Kā ik gadu, Latvijas labākie īrisu kolekcionāri un audzētāji izrāda savus krāšņākos ziedus un jaunatklājumus Latvijas Dabas muzejā, ienesot tajā saldu vasaras smaržu. Šogad izstādē kopumā apskatāmas vairāk kā 200 dažādas šķirnes.
Līdz pat svētdienai, 15. jūnijam, Latvijas Dabas muzejā izstādē „Īrisu vasara 2014”, būs aplūkojamas aptuveni 180 šķirņu augsto bārdaino īrisu un hibrīdu, ko audzējuši selekcionāri un kolekcionāri Laimonis Zaķis, Ilga Vinķele, Juris Bāze un Gunta Jēkabsone. Apskatāmas būs arī Lolitas un Aleksandra Muhlinkinu 12 Sibīrijas īrisu šķirnes un Dzintras Jurevicas 25 dažādu krāšņu peoniju kolekcija. Izstādes rīkotāji šogad sadarbojas arī ar Jūgendstila muzeju, kas piedāvā apskatei arī savus eksponātus – simtgadīgus porcelāna traukus ar īrisu gleznojumiem uz tiem un citus priekšmetus.
„Šī izstāde ir noķerta aiz astes, jo puķu audzētājiem agrās un vidējās šķirnes īrisi jau ir noziedējuši, bet izstādē ir apskatāms pēdējais skaistums, kas vēl ir saglabājies dārzos. Šajā pavasarī no puķu audzētājiem ļoti daudz varēja dzirdēt par to, cik slikti ir pārziemojuši īrisi, tādēļ daudziem brīnišķīgas ziedu šķirnes nav saglabājušās, līdz ar to izstāde ir lieliska iespēja, lai iegādājoties jaunus stādus un papildinātu savas zināšanas par īrisiem,” atklāšanā vēsta Dabas muzeja izstāžu organizatore Elīna Pēkšēna.
„Īrisi cēlušies no Vidusjūra baseina reģiona, tā kā tie ir karstumu un sausumu mīloši augi, diezgan grūti ir piemērot tos īsajām, slapjajām, vēsajām un nepastāvīgajām vasarām, kā arī aukstajām, ziemām. Īriss var augt vienā vietā 3-5 gadus. Vāzē šie ziedi var stāvēt ilgāk, nekā atklātā laukā, bet labākais laiks to pārstādīšanai ir pēc ziedēšanas. Veiksmīgai īrisu audzēšanai ir jāizvēlas saulaina vieta un ūdens caurlaidīga augsne. Jāuzmanās, lai īrisu augšanas vietā pavasarī un rudenī nesakrājas pastāvīgs mitrums, nedrīkst aizrauties ar mēslošanu (kūdras, kūts mēslu un granulētu mēslošanas līdzekļu lietošanu), tie jāstāda neitrālā augsnē, skābu augsni var bagātināt ar dolomīta miltu un krīta sajaukumu, bet vislabāk izmantot pelnus, jo īrisiem vajadzīgs kalcijs. Praktiski īrisi neprasa sevišķu kopšanu, bet viena no problēmām ir daudzgadīgās nezāles, kuras apmēram trīs gadu vecā īrisu krūmā ir grūti izravēt.
Latvijas selekcionāru mērķis ir panākt, lai īrisi labi ziemotu, lai tie katru gadu ziedētu ilgi un bagātīgi. Selekcijas process tehniski nav sarežģīts un ikvienam ir iespējams izveidot savu īpašo īrisu šķirni. No izvēlētā īrisa ir jāizrauj putekšņnīca un tās šķirnes putekšņi ir jāsmērē uz otras šķirnes drīksnas. Ja apputeksnēšana bijusi veiksmīga, aizmetas sēklu pogaļa, kas augusta beigās paliek iepelēka, kas nozīmē, ka sēkla ir gatava, bet Latvijas apstākļos, tikko kā pogaļa ir palikusi dzeltenīga, tā ir jārauj nost, jāattaisa vaļā un jāstāda zemē. Svarīgi ir izvēlēties augu vecākus, jo krustojumi var iznākt ļoti dažādi. Jāizvērtē ir ne tikai zieda krāsa, bet arī tā izkārtojums un forma. Modernai šķirnei ir jābūt kruzuļotai, apakšējām ziedlapām jābūt aptuveni 90 grādu leņķī, pietiekoši platām un noapaļotām. Jauna īrisu šķirne veidojas apmēram 3-4 gadus, un šajā laikā tiek dēvēta par hibrīdu, bet ja šķirne ir izturējusi selekcionāra uzstādītos kritērijus, kas var būt gan ziemcietība, gan vizuālais izskats, kā arī pavairošanas iespējas, tai tiek piešķirts nosaukums,” Atklāj selekcionārs Laimonis Zaķis.
Izstādē var apskatīt ziedus ar visdažādākajiem selekcionāru dotajiem nosaukumiem: Vectēva pīpe, Veltījums mātei, Melomāns, Putnu balle, Karstās dejas, Ledus laikmets, Ledus virsotne, Pusnakts viesis, Auseklis un citi.
Latvijā nav speciālas īrisu audzētavas, bet ir selekcionāri un kolekcionāri Kandavas novadā, Pūrē, Tukuma novadā, Pierīgā un Bauskas novada Stelpē.