Pensionāri uzvar valsti

Pieņemot likumu par pensiju samazināšanu, valdība nav izvērtējusi nevienu citu alternatīvu, nav analizējusi likuma radītās sekas attiecībā uz dažādām pensionāru grupām, nav paredzējusi nekādu pārejas periodu, – šie ir galvenie Satversmes tiesas (ST) argumenti spriedumā par šī likuma atbilstību Satversmei.

ST par neatbilstošiem Satversmei un spēkā neesošiem no pieņemšanas brīža atzina likuma Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam pantus, kas paredz līdz 2012. gadam pensijas izmaksāt ierobežotā apmērā. Nākamā gada budžetā nepieciešami 100 miljoni latu pensiju izmaksai pilnā apmērā, kā arī vēl 83 miljoni latu, ja vajadzētu jau 2010. gadā atmaksāt ieturēto.

Ar skaļiem aplausiem ST zālē tiesneses Kristīnes Krūmas nolasīto sprieduma sagaidīja klātesošie pensionāri, kuri nekautrējās arī no pateicības vārdiem Satversmes tiesai, jo "tagad vismaz ir sajūta, ka mēs dzīvojam tiesiskā un demokrātiskā valstī". Daudziem šāds – pensionāru prasības pilnībā apmierinošs spriedums – bija pārsteigums. Pensionāriem, ņemot vērā politiķu izteikumus un apelēšanu pie kritiskās valsts ekonomiskās situācijas, nebija pārliecības, ka tiesa atzīs pensiju samazināšanu par pilnīgi pretlikumīgu.

ST lēmums atceļ gan ierobežojumus par 10 procentiem pensionāriem, gan par 70 procentiem strādājošiem pensionāriem. ST nolēma, ka noteiktie ieturējumi no pensijām ir jāizbeidz ne vēlāk kā no 2010. gada 1. marta. Savukārt Saeimai ne vēlāk kā līdz 2010. gada 1. martam ir jānosaka kārtība, kādā atlīdzināmi ieturējumi, kas veikti, pamatojoties uz vasarā pieņemto likumu. ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris norādīja, ka ieturētās pensijas ir jāatmaksā līdz 2015. gadam: "Valdība un Saeima nedrīkst noteikt vēlāku atmaksas termiņu par 2015. gadu, tas ir beigu datums. Turklāt jāņem vērā dažādu pensionāru grupu situācija." No G. Kūtra teiktā izriet, ka Saeimai un valdībai vajadzētu izvērtēt, kurām pensionāru grupām pirmajām sākt atmaksāt, piemēram, gados vecākiem pensionāriem vai tiem, kuriem ir mazākās pensijas.

Tiesnese K. Krūma skaidroja, ka ST pamatā vērtēja divus jautājumus: vai ir pārkāptas personu tiesības uz sociālo nodrošinājumu un vai ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.

Tiesa secināja, ka sociālo tiesību nodrošinājuma apmērs var mainīties, ja mainās valsts finansiālās iespējas, tajā skaitā, valstij ir tiesības samazināt sociālā nodrošinājuma apmēru, tomēr neatkarīgi no ekonomiskās situācijas valstī likumdevējam ir saistošas Satversmē noteiktās personu pamattiesības. Lai gan valdība kā argumentu, kāpēc bija jāsamazina pensijas, minējusi starptautisko aizdevēju prasības, ST norāda, ka starptautiskās saistības pašas par sevi nevar kalpot par argumentu pamattiesību ierobežošanai, kā arī uzsver, ka izvēle par veidu, kā veikt budžeta izdevumu samazinājumu, bija atstāta Latvijas ziņā.

Spriedumā atklājas pavisam absurds valdības arguments, kāpēc netika meklētas alternatīvas pensiju samazināšanai, proti, tādas nebija jāizvērtē, jo pirms tam bija parakstīta vienošanās ar sociālajiem partneriem. ST uzskata, ka nav pieņemams veids, kā šāds likums tika pieņemts, piemēram, attiecībā uz strādājošiem pensionāriem.

ST spriedumā skarbi vārdi veltīti sociālajam budžetam – lietā esošie materiāli apstiprina, ka tas netiek pienācīgi plānots. Tā deficītu veicinājuši nepārdomāti lēmumi. Piemēram, vecāku pabalsts steidzamības kārtībā 2007. gada septembrī un oktobrī – dažu nedēļu laikā – tika nepārdomāti noteikts par jaunu sociālās apdrošināšanas veidu, nepārskatot apdrošināšanas iemaksu likmi. Šo pabalstu izmaksāšanai vien 2009. gadā bija plānots tērēt gandrīz 83 miljonus latu. Pensiju ieturējuma rezultātā panākamais kopējais ietaupījums 2009. gadā tika plānots aptuveni 88 miljonu latu apmērā. Šis ir viens no ST secinājumiem, ar kuriem tiesa vēlas pievērst valdības uzmanību – kā sakārtot sociālo budžetu.

ST priekšsēdētājs atzina, ka tiesa nevar komentēt to, vai valdībai būtu jāuzņemas atbildība par šāda prettiesiska likuma pieņemšanu, tomēr uzsvēra, ka spriedumā ir vairākas norādes uz klupšanas akmeņiem jeb kļūdām, kuras valdībai nevajadzētu vairs pieļaut.

***

VIEDOKĻI

Aina VERZE, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja:

– Es esmu saviļņota, jo tiesas spriedums ir taisnīgs. Man ir tāda īsta svētku sajūta, un domāju, ka tāda ir visiem pensionāriem. Satversmes tiesa nemaz nevarēja pilnībā neapmierināt pensionāru prasības, pretējā gadījumā valstī tiktu anulēts tiesiskums, par ko mēs vairākkārt uzsvērām, ka šis pensijas samazinošais likums ir prettiesisks un nelikumīgs. Nav uztraukuma par to, ka valdība varētu nepildīt tiesas spriedumu. Nauda valsts budžetā ir, tikai jautājums ir cits, kur tā tiek tērēta. Valdībai ir bijis izdevīgi kultivēt mītu, ka gadījumā, ja pensionāri uzvarēs Satversmes tiesā, tad valsts tiks novesta līdz bankrotam.

Ilmārs DRĒZIŅŠ, strādājošs pensionārs:

– Izsaku pateicību visiem pensionāriem, kuri iesniedza pieteikumus Satversmes tiesā, un tiem cilvēkiem, kuri palīdzēja pieteikumu sagatavot. Aicinu Ministru prezidentu atbrīvot no amata Tieslietu ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Lazdovski, Finanšu ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski un citus atbildīgos birokrātus sakarā ar likuma izstrādi, kas paredzēja prettiesisku strādājošo pensionāru pensiju samazināšanu. Jau pirms likuma pieņemšanas, to izskatot valdībā, bija redzams, ka likuma normas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesību normām, atbildīgajiem valsts sekretāriem tas bija jāaizrāda. Ja tiesa atzīst likumprojektu par prettiesisku, tad no vainīgajiem birokrātiem jāpiedzen zaudējumi – no privātiem līdzekļiem. Vēl jāizvērtē arī valdības rīcība šajā situācijā.