Īpašniekam ļaus pirkt līdz 2000 hektāru lauksaimniecības zemes
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, nosakot, ka viena fiziska un juridiska persona varēs iegūt īpašumā līdz 2000 hektāru lauksaimniecības zemes.
Likuma izmaiņas atbalstīja 77 parlamentārieši, neviens nebija pret vai atturējies, bet vēl astoņi deputāti balsojumā nepiedalījās.
Debates par šo likumu bija ilgas, ņemot vērā, ka deputātiem bija jāizvērtē 142 priekšlikumus. Plašākas debates bija arī par ierobežojumu apmēru lauksaimniecības zemei, ko varēs iegādāties viens cilvēks. Proti, bija arī piedāvājumi noteikt šo ierobežojumu 3000 vai 500 hektāru apmērā.
Ar šādu ierobežojumu paredzēts cīnīties ar spekulatīviem darījumiem. Vienlaikus pašvaldības varēs noteikt citus ierobežojumus, kas nepārsniedz 2000 hektāru, pamatojoties uz pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējumu un attīstības prioritātēm, stratēģiskajiem mērķiem, kā arī telpiskās attīstības perspektīvu.
Nosakot šo ierobežojumu, paredzēts, ka 2000 hektāru zemes platībā neieskaita lauksamniecības zemi, kas ir nomā vai par kuru persona saņem vienotos platības maksājumus brīdī, kad stājas spēkā likuma izmaiņas par maksimālās platības ierobežojumu.
Lai persona turpmāk varētu iegādāties lauksaimniecības zemi, tai jābūt reģistrētai kā saimnieciskās darbības veicējai, kā arī tiesīgai saņemt tiešmaksājumus un pēdējo trīs gadu laikā jābūt ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas. Likums arī paredz, ka personai būs nepieciešama pieredze lauksaimniecībā vai jāiegūst lauksaimnieciskā vai tai pielīdzinātā izglītība.
Zemes īpašniekam apsaimniekošana būs jāsāk gada laikā pēc zemes iegādes un rakstiski jāapliecina tās izmantošana ražošanā, ja zeme iepriekšējā vai konkrētajā gadā ir pieteikta tiešmaksājumiem. Ja trīs gadu laikā zemes īpašnieks nenodrošinās tās izmantošanu, paredzētas soda sankcijas.
Savukārt uzņēmumiem jābūt reģistrētiem Latvijā kā nodokļu maksātājiem un jānodarbina cilvēki, kuri ir ieguvuši profesionālo izglītību nepieciešamajā jomā. Tāpat šiem uzņēmumiem būs jābūt tiesīgiem saņemt tiešmaksājumus, kā arī vismaz pēdējo trīs gadu laikā jāgūst ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vismaz vienas trešdaļas apmērā no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
Līdz ar likuma grozījumiem pašreizējais regulējums papildināts ar jaunu pantu par Latvijas Zemes fondu, kas nacionālā līmenī veicinās lauksaimniecības zemes resursu aizsardzību, pieejamību, racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu.
Tāpat likums tiks papildināts ar lauksaimniecības zemes darījumu izskatīšanas kārtību, deleģējot uzraudzību pašvaldības izveidotai komisijai, kā arī valdībai būs jānosaka kritēriji lauksaimniecības zemes darījumiem.
Likuma grozījumi arī paredz noteikt pirmpirkuma tiesības lauksaimniecības zemei.
Lielākā daļa izmaiņu stāsies spēkā šogad novembrī, savukārt Latvijas zemes fonda pārvaldītājs savu darbību sāk ne vēlāk par 2015.gada 1.jūliju.