Vienojas par pakāpenisku aizsardzības budžeta pieaugumu

© F64

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts aizsardzības finansēšanas likumprojektu pirms galīgā lasījuma, vienojoties par pakāpenisku finansējuma pieaugumu šai nozarei vismaz līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020.gadā.

Kompromisa priekšlikums, kuru atbalstīja arī Finanšu ministrija (FM) un Aizsardzības ministrija, paredz valsts aizsardzībai nākamgad atvēlēt finansējumu ne mazāku par 1% no prognozētā IKP apjoma. Tas nākamgad prasīs papildu 30 miljonus eiro, norādīja FM pārstāvji.

Tāpat likumprojekts paredz 2016.gadā aizsardzībai noteikt finansējumu, kas nav mazāks par 1,1% no šim gadam prognozētā IKP apjoma, 2017.gadā - ne mazāku par 1,3% no IKP, 2018.gadā - ne mazāku par 1,5% no IKP, 2019.gadā - ne mazāku par 1,75% no IKP, bet 2020.gadā un turpmāk - ne mazāku par 2% no IKP.

Vienlaikus likumprojektā paredzēta iespēja Ministru kabinetam lemt par līdzekļu pārdali aizsardzības finansējuma palielināšanai, ja tās nepieciešams noteiktu projektu īstenošanai.

Komisijas vadītājs Jānis Reirs (V) skaidroja, ka vienošanās par atbalstu tieši šim priekšlikumam panākta, izvērtējot iespējas un nākotnes projektus. Šo ierosinājumu balsojumā atbalstīja seši koalīcijas deputāti, savukārt trīs "Saskaņas centra" (SC) parlamentārieši bija pret.

Deputāts Aleksandrs Sakovskis (SC) skaidroja, ka neiebilst pret finansējuma palielināšanu, tomēr, nosakot konkrētus skaitļus, "paši iedzenam sevi stūrī". Proti, finansējums nepieciešams arī citām nozarēm, turklāt šis likums par finansējumu aizsardzībai vēlāk varētu kļūt par vienu no iemesliem sarunai par nodokļu celšanu, bažījās Sakovskis.

Par šo likumprojektu galīgajā lasījumā Saeima plāno lemt rīt, 3.jūlijā.

Sākotnēji likumprojekts paredzēja noteikt, ka 2020.gadā un turpmākajos gados finansējumam aizsardzības nozarei jābūt ne mazākam par 2% no IKP. Savukārt līdz 2020.gadam, ņemot vērā budžeta iespējas, būtu jānodrošina pakāpeniska virzība uz šo mērķi. Proti, sākotnēji likumprojektā nebija paredzēts konkrēts finansējuma apmērs no IKP katram gadam.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais