Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas apsveikums Līgo svētkos

© f64

Jāņi ir viena no visskaistākajām latviešu kultūras iezīmēm, mūsu tautas vissenākie un vislatviskākie svētki. Vasaras saulgriežiem, kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts, piemīt īpaša - spēcinoša un vienojoša noskaņa.

Iepīta jāņuzāļu un ozolu vainagos, izdziedāta līgo dziesmās, nosargāta ugunskura gaismā, cauri gadsimtiem Jāņu nakts bijusi mistiska un varena spēka pilna. Tā devusi svētību ļaudīm un saimniecībai. Tā allaž vienojusi cilvēkus, aicinot un pulcējot kopā tuvus un tālus jāņabērnus. Tā saglabājusi dzīvu mūsu tautas garu un spēku pat visbargākajos svešu varu kundzības laikos. Arī mūsdienu modernajā pasaulē un ikdienas steigā Jāņu nakts aizvien ļauj uz brīdi sajust vien mūsu valstij un tautai raksturīgo seno tradīciju spēku un varenību, izjust cilvēku un visa dzīvā vienotību.

Svinot vasaras saulgriežus un mācot to darīt saviem bērniem, mēs saglabājam dzīvu mūsu tautas mantojumu, kultūru un tradīcijas, kas, pārdzīvojušas vēstures griežus, aizvien ir mūsu tautas un valsts spēka un vienotības pamats.

Vēlu ikvienam no mums Jāņos sajust kopā būšanas vienojošo prieku, uz mirkli ļauties gada īsākās nakts noslēpumainībai, lai smeltos spēku un svētību katrai ģimenei un mūsu valstij.

Lai ikvienai ģimenei ir skaisti Jāņi! Lai ikkatrā mājā ienāk saulgriežu auglība, spēks un gaisma!

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais