RECENZIJA: "Jumprava", "Laiks runā"

Nu jau kādu laiku mūzikas mīļotāju aprindās cirkulē leģendārās grupas „Jumprava” jaunākais studijas disks – uz to nācās gaidīt teju desmit gadus (iepriekšējais viņu darbs „Inkarmo” izdots 2005. gadā).

Albumā iekļauts velna ducis dziesmu, tostarp piecas jaunas, kā arī iepriekš jau dzirdētas melodijas. No vecajiem gabaliem – „Kur sākums” ar Viktora Avotiņa vārdiem (80. gados sacerēts), „Neesmu varonis” un „Glāb” (ar Ritvara Dižkača tekstiem), „No rīta” datējams ar 1991. gadu, tāpat savulaik koncertos dzirdētas arī „Kareivis”, „Saucējs”, „Māmiņ” un „Sapņu nesējs”. Iepriekš šīs dziesmas nav tikušas izdotas, bet tagad tās visas ir digitāli apstrādātas un ierakstītas jaunā skanējumā. „Jaunajā albumā nav nevienas kompozīcijas, kas tur atrastos tāpat vien, viss ir loģiski, secīgi un, kas ir svarīgi – bez banalitātes. Šis albums ir kā grupas pastāvēšanas gadu domu apkopojums,” teic Aigars Grāvers. Bet gadu ir daudz – nu jau 30! Jāatgādina, ka par godu šim notikumam oktobrī sāksies grupas tūre, kurā izskanēs arī vecie, labie hiti.

PAR. Pietiktu kaut vai tikai ar vienu dziesmu, lai šo albumu gribētos klausīties vēl un vēl – šī dziesma saucas „Glāb”. Bet ne jau tikai viens šis gabals ir augstākās raudzes – te ir arī „Māmiņ” un „Neesmu varonis” (Ritvara Dižkača teksti ir fenomenāli, tie „Jumpravai” piestāv vislabāk!), ir „Saucējs” (taustiņu partija atgādina „New Order” labākos paraugos), ir vēl. „Jumprava” nekad nenoveco, 3 Aigari + 1 Ainārs = Kvalitāte. Tā tam būs būt.

PRET. Mazliet duāla sajūta. It kā ļoti daudz labu dziesmu, bet dažas šo klausīšanās procesu tomēr pamanās sabojāt. Piemēram, savulaik par hitu nez kāpēc atzītais „Gaiss” un vēl daži tikpat apgaroti gabali.

Sandris Vanzovičs