplānojuši pāris radikāli biologi un atbalstījusi Dabas aizsardzības pārvalde, izdevies apturēt.

Tagad par projekta nākotni jāpanāk konsenss, proti, vides profesionāļiem jāvienojas pašiem savā starpā, vai skaista meža nodedzināšana kilometru no Cēsīm tiešām ir kaut kas labs, un arī jāpārliecina vietējie iedzīvotāji. Tad dedzināšana Gaujas nacionālajā parkā varētu turpināties grandiozos apmēros – 251 hektārs līdz 2050. gadam. Taču iedzīvotāji nekam tādam negrasās piekrist.

Zinātne nav visatļautība

Jau pirmās dienas laikā savrup dzīvojošajiem lauku ļaudīm izdevās savākt vairāk nekā 100 parakstu zem petīcijas pret šo absurdo ieceri. Vairums raiskumiešu par to uzzināja nevis no projekta īstenotājiem, kam vairāk nekā 800 000 eiro prāvajā budžetā iezīmēta arī nauda publicitātei, bet gan no Neatkarīgās aizvakardienas publikācijas Bezjēdzīgā eksperimentā iznīcina Gaujas nacionālo parku. Tāpēc parakstu vācēji zaļos dedzinātājus atmaskojošo rakstu pat pievienojuši klāt petīcijai.

Sašutuma vētra ātri vien sasniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, un šobrīd dedzināšanas fāze projektā ir apturēta. Vakar pēc vizītes Dabas aizsardzības pārvaldē Siguldā ministrs Romāns Naudiņš Neatkarīgajai izteica pateicību par modrību un solīja, ka iedzīvotāju domas obligāti tiks ņemtas vērā: «Cilvēkiem, kuri nodarbojas ar vides projektiem, ir jānoskaidro sabiedrības viedoklis!» Ministrs ņem talkā līdzību no būvniecības jomas – mājas, kas sabiedrībai nepatīk un sabiedriskajā apspriešanā tiek izbrāķētas, netiek celtas, kaut gan pašiem arhitektiem tās varbūt šķiet lieliskas.

Galavārdu sola iedzīvotājiem

Situācija šobrīd ir sarežģīta, jo projekts Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā turpinās jau pusotru gadu un būtiskas izmaiņas tajā kaut kā jāpamato. Tas tiks darīts ar Vides konsultatīvās padomes starpniecību. Šīs institūcijas misija ir sabiedrības līdzdalības nodrošināšana ar vidi saistītu jautājumu izlemšanā. Padomē darbojas visdažādākās organizācijas, ko skar šī tematika, – sākot no biologiem un ornitologiem, beidzot ar zemniekiem un atkritumu apsaimniekotājiem. Pārstāvēts plašs viedokļu spektrs, un Neatkarīgajai zināms, ka arī radikālajā vides aktīvistu spārnā dedzināšanas jautājumā trūkst vienprātības. Līdz ar to ļoti iespējams, ka jau padomes dalībnieku vairākums noraidīs apzinātu dedzināšanu Latvijas dabas sirdī. Ministrs ir kategorisks: «Ja padome teiks, ka neatbalsta dedzināšanu, tas nozīmēs – stop. Ja sabiedrība teiks, ka neatbalsta, tas nozīmēs – stop.» Arī viņam pašam dedzināšanas ideja nešķiet simpātiska, taču galavārds dodams vides profesionāļiem un vietējiem iedzīvotājiem.

Mežs ir visu īpašums

Vides konsultatīvās padomes izbraukuma sēde notiks jūlija beigās vai augusta sākumā. Šajā laikā arī bija iecerēts laist klāt uguni pirmajiem hektāriem. Dedzinātājiem vajadzēja sagaidīt kādas piecas sausas dienas, lai zemsedze un kaudzēs samestie jau nozāģētie koki kārtīgi apkalstu.

Iedzīvotājiem tagad jābūt modriem un obligāti jāpiedalās padomes sēdē, lai lēmumi par viņu sargāto mežu atkal netiktu pieņemti aizmuguriski. Dabas aizsardzības pārvalde pēc tikšanās ar ministru apsolījusi turpmāk nodrošināt atklātību. Tā vismaz vēsta ieraksts tviterī: «Kontrolētās meža dedzināšanas jautājums tiks izdiskutēts gan ar profesionāļiem, gan vietējiem iedzīvotājiem un tad lemts par tālākām darbībām.»

Šo risinājumu pilnībā atbalsta Latvijas vecākā vides organizācija – Vides aizsardzības klubs. Viceprezidente Elita Kalniņa spriež, ka valsts mežs ir visas sabiedrības īpašums. Tātad jautājums par tā likteni nav izlemjams tikai šaurā botāniķu lokā. Turklāt šajā gadījumā ļoti neveiksmīgi izvēlēta šķiet dedzināšanas vieta: «Tik tuvu pie pilsētas, brīvi pieejamā vietā taisīt šādus eksperimentus nav labs stils. Varbūt pētnieki vispirms var izvērtēt jau esošos degumus kaut kur citur Latvijā, pirms ķerties klāt sērkociņiem.»