Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) neuzskata par pamatotu Latvijas Studentu apvienības (LSA) prasību par viņas demisiju un pati demisionēt negatavojas.
Kā aģentūrai LETA norādīja Koķe, savā darbā par būtiskāko viņa uzskata lietišķumu, racionalitāti un perspektīvu risinājumu meklēšanu, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem, kas augstākajā izglītībā ir gan LSA, gan Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA), Augstākās izglītības padome, Latvijas Rektoru padome (LRP) un Latvijas Zinātnes padome.
Ministre uzsver, ka šodien saņēmusi arī divu minēto organizāciju - LRP un LJZA - vēstules, kas liecina, ka citi sociālie partneri viņu atbalsta. "Tomēr Studentu apvienībai ir tiesības paust savu viedokli kā jebkurā demokrātiskā valstī," norāda Koķe, piebilstot, ka viņas vadītā ministrija cenšas atbildēt uz visiem jautājumiem, taču ne visu ir iespējams atrisināt.
Atbildot uz LSA pārmetumu par atbalstu vienas zinātnes universitātes izveidei Latvijā, Koķe norāda, ka Latvijas tautsaimniecības attīstību saskata tikai un vienīgi zinātnē un tās elementos balstītu, tādēļ zinātne ir neatņemama sastāvdaļa augstākās izglītības iestādēs. "Tomēr nevienā brīdī neesmu paudusi atbalstu vienas universitātes veidošanai," viņa uzsver.
Jau ziņots, ka LSA valdes sēdē nolemts oficiāli prasīt izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) demisiju. Šāda lēmuma pamatā ir vairāki iemesli. Pirmkārt un galvenokārt, studentus neapmierina ministres balsojums par labu vienas zinātnes universitātes izveidei Latvijā noslēdzošajā darba grupas sēdē priekšlikumu izstrādei reformām augstākajā izglītībā un zinātnē, kas notikusi 14.decembrī.
Iepriekš, kā ziņoja LETA, Koķe sliecās atbalstīt scenāriju, kas neparedz valsts iniciētas izmaiņas augstākās izglītības un zinātnes iestāžu skaita ziņā, bet solīja atbalstu pašu iestāžu rosinātiem apvienošanās pasākumiem.
Otrkārt, studenti uzskata, ka ministre nav spējusi pārliecināt valdību par augstākās izglītības lomu valsts attīstībā, kā dēļ valsts dotācija augstskolām 2010.gada budžetā tika samazināta par desmit miljoniem latu. Tik liela finansējuma samazinājuma rezultātā neizbēgami cietīs studiju kvalitāte, kā arī tiks samazināts valsts finansēto studiju vietu skaits, uzskata LSA, kura šajā apstāklī saredz draudus arī to jauno cilvēku iespējām iegūt augstāko izglītību Latvijā, kuri nevar atļauties studēt par pašu līdzekļiem.
Studenti par neadekvātiem uzskata arī vairākus ministres pēdējā laika izteikumus, kā arī problēmu nesaredzēšanu augstākajā izglītībā. Savukārt Koķes vīzijai par augstākās izglītības attīstību turpmākajos gados LSA nesaskata ekonomisku pamatojumu, ņemot vērā finansējuma samazinājumus. Studenti uzsver, ka nākamā gada izglītības budžets būs par desmit miljoniem mazāks nekā 2009.gada rudens semestrī, kad tas tika samazināts jau par 43%.
LSA uzskata, ka Koķei ir jāuzņemas politiskā atbildība par to, kas patlaban notiek ar augstāko izglītību un zinātni Latvijā, un tādēļ jau rīt, 23.decembrī, LSA iesniegs oficiālu demisijas pieprasījumu.
Jau ziņots, ka pirmo reizi prasība pēc ministres demisijas izskanēja Studentu apvienības un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības protesta gājiena laikā, kas notika 1.decembrī. Šajā dienā pēc tikšanās ar LSA, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, kā arī Saeimas pārstāvjiem Koķe paziņoja, ka jautājums par viņas demisiju nav jārisina uz ielas, bet oficiāli iesniedzot šādu pieprasījumu.
12.decembrī LSA domes sēdē tika nolemts ministres demisiju vēl oficiāli nepieprasīt, bet lūgt Koķi sniegt savu redzējumu par augstākās izglītības nākotni.
Vēstulē, kuru izglītības un zinātnes ministre nosūtījusi LSA, Koķe akcentējusi, ka pēdējo desmit gadu laikā kopš deklarācijas parakstīšanas par Latvijas iekļaušanos Eiropas Augstākās izglītības telpā (EAIT) ir bijusi pārliecināta, ka Latvijas augstākās izglītības attīstības pamatā tuvākajiem desmit līdz 20 gadiem ir augstākās izglītības eksportspējas veicināšana un iekļaušanās EAIT, kā arī kvalitatīvas un konkurētspējīgas studiju vides radīšana.
Šim nolūkam, pēc ministres domām, jāizmanto augstskolu autonomijas sniegtās priekšrocības un uz rezultātu orientēta studiju procesa vadīšana un īstenošana.
Koķe atzinusi, ka līdz šim pastāvējuši vairāki šķēršļi minēto mērķu sasniegšanai, tostarp trūkumi augstākās izglītības politikas ieviešanā valstī, no kuriem galvenais ir tas, ka "politikas mērķi un sasniedzamie rezultāti ne vienmēr bija līdzsvarā, rezultāts bija pakārtots procesa norisei un ieguldītajiem resursiem". Tajā skaitā pienācīga uzmanība nav bijusi pievērsta Latvijas augstākās izglītības eksportspējas nodrošināšanai un veicināšanai.
Turklāt izglītības eksports, iesaistīšanās vienotajā Eiropas Augstākās izglītības telpā un aktivitātes konkurētspējas paaugstināšanai ir ne tikai Izglītības un zinātnes ministrijas atbildība, uzsvērts vēstulē.
Vairākas problēmas radušās arī saistībā ar augstskolu autonomiju Latvijā un publiski atvasinātās personas statusu, atzinusi Koķe, tās gan nekonkretizējot, bet norādot, ka "autonomija uzliek papildus atbildību un saistības, tostarp arī finansiālas, piemēram, saistībā ar projektu līdzfinansējumu, kas no augstskolām prasa iniciatīvu un papildus darbu".
Starp būtiskākajiem uzdevumiem, kas, pēc izglītības un zinātnes ministres domām, būtu jāveic, lai veicinātu Latvijas iekļaušanos Eiropas augstākās izglītības telpā, ir studiju rezultātu definēšana katrai programmai un studiju kursam atbilstoši vienotai kvalifikāciju ietvarstruktūrai, iekšējās kvalitātes kultūras stiprināšana augstskolās, augstskolu lomu nostiprināšana mūžizglītības procesos un sistēmas ieviešana neformāli iegūto prasmju un kompetenču atzīšanai.
Koķe studentiem paudusi pārliecību, ka tuvāko četru gadu laikā augstskolas varētu par struktūrfondu līdzekļiem nodrošināt mūsdienīgu studiju vidi, visa centrā esot kompetentiem un profesionāliem mācībspēkiem, kuri ir ieinteresēti darbā gan ar vietējiem, gan ārvalstu studentiem.