Vientuļš vilks cīnās pret medībām

Par Latvijas vilku labklājību atbildīgo ierēdņu, institūciju epastos birst arvien jauni paraksti petīcijai par vilku kucēnu medību aizliegumu un medību sezonas saīsināšanu. Cilvēki no visas pasaules atbalsta šo iniciatīvu, visticamāk, pat īsti nezinot, cik zaļa ir Latvija un cik daudz savvaļas dzīvnieku šeit mīt.

No Filipīnām, ASV, Lielbritānijas, Dienvidāfrikas, Zviedrijas. Rodas iespaids, ka ģeogrāfiski par Latvijas vilkiem cīnās vai visa zemeslode. Ciparos šis atbalsts gan izskatās pieticīgāks – portalā change.org savāktas 2234 balsis. Savukārt iniciatīvu vietnē manabalss.lv par identiska satura priekšlikumu līdz vakardienai – 54 balsis.

Uz Viļķinu licences dala

Jau gadiem par vilku medību ierobežojumiem cīnās valmierietis Mareks Viļķins – viņš arī abu petīciju autors. Noslēpumaina persona. Ar saviem kontaktiem internetā nedalās, rakstiski viņu sasniegt neizdodas, un, šķiet, arī jūtas pieņēmis vientuļā cīnītāja identitāti, jo sociālajos portālos viņa profilā fotogrāfijas vietā uz ziņkārīgajiem raugās pelēkais vilks, latīniski – Canis lupus. Šķiet neticami, ka vienam cilvēkam varētu izdoties būtiski mainīt šīs ekskluzīvās izklaides – medību – spēles noteikumus, taču mednieki ir satraukušies, un, kā smejas Kuldīgas apkaimes medību kolektīvos: «Vīri jau dala licences uz Viļķinu...»

Vēstulēs, kas piesūtītas gan valsts institūcijām, gan arī Neatkarīgajai, vilku situācija tēlota ļoti drūmās krāsās. Oficiālie dzīvnieku

uzskaites dati tiekot falsificēti, populācija ir sliktā stāvoklī, vilcenes padarītas par dzemdēšanas mašīnām, un galu galā «visu nosaka šāvējonkuļi, kurus interesē tikai tas, lai mežā būtu briežu un mežacūku ferma, kas nodrošinātu izklaidi 1% iedzīvotāju». Attiecībā uz pārnadžiem patiešām nav melots, cūku un stirnu Latvijā ir stipri par daudz, taču ne jau vilku trūkums te pie vainas, bet gan bagātie medību kolektīvi, kas neizmanto atvēlētos limitus un vēl dāsni baro meža iemītniekus. Ideāli apstākļi, lai pat vārgākie īpatņi apietu dabiskās atlases likumus un dzīvnieks būtu ar lodi sasniedzams, pat lāgā neizkāpjot no mašīnas.

Naids ir menedžējams

Dažu mednieku bezatbildība ir konfliktu iemesls gan mednieku starpā, gan attiecībās ar zemniekiem. Tomēr vilku medību aizliegšanu neviena puse par ticamu risinājumu neuzskata. Mednieks Juris Ģigulis no Kurzemes arī paskaidro, kāpēc: «Der atcerēties – nekad un neviens neaizliegs medīt vilkus. Ja to aizliegs likums, mednieki skatīsies paši uz vietas. Nezinu nevienu, kurš nešaus savu tiešo konkurentu.» Lauksaimniekiem savukārt meža dzīvnieki vispār nav vajadzīgi – tikai liekas klapatas. Brieži izēd un izbradā labības laukus, vilki nokož aitas.

Parādoties apkaimē kādam pelēcim, mednieki ar patiešām apbrīnojamu entuziasmu metas viņu gūstīt, jo pretinieks ir ļoti gudrs un cienījams. Tomēr, kā atzīst mežzinātnes institūta Silava pētnieks biologs Jānis Ozoliņš, mednieku vēsturiskais naids pret vilkiem ir menedžējams: «Ierobežotas medības notiek jau desmit gadus, un ar vilkiem nekas nav noticis.»

VMD aizliegumu neplāno

Atkarībā no populācijas stāvokļa tiek regulēts gan nomedījamais limits, gan medību termiņi, un «pašlaik vilki ir lielākā aizsardzībā kā jebkad agrāk», atzīst vilku pētnieks. Tas tādēļ, ka Eiropā vilki ir aizsargājami dzīvnieki, vienīgi Baltijas valstīs to ir tik daudz, ka izņēmuma kārtā medības atļautas. Mednieku aprindās Jānis Ozoliņš gan nav pārlieku mīlēts personāžs, jo tieši viņš savulaik ieviesis vilku medību ierobežojumus Latvijā. Taču atrasties vienā laivā ar vilku advokātu Mareku Viļķinu viņš arī nevēlas. «Tie, kas aizstāv vidi, ļoti bieži jauc dzīvnieku aizsardzību ar sugas aizsardzību.» Pirmā ir sava veida fanātisma izpausme – līdzīga cīņai par obligātu vegānismu, tradicionālā cirka un pats par sevi arī medību aizliegšanu. Turpretim sugas aizsardzība nebūt nenozīmē aizliegumu medībām. Cilvēks dabisko līdzsvaru dabā ir izjaucis, un viņam tas jānodrošina mākslīgi.

Valsts mežu dienests vilku populācijas regulācijā pieturas pie teiciena – «lai vilks paēdis un kaza dzīva». Tikai šai gadījumā vilks – tie ir mednieki un zemnieki. Medību daļas vadītājs Valters Lūsis skaidro, ka vilku skaits Latvijā svārstās – tiklab no 1000 īpatņiem medību sezonas sākumā līdz 300 sezonas beigās. Ja vilku medības aizliegtu, tie strauji savairotos, un līdz ar viņiem – arī problēmas. Viņi kļūtu drošāki, nāktu pie mājām, kur ēdiens vieglāk dabūjams, iespējams, apdraudētu ogotājus un sēņotājus. «Vilkam mežā ir jābūt, taču viņam jārespektē cilvēks,» rezumē Valters Lūsis. Tāpēc vilku medības Latvijā nav plānots aizliegt, un tas pats attiecas arī uz otru Latvijas lielo plēsēju – lūsi.

***

Nomedītie

Medību sezona

Vilki

292

247

201

139

175

200

lūši

147

150

149

133

141

117