Jo iedzīvotāju Latvijā paliek mazāk, jo lielāku īpatsvaru dažādos Latvijas valsts reģistros veido mirušu vai uz neatgriešanos aizbraukušu personu dati.
Centrālā statistikas pārvalde ir veikusi valsts reģistros atrodamo datu pārbaudi, lai atpazītu personas, kuras Latvijā nav manītas visu 2013. gadu vai vēl ilgāk. To skaits izrādījās 3,8 tūkstoši, kas lika attiecīgi samazināt Latvijas iedzīvotāju skaitu šā gada 1. janvārī. Šie -3,8 tūkstoši nebūtu daudz paši par sevi, bet to novietojumam pie psiholoģiski nozīmīgās divu miljonu robežlīnijas gan bija liels iespaids. Iepriekš tika ziņots par diviem miljoniem un 5,2 tūkstošiem iedzīvotāju, bet pārbaudītie dati apliecināja tikai divus miljonus un 1,4 tūkstošus. Vadoties no pēdējo gados uzņemtā Latvijas iedzīvotāju skaita sarukuma tempa, šī līnija tika šķērsota šā gada februāra pirmajās dienās. Tālākā iedzīvotāju dabiskās un mehāniskās kustības uzskaite bez skrupulozas datu pārbaudes (tā, cerams, arī par 2014. gadu tiks veikta, bet tās rezultāti kļūs zināmi nākamgad ap šādu laiku) dod rezultātu, ka šā gada maija sākumā Latvijā dzīvojis viens miljons un 997,5 tūkstoši cilvēku.
CSP dati ir nepatīkami, tāpēc citas valsts iestādes tos ignorē. Gandrīz vienā un tajā pašā laikā ar CSP savus jaunumus pavēstīja arī Centrālā vēlēšanu komisija. Tā, lūk, gatavo 12. Saeimas vēlēšanas, balstoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, ka Latvijā (tieši Latvijā, nevis ar Latvijas valstspiederību pasaulē!) esot divi miljoni un 173,9 tūkstoši iedzīvotāju. CVK tālākā interese attiecas uz pilsoņu un, visvairāk, uz balsstiesīgo pilsoņu skaitu, bet šajā gadījumā svarīgs ir arī kas cits. Proti, ka CVK nodrošina starptautisku publicitāti Latvijai kā valstij ar, noapaļojot, 2,2 miljoniem iedzīvotāju. Mirušo dvēseļu daudzums šajā gadījumā ir 8,6% no iedzīvotāju kopskaita.
Skatot sīkākas teritorijas, situācija ir daudz dramatiskāka jeb mirušo dvēseļu skaits – lielāks. Starp citām pašvaldībām nekādi neizceļas Aglonas novads, kam šajā rakstā lielāka vērība tikusi atbilstoši latviešu alfabētam, pēc kura Aglona ir pirmā aiz Latvijas lielajām pilsētām CSP un CVK sarakstos ar pašvaldību teritorijās dzīvojošo cilvēku skaitu. Skaitļi šajos sarakstos ir atšķirīgi. CVK rēķinās ar 4035 novada iedzīvotājiem (ne ar vēlētājiem), bet CSP apliecina vairs tikai 3731 iedzīvotājus. Šajā salīdzinājumā pierakstījuma procents ir tuvs vidējiem 8%, bet novada domes mājaslapa ar atsauci uz 2010. gadu uzrāda 4476 iedzīvotājus jeb 20% mirušo dvēseļu. «Gribas, lai cilvēku būtu vairāk,» Neatkarīgajai godīgi pateica novada izpilddirektore Ineta Poga. Tālāk viņa atklāja, ka novadu jau sasniedzis nākamais ekonomiskās krīzes vilnis, kas šobrīd pieņēmis izglītības iestāžu slēgšanas veidolu. Ar to pietiek, lai novada iedzīvotāju skaits jau tagad vai visā drīzumā nonāktu tālu zem 3731 cilvēka.