Dārgajiem Šveices vilcieniem politiķi šķēršļus neliks

© f64

Pasažieru vilciens, kas paziņojis, ka izvēlējies uzvarētāju konkursā par jaunu vilcienu piegādi Latvijā, sola, ka līdzekļi no valsts budžeta šo vilcienu nomāšanai nebūs nepieciešami. Politiķi, kuru pārstāvētajām partijām pietuvināti cilvēki darbojas uzņēmuma valdē, pagaidām par dārgākā konkursanta izvēli tikai rausta plecus, bet informēti avoti apgalvo, ka darījums netiktu apturēts arī tad, ja izrādītos, ka Pasažieru vilcienam būs vajadzīga arī valsts budžeta nauda.

Pasažieru vilciena (PV) izsludinātā konkursa otrajā kārtā piedalījās divi uzņēmumi – Šveices Stadler Bussnang AG ar aptuveni 412 miljonu eiro vērtu piedāvājumu un Dienvidkorejas Hyundai Rotem Company ar aptuveni 284 miljonu eiro vērtu piedāvājumu. Izraisot atklātu sabiedrības neapmierinātību, PV valde paziņoja, ka tai tīkamāks ir Stadler piedāvājums, nevis lētākais dienvidkorejiešu. Aizdomas par to, ka kaut kas šajā darījumā nav tīrs, stiprina jau labu laiku izplatītā informācija, ka šveiciešu intereses aktīvi aizstāvot pie varas esošā Vienotība.

Kaut arī ierēdņu vidū šī versija ir ļoti populāra, kādreiz pat pārāk pret Vienotību kritiskie koalīcijas partneri nevēlas tai pārmest ne ieinteresētību, ne norādīt uz kādiem citiem grēkiem. Izplatītākā atruna – pietrūkst informācijas par darījumu, lai izdarītu adekvātus secinājumus.

Runātīgāks ir bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis, kura ministrēšanas laikā 2011. gadā pabeigts iepriekšējais konkurss. Tajā sākotnēji uzvarēja Spānijas uzņēmums Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF), taču konkursa rezultāti tika atsaukti, zaudējot arī iespēju piesaistīt vilciena iegādei Eiropas Savienības naudu.

U. Augulis atzīst, ka dažādu intrigu rezultātā Latvija spiesta iegādāties vilcienus par divreiz augstāku summu, nekā tas būtu iespējams ar Eiropas naudas palīdzību, taisot tos Daugavpilī. «Šis nomas piedāvājums ir aplams, protams, bet laiku atpakaļ nepagriezīsi,» saka U. Augulis, piebilstot, ka «valsts tagad ir tur, kur tā ir, un, cik es saprotu, valdība par šo jautājumu vairāk neko nelems».

Par konkursa gaitu labi informēti avoti pauž jau tiražēto viedokli, ka Stadler piedāvājums patiešām bijis labākais starp diviem kandidātiem, jo Dienvidkorejas piedāvātie vilcieni neatbilstot mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Tam esot pietiekami daudz pierādījumu.

Lielākā problēma šajā procesā bijusi tā, ka PV valde iepriekš apsolījusi Satiksmes ministrijai, ka pirms uzvarētāja paziņošanas tā vispirms ieradīsies ministrijā un uzrādīs finanšu aprēķinus, kas apliecinās, ka darījumam valsts budžeta nauda nebūs nepieciešama. «Tā vietā viņi atnāca ar jau izvēlētu uzvarētāju,» saka avots, kurš bija pārliecināts, ka gadījumā, ja budžeta nauda tomēr tiks prasīta, valdi atlaistu.

Bažas par šādu iespēju trešdienas pēcpusdienā izkliedēja PV valdes priekšsēdētājs, kas satiksmes ministram Anrijam Matīsam apsolīja, ka budžeta līdzekļi netiks tērēti un PV tiks galā ar savām finansēm, turklāt vēl pamanīsies ietaupīt.

Informācijas trūkumā lēnām blāzmojošo neizpratni un neapmierinātību ar PV izvēli uztur arī fakts, ka šajā gadā Valsts prezidentam Andrim Bērziņam bija iecerēta vizīte Dienvidkorejā. Zinot, ka vērienīgu darījumu noslēgšanā liela loma ir arī starpvalstu attiecībām, pastāv bažas, ka A. Bērziņš iecerēto vizīti nerealizēs Dienvidkorejai no deguna priekšas noceltā līguma dēļ. Piemēram, pēc tam, kad Valda Dombrovska valdība atcēla līgumu ar CAF, Latvijas attiecības ar Spāniju jūtami pasliktinājās.

Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne gan mierina, ka satraukumam neesot ne mazākā pamata – vizīte tiešām tiekot plānota, bet tik augsta ranga pasākumu saskaņošanai ir nepieciešams vairāk laika. «Vizīte tiek plānota, un ja ne šogad, tad nākamgad tā var notikt,» saka L. Krapāne.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais