Pieņemot lēmumu par pensiju samazināšanu, politiķi novēla atbildību uz Satversmes tiesas (ST) pleciem, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" atzina ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Pēc Kūtra teiktā, ST tā dēvētajā pensiju lietā izjutusi ļoti spēcīgu sabiedrības spiedienu. "Šai lietai bija ļoti spēcīga emocionālā puse, jo pensiju samazināšana bija skārusi gandrīz katru ģimeni. Tomēr tiesa no emocijām nodalījās," sacīja Kūtris.
ST priekšsēdētājs norādīja, ka, pieņemot lēmumu par pensiju samazināšanu, politiķi noņēmuši budžeta veidošanas atbildību no saviem pleciem, jo viss pēc tam bijis atkarīgs no Satversmes tiesas lēmuma.
Kūtris atzina, ka peniju samazināšanai neesot "dota komanda" no ārzemēm un lēmumu pieņēmuši vien pašu politiķi. ST priekšsēdētājs norādīja, ka ekonomiskās krīzes laikā ir pieļaujama sociālās palīdzības apjoma samazināšana, bet tai jābūt samērīgai, adekvātai un ar pietiekami ilgu pārejas periodu, lai cilvēki spētu pielāgoties izdevumu samazinājumam.
ST šodien pilnībā apmierināja pensionāru prasības un atzina par neatbilstošu pamatlikumam pensiju samazinājumu par 70% strādājošajiem pensionāriem un pensiju samazinājumu par 10% nestrādājošajiem pensionāriem.
ST tiesnese Kristīne Krūma šodien skaidroja, ka tiesa pamatā vērtējusi, vai nav tikušas pārkāptas tiesības uz sociālo nodrošinājumu un tiesiskās paļāvības princips. Tiesa atzinusi, ka Satversme negarantē personām tiesības uz konkrētu sociālā nodrošinājuma apmēru, tomēr iedzīvotājiem ir jāgarantē sociālā drošība.
Likumdevējam ir dots laiks ne vēlāk kā līdz 2010.gada martam, kurā jāizstrādā kritēriji, kā minētos ieturējumus pensionāriem atmaksāt. Noteiktie ieturējumi no pensijām ir jāizbeidz ne vēlāk kā no 2010.gada 1.marta. Par galējo ieturējumu atmaksas termiņu noteikts 2015.gada 1.jūlijs.
Spriedumu ST iekļuvušie pensionāri sveica ar aplausiem un savās uzrunās pateicās tiesai.
ST atzina apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes 1.pantam, kas noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un 109.pantam, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.
Normas par spēkā neesošām atzītas no to pieņemšanas brīža.