Kārtējais skandāls Liepājas Jūrniecības koledžā izgaismo kopējās problēmas visā Latvijas jūrniecības izglītībā. Tā turpinoties, šobrīd vēl augstais latviešu jūrnieku prestižs nenovēršami sāks slīdēt lejā pa karjeras un algas kāpnēm.
Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistra vadītājs kapteinis Jāzeps Spridzāns stāsta, ka no darba devējiem jau tiek saņemti pirmie signāli. Latviešu jūrnieki dzerot, tātad ir problēmas ar disciplīnu. Viņi nespēj sevi adekvāti novērtēt, proti, prasot zemajai atdevei neadekvāti augstu atalgojumu. Un trešā problēma esot angļu valoda. Joprojām daudzi jūras gudrības apgūst krievu mēlē un, nokļūstot starptautiskās komandās, nespēj komunicēt nepieciešamajā līmenī. Īpaši slikti, ja tā gadās ar kapteiņiem un virsniekiem.
Drošāk pašmācībā
Jūrnieku reģistrs ir tā institūcija, kas jūrniekiem izsniedz darbam nepieciešamos starptautiskos sertifikātus, un to var darīt, vienīgi pamatojoties uz kvalitatīvu izglītību. Taču zināšanās ir robi. Nule Liepājas koledžā eksāmenus nespēja nokārtot seši topošie stūrmaņi, jūrskolā astoņi. Jāzeps Spridzāns secina: «Ir jāmaina gan izglītības stils, gan pasniedzēji.»
Pagājušajā rudenī tieši ar šādu argumentu tika nomainīts skolas direktors. Iepriekšējais bija pārlieku krietnos gados, nekādas pārmaiņas vairs nevēlējās. Vietā ielika Vladimiru Dreimani, kurš nācis no militārās vides. Cerēja, ka bijušais Aizsardzības akadēmijas rektors kā tīra slota visu izmēzīs, bet revolūcija izpalika, un J. Spridzāns ar nožēlu secina: «Deviņos mēnešos paveikts varēja būt daudz vairāk.» Par gaidāmajām izmaiņām koledžā trūkstot skaidrības, mācību metodika slikta, akreditācijas lietas tiek kārtotas pēdējā brīdī pa galvu pa kaklu, daļa jauniešu eksāmenos par jūras lietām spēj runāt tikai krieviski, turklāt arī no latviešu vidus, jo nav apguvuši terminoloģiju. Paradokss, ka eksāmenos labākus rezultātus sasniedz neklātnieki, kas jūras gudrības apgūst patstāvīgi, jau strādājot uz kuģiem. Tātad klātienē profesionāli pedagogi jūrniekus māca sliktāk, nekā paši jūrnieki to spēj izdarīt no darba brīvajā laikā.
Vismaz nedzer kopmītnēs
Nav gan arī tā, ka Liepājas koledžā vispār nekas labs nav izdarīts. Vismaz dzeršana un narkotiku lietošana kopmītnēs vairs nenotiek un mācību laikā koledžas ēkā sastopami gan audzēkņi, gan pasniedzēji. Arī tas ir sasniegums, atzīst J. Spridzāns. Taču tas panākts, ieviešot teju militāru disciplīnu, kas topošajiem jūrniekiem nepatīk, arī pasniedzēji neesot sajūsmā. Ar Neatkarīgo runāt par skolā notiekošo viņi nevēlas. Neesot kompetenti, bet ticamāk – baidās. Vēl vairāk baidās iedot direktora tālruņa numuru. Viņš esot aizbraucis uz Rīgu un kategoriski aizliedzis traucēt. Ar avīzi nerunāšot, līdz ar to skaidrojums no skolas puses izpaliek.
Toties Neatkarīgās rīcībā ir Izglītības kvalitātes valsts dienesta veiktās pārbaudes secinājumi. Divi studenti uzrakstīja sūdzību, un dienests uzsācis pret koledžas direktoru V. Dreimani lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā «par izglītības programmas īstenošanu neatbilstoši licencētajai programmai, par prettiesisku maksas pieprasīšanu un saņemšanu izglītības iestādē, kā arī par izglītojamo tiesību pārkāpšanu». No studentiem tika pieprasīta papildu maksa par praktiskajām mācībām pie kuģa tiltiņa simulatora, lai gan tam jāietilpst mācību programmā. Viens no dumpīgajiem studentiem, kurš pastāvīgi centās apkarot nebūšanas savā mācību iestādē, ir Jēkabs Brizga. Šopiektdien viņš saņems diplomu un varēs doties stūrmaņa darba meklējumos. Iespējas nozarē esot plašas. Bet – vai stafeti cīņās ar koledžas vadību no viņa pārņems kāds cits, kļūs skaidrs pēc iestājeksāmeniem.
Stagnācijai sekos lejupslīde
Šobrīd arī Izglītības kvalitātes dienests spiests secināt, ka dažādiem sarežģījumiem un konfliktiem koledžā piemīt hronisks raksturs. Dienesta Uzraudzības departamenta pārstāvis Maksims Platonovs informē, ka koledžai uzdots novērst pārbaudē konstatētās neatbilstības. Termiņš vēl nav beidzies. Vēl pērn tika spriests, ka Liepājas Jūrniecības koledžas un Liepājas jūrskolas darbu varētu uzlabot, pievienojot to Latvijas Jūras akadēmijai. Tomēr, kā saka M. Platonovs, «plāni nāk un aiziet».
Centralizācija acīmredzot nav risinājums. Jūrnieku reģistra vadītājs Jāzeps Spridzāns stāsta, ka, piemēram, Rīgas jūrskola pēc pievienošanas akadēmijai nonākusi vēl smagākā situācijā nekā pirms – izglītība nekāda, aprīkojuma nav, un nākamgad, iespējams, vispār pārstās eksistēt. Liepājnieki tomēr esot krietni labākā situācijā. «No flotes pret akadēmiju un koledžu pretenziju pagaidām nav. Lielākās problēmas ir ar abām jūrskolām.» (Tās sagatavo audzēkņus zemākā ranga jūrniecības specialitātēm.) Tomēr arī akadēmijai jātur roka uz pulsa – pēdējos trīs gados esot iestājusies zināma stagnācija. Kapteinis brīdina: «Ja neņemsim to vērā, vēl pēc pieciem gadiem sāksies lejupslīde.»