Gatavojoties nākamgad svinamajai dzejnieku Raiņa un Aspazijas 150. jubilejai, šogad aktīvāka rosība jaušama projektos, kas saistīti ar abiem dzejniekiem.
Vēl pirms nepilna gada Neatkarīgā rakstīja, ka Raiņa mantojums atrodas trūkuma valgos, bet tagad var teikt, ka ledus iekustējies.
Piemēram, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) informē, ka projekta Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana ietvaros noslēgti līgumi par tehnisko projektu izstrādi un autoruzraudzības veikšanu Raiņa muzeja Jasmuiža izstāžu ēkai, Raiņa muzeja kompleksam Tadenava un Raiņa un Aspazijas mājai Rīgā, kā arī par tehniskā projekta aktualizēšanu Raiņa un Aspazijas vasarnīcai Jūrmalā. VNĪ jūnija sākumā izsludināja iepirkumu par Raiņa un Aspazijas muzeja vēsturisko interjeru priekšmetu restaurāciju. Šajā projektā paredzēts piesaistīt Eiropas Ekonomikas zonas līdzfinansējumu. Pirms jaunā Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda arī Rīgas dome sarosījās un šā gada martā priecīgi informēja, ka pašvaldībā atbalstīts Mājokļu un vides departamenta sagatavotais projekta pieteikums Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF), lai iegūtu finansējumu Raiņa kapa ansambļa tehniskajai ekspertīzei un tehniskā restaurācijas projekta atjaunošanai.
Šis ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kuru vajadzētu restaurēt atbilstoši ekspertīzē konstatētajam un tehniskajā projektā paredzētajam risinājumam. 2007. gadā jau tika izstrādāts Raiņa pieminekļa restaurācijas plāns, taču līdzekļu trūkuma dēļ tas netika realizēts. Dzejnieka memoriāls jāattīra no vīteņaugiem un stādījumiem, jārestaurē memoriāla šūnakmens plātnes un jāatjauno šuves, jāsalabo kāpņu pakāpieni, uz kuriem tiešām var paklupt, jāatjauno priekšlaukuma segums un alejas granīta šķembu segums u.c. Pagājušā gada aprīlī Raiņa kapos Rīgas dome atjaunoja aleju, iestādot 46 Himalaju bērzus. Šī aleja ved uz Raiņa kapa ansambli. Tiesa kas tiesa, dzejnieka atdusas vieta prasītos pēc akurātākas kopšanas un ne tikai izdrupušo plākšņu un pakāpienu dēļ.
Vēl martā Rīgas domē pieļāva – ja VKKF atbalstīs Mājokļu un vides departamenta iesniegto pieteikumu, tad projekta atjaunošanai nebūs nepieciešams domes līdzfinansējums. Bet maijā VKKF pašvaldībai atbildēja, ka Kultūras mantojuma ekspertu komisija izvērtēja iesniegto projektu un atzina, ka tas ir mazāk aktuāls konkursā iesniegto projektu kontekstā, un finansējumu nepiešķīra. «Departaments ir «patīkami» pārsteigts par tādu atbildi. Kas gan vēl Raiņa jubilejas gadā varētu būt aktuālāks?» sacīja Rīgas domes sabiedrisko attiecību darbiniece Dzintra Āboliņa.
Starp citu, arī Viesītes muzejā Neatkarīgajai stāstīja līdzīgi – VKKF par neaktuāliem atzinis Vecā Stendera 300. jubilejai pieteiktos projektus. VKKF Neatkarīgā saņēma skaidrojumu, ka, piemēram, festivālam Pastāvēs, kas pārvērtīsies nauda ir piešķirta Latvijas Rakstnieku savienībai, bet, «lai pilnīgi visus apmierinātu, tā nebūs». Tā kā finansējuma no citiem avotiem visiem projektiem nepietiek, tad cilvēki mēdzot rakstīt un iesniegt projektus, ka ne vienmēr atbilst «tēmai». Taču VKKF uzskata, ka jubilejas gadā Rainim un Aspazijai tiks veltīti daudzi nopietni projekti. Un, jā, Raiņa kapa pieminekļa rekonstrukcija šādā, plašā un vērienīgā, kontekstā varbūt arī nav nemaz tik aktuāla.