Ceļa vārdi Autoceļu padomei
Šonedēļ pacilātā gaisotnē Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadībā tika atjaunota Autoceļu padome.
L. Straujuma atklāja Autoceļu atjaunošanas padomes sēdi, bet pati padomē nedarbosies. Padomes priekšsēdētājs būs satiksmes ministrs – šobrīd tātad Anrijs Matīss. Analogi nosauktu padomi Latvijā jau bija izveidojis satiksmes ministrs Uldis Augulis 2012. gadā, bet tās pastāvēšana izbeidzās līdz ar viņa nomaiņu. L. Straujuma ievadvārdos tagadējai padomei dalījās atmiņās, ka viņa ir sēdējusi līdzīgās padomēs U. Auguļa laikā vai varbūt jau pirms tam, bet jūtamu rezultātu šīm padomēm nav bijis. Viņa atklāja, ka pilnīgi visur, kur vien viņa parādās ārpus Rīgas, pirmais jautājums un sūdzības ir par sliktajiem ceļiem.
Ieskats pagātnē aizved līdz 2011. gada aprīlim, kad sakrita atjaunotajai padomei pamācoši gadījumi.
Pirmais – tika pieteikta Demogrāfisko lietu padomes dibināšana vēl mazliet augstākā rangā, Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā, kas izrādījusies pilnīgi bezjēdzīgs veidojums. Toreizējā Demogrāfisko lietu padome sanāca valstī ar 2 miljoniem un 67,4 tūkstošiem iedzīvotāju, pašlaik palikuši viens miljons un 998,2 tūkstoši. Padome imitēja darbošanos, nenosakot sev nekādus kvantitatīvi izmērāmus mērķus. Līdz ar to Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums par 69,2 tūkstošiem neliecina par padomes darbošanās neveiksmi, tomēr V. Dombrovskis tagad uzskata par labāku turēties tālāk ne tikai no šādas padomes, bet arī no Latvijas valdības un vispār no Latvijas.
Ar Autoceļu padomes darba rezultātu mērīšanu viss šķiet kārtībā. Proti, padomes pastāvēšanas faktiskais uzdevums ir panākt, lai nākamās Latvijas valdības līdz 2020. gadam ievēro pagājušā gada aprīlī V. Dombrovska valdībā pieņemto valsts autoceļu atjaunošanas plānu, kas prasa ceļu nozares gada finansējuma pieaugumu no 422 miljoniem eiro šogad līdz 700 miljoniem perioda beigās (noapaļots pārrēķins no latiem, kas uzrādīti ar pagājušo gadu datētos dokumentos). Tomēr jau tagad nav saprotams, vai tas notiek vai nenotiek. A. Matīss pauda, ka 2013. gada plānu izpildei pietiek ar šogad autoceļu sakārtošanai piešķirtajiem 250 miljoniem eiro, bet nozares uzņēmumu apvienības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš (L. Straujumas priekštecis pirms gadiem piecpadsmit) norādīja, ka reālais finansējums atpaliek no valdības plāniem par apmēram 100 miljoniem eiro.
Satiksmes ministrija un LCB ir mēģinājuši apvienot spēkus, lai panāktu, ka degvielas akcīzes nodoklis un daži citi valsts ieņēmumi nonāk ceļu speciālajā budžetā, apejot ikgadējo valsts budžeta likumu. Autoceļu padomes dibināšana neapliecināja nekādu virzību uz šādu mērķi. Finanšu ministrs Andris Vilks (viņam un viņa pēctečiem rezervēts padomes priekšsēdētāja vietnieka postenis) noraidīja jebkādu jaunu speciālo budžetu izveidošanu, piesaucot par piemēru armiju un medicīnu, kam būtu ne mazākas pretenzijas uz savu budžetu, ja tādu izveidotu ceļu būves vajadzībām. L. Straujuma atkārtoja solījumu palielināt finansējumu pensionāriem, kuriem savs speciālais budžets jau ir, un armijai, bet visiem pārējiem vēlēja veiksmi cīņā par trešās iespējamās prioritātes titula gūšanu.
Joprojām nepārliecinošie centieni savākt naudu ceļiem liek otro reizi atgriezties 2011. gada aprīlī, kad toreiz vēl brīvdomātājs Vjačeslavs Dombrovskis atklāja, kāpēc naudas ceļiem nav un nebūs. «Latvijas iedzīvotājiem tagad jāuztur infrastruktūra, kas tika intensīvi veidota pagājušā gadsimta 70./80. gados, kad Latvijas iedzīvotāju skaits tiecās uz trijiem miljoniem. Tagad palikuši varbūt divi miljoni iedzīvotāju, kuru iespējas maksāt par trijiem tuvojas beigām,» Vjačeslavs Dombrovskis citēts Neatkarīgās 26. aprīļa numurā. Tūlīt pēc tam viņš ieguva valsts amatus un tagad kā ekonomikas ministrs arī vietu Autoceļu padomē. Tur viņam būtu īstā vieta rosināt lemšanu par šobrīd vairāk nekā 70 tūkstošus kilometru garā Latvijas ceļu tīkla saīsināšanu.
Šonedēļ Vjačeslavs Dombrovskis atradās ārzemēs, tāpēc nebija iespējams pajautāt, kādu pozīciju viņš ieņems turpmāk. Tūlīt pēc nonākšanas amatos viņš centās izvairīties no jautājumiem par «reģionālo konsolidāciju», uz ko viņš bija aicinājis pirms tam. Izrādījās, ka arī uz viņu vajag attiecināt «iecietību un sapratni, ka tiek ignorēts tas, kas neatbilst priekšstatiem par politiķiem piedienīgām runām», kā viņš par to bija brīdinājis 26. aprīļa publikācijā. Tomēr «dzīve diktēs šo priekšstatu maiņu un diskusija par valsts līdzdalību cilvēku teritoriālajā koncentrēšanā neizbēgami sāksies», viņš toreiz apgalvoja. V. Dombrovska vadītās Demogrāfisko lietu padomes izgāšanās vēlreiz liecina, ka Vjačeslavam Dombrovskim bijusi taisnība.