Sliežu naudu atstāj dzelzceļam
Valdībai vajadzēja pastrīdēties un starp strīdiem nedēļu padomāt, lai nonāktu pie pašsaprotama lēmuma – ļaut valsts uzņēmumam Latvijas dzelzceļš (LDz) labot savas sliedes par savu naudu.
Precīzāk sakot, sliedes tiek ne vien labotas, bet būtiski uzlabotas, apgūstot Eiropas Savienības palīdzības fondu naudu.Paldies ES par to, bet arī Latvijai līdzfinansējuma veidā ir jāparāda sava ieinteresētība projektu realizācijā. Savulaik ES bija gatava uzdāvināt Latvijai 100 miljoniem latu ekvivalentu naudas summu jaunu pasažieru vilcienu pirkšanai, bet Latvija nebija gatava šādu dāvanu pieņemt. Nauda Latvijai tomēr tika atstāta ar nosacījumu, ka tā tiks izlietota dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanai. Tas nozīmēja, ka LDz kā šīs infrastruktūras pārvaldniekam ir pēkšņi jāatrod līdzfinansējums projektu izpildei.
Tam bija jābūt pašsaprotamam, ka vismaz daļa no ES projektu līdzfinansējuma būs LDz 2013. gada peļņa, lai LDz būtu mazāk jāaizņemas un pēc tam mazāk jāsamaksā procentos par aizņēmumu, tomēr valdība ar Laimdotu Straujumu priekšgalā pārvērta šāda lēmuma pieņemšanu par izrādi divās daļās. Pirms nedēļas L. Straujuma valdības sēdes publiskajā daļā stāstīja, cik labi būtu atdot LDz peļņu skolotājiem vai vienalga kam. Vakar valdība slēgtā sēdē nolēma sliežu naudu atstāt dzelzceļam. L. Straujuma teicās noskaidrojusi, ka pretējā gadījumā ES projektu līdzfinansēšana būtu jāpārņem valdībai, kas gan vizuāli palielinātu budžeta ieņēmumus un izdevumus, bet nekāda lieka nauda skolotājiem no šādas naudas grozīšanas nerastos.
Valdības lēmums tika pieņemts, par spīti Finanšu ministrijas iebildumiem, ka vismaz daļu no LDz peļņas tomēr vajagot atņemt. Šāda FM nostāja nav nekāds jaunums. Pirmkārt, FM cenšas uzrādīt valsts kreditoriem kaut mākslīgi uzpūstus valsts ieņēmumus, kam jāpalielina Latvijai pieejamo kredītu limits. Otrkārt, FM cenšas pārkrāmēt faktiskos valdības parādus uz valsts uzņēmumiem, lai valsts kreditori tos neredzētu un tiktu sasniegts tas pats mērķis, kas iepriekš.