„Ja nepagarinās autoceļu atļauju ieviešanas termiņu, mēs aizbarikādēsim Rīgā Maskavas ielu un Brīvības ielu. Man nav ko zaudēt, es nevarēšu nomaksāt līzingu un banka atņems man mašīnas, tikpat labi es varu tās atstāt uz ielas,” par vinješu sistēmas ieviešanu Latvijā saka piketa organizators Ziedonis Apariņš. „Ja valdība nereaģēs mēs būsim spiesti rīkoties radikālāk. Piemēram, kā Francijā. Šodien mēs esam izbraukuši uz ielām lai parādītu, ka mūsu ir daudz un mēs esam lieli,” Neatkarīgajai apliecināja protesta akcijas organizators.
Daudziem Rīgas iedzīvotājiem vakar pusdienas laikā nācās saskarties ar vērā ņemamu apgrūtinājumu - gandrīz pilnībā pārtrauktu satiksmes kustību 11. novembra krastmalā. Par iemeslu tam kalpoja neskaitāmas kravas mašīnas, kuras bija nobloķējušas satiksmi un skaļi taurēja, tādējādi izrādīdamas savu atbalstu paralēli notiekošajam kravas pārvadātāju piketam pret autoceļu lietošanas nodevas jeb vinješu sistēmas darbības sākšanos Latvijā.
Piketā bija sastopami, gan lielie, gan mazie transporta pārvadājumu uzņēmumu pārstāvji, kuri bija vienprātīgi noskaņoti, ka pieņemtais likums radīs lielus zaudējumus. Daļai uzņēmumu nāksies izbeigt savu darbību, jo nomaksāt līzingu un gūt peļņu augsto nodokļu dēļ vairs nebūs iespējams. Reģionālo kokmateriālu pārvadājumu firmas vadītājs no Gulbenes atzina, ka viņa uzņēmumam šis nodoklis var izrādīties liktenīgs: „Mēs šā nodokļa dēļ esam tādā situācijā, ka mums ir jāmeklē citas iztikas iespējas, ekonomisko krīzi esam izbaudījuši jau tik tālu, ka savus pārvadājumu apjomus piespiedu kārtā nācies samazināt jau četrkārtīgi, tā kā tālāk mums īsti vairs nav kur samazināties un krist.” Līdzīgā situācijā ir arī mazais uzņēmējs, kura firma regulāri veic pārvadājumus uz Krieviju: „No šodienas par kravu pārvadājumiem Krievijas teritorijā vienīgi latviešu šoferiem ir jāmaksā 3 rubļi par vienu kilometru. Tātad, pa Krieviju braukt vispār neatmaksājas. Mēs esam mazais uzņēmums, mums ir vien astoņas mašīnas, un ja no reisa peļņa reiz bija apmēram 200 eiro, tad šobrīd šie paši 200 eiro aizies šim nodoklim.”
Citiem kravas pārvadātāju uzņēmumiem tas izraisīs ievērojamu to darbības samazināšanos, un arī savu pakalpojumu cenu celšanu, no kā cietīs tieši ikdienas patērētājs, jo preces vērtībai nāks klāt arī paaugstinātie transporta izdevumi.
„Cilvēkiem ir jāsaprot, ka preces veikalu plauktos nonāk ar pārvadātāju palīdzību, ja nebūs pārvadātāju, nebūs arī preču, ja pārvadājumi maksās dārgāk, arī preces maksās dārgāk,” izteicās viens no piketa dalībniekiem.
Protesta akcijas dalībnieku nostājā jautās izmisuma radīts kareivīgums, jo pēc viņu domām šā nodokļa ieviešana radīs masu bankrotus, un protesta dalībnieki neslēpa, ka, ja nodokļa ieviešana netiks atlikta līdz 2016. gadam kā kaimiņvalstī Igaunijā, tie rīkosies agresīvāk.