Dzejnieku Ojāra Vācieša un Ludmilas Azarovas kapavietā Carnikavas Siguļu kapos ir apskatāma planšete ar attēliem un aprakstu par topošo pieminekli.
Savu darbu ir paveicis tēlnieks Gļebs Panteļejevs un akmeņkalis Guntis Pandars sola iekļauties termiņos. Taču viņi nav vienīgie, kas vēl iesaistīti šajā projektā. Carnikavas novada domes sabiedrisko attiecību darbiniece Sandra Baltruka atzīst, ka precīzu laiku, kad piemineklis tiks uzstādīts un dzejnieku piemiņas vieta iekopta, pateikt vēl nevar. Par termiņiem precīzāk varēs runāt, iespējams, rudenī. Tālab arī pagaidām nevar droši solīt, ka uz dzejnieka dzimšanas dienu novembrī visus darbus pagūs paveikt.
Pašlaik galvenie darbi norit akmeņkaļa darbnīcā Ķekavā. No Ķīnas (jo tā bijis lētāk atvest) atvestais pelēkais granīta gabals ir sapunktots un redzams, kā sāk iezīmēties Vācietim raksturīgie vaibsti. Līdzās novietotajā putuplasta maketā dzejnieka galvas profils ir pavisam nepārprotami atpazīstams. „Jāizkaļ pa jūniju, pēc tam viens mēnesis slīpēšanai,” stāsta akmeņkalis. Pēc tam viņš savu darbu būs pabeidzis. G. Pandars stāsta, ka dzejniekam veltītais cilnis ir roku darbs. Varot jau izmantot kaļamās mašīnas, bet viņš ne, viņš kaļ ar roku. „Ja cilvēka roka nav pieskārusies, tas ir kā nosūkāta karamele,” noteic G. Pandars. Turklāt akmeņkalis darba procesā izvērtē, kur akmenim kāds caurumiņš, kur vajadzētu vairāk, kur mazāk pieslīpēt, bet mašīna darbojas kā automāts – kas ir ieprogrammēts, to izdara. Bez sajūtas. Akmeņkalis lēš, ka viņš noteiktajā grafikā iekļausies, jo arī šim darbam finansējums ir piešķirts.
Pēc tam dzejnieka galvas profils ir jāiekļauj tumši pelēkā granīta sienā. galvas atveids varētu svērt pāris tonnas. Ja to un projektā iecerētās pārējās akmens daļas uzliks 23 metru augstās kāpas virsotnē, pirms tam smilti nāksies nostiprināt. Turklāt dziļi.
Topošais dzejnieka piemineklis atveidots zibens šķērsgriezumā, bet L. Azarovas kapavietu iezīmēs balta lode, simbolizēs saules gaismu. O. Vācietis nomira pirms vairāk nekā 30 gadiem un jau tad jaunā arhitekte Inguna Rībena uzvarēja projektu konkursā par dzejnieka kapavietas sakārtošanu. Līdz īstenošanai nācās gaidīt ilgi. Pašlaik abu dzejnieku atdusas vieta ir iekārtota vienkārši. Tur uzstādīts krusts un tēlnieka Ojāra Feldberga darinātais piemineklis Latvijas kontūras formā. Ap koka krustu apsieta sarkanbaltsarkana lente. Neatkarīgā šonedēļ uzkāpa kapu kalniņā – atdusas vieta nogrābta, ziedi uzlikti, vien koka apmalīte vietām pazudusi un neizpratni varētu raisīt akmens četrstūris, kas no attāluma atgādina atkritumu urnu. Ieplaisājusi ir akmens puķu vāze. Kādreiz bijuši arī bronzas burti, bet tos aizstiepuši metāla zagļi. Bet citādi – gana sakopts. Neatkarīgā uzklausīja viedokļus, ka dzejniekam pašam pret šādu vienkāršību nevarētu būt iebildumu.
I. Rībenas projektētais piemineklis tiek izgatavots par valsts un pašvaldības budžeta līdzekļiem, kā arī par iedzīvotāju un organizāciju ziedojumiem. Starp citu, O. Feldberga veidotās akmens kompozīcijas (Latvijas kontūra, akmens svečturis un puķu vāze) ir dāvinājums. Līdz šim par O. Feldberga dāvinājumu Carnikavas pašvaldībā teikuši, ka to varētu novietot kādā citā vietā turpat, Carnikavas kapos. Protams, saskaņojot ar darba autoru.
FOTO
NO BALTA UZ TUMŠPELĒKU. Dzejnieka Ojāra Vācieša galvas profils ir darba modelis, kas izgriezts putuplastā. Tumšpelēkā granītā to kaļ pazīstamais akmeņkalis Guntis Pandars
UZKĀPJOT AUGSTAJĀ KĀPĀ. Dzejnieku Ojāra Vācieša un Ludmilas Azarovas atdusas vietā Carnikavas Siguļu kapos novietota topošā pieminekļa vizualizācija