Joprojām nerimst diskusijas par to – būt vai nebūt centralizētajam eksāmenam ķīmijā un fizikā. Vieni uzskata, ka noteikti vajag, otri – tikpat noteikti, ka nevajag. Par pārbaudījumu balso nozaru asociācijas un arī augstskolu vadītāji, kuri sit trauksmes bungas par eksakto zinātņu mazo popularitāti Latvijā.
Ar šābrīža situāciju dabaszinātņu apguvē nav apmierināti Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Jānis Gardovskis un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) mācību prorektors Uldis Sukovskis. Viņi vērš uzmanību uz to, ka ar katru gadu aizvien mazāk vidusskolas beidzēju izvēlas kā centralizēto eksāmenu kārtot dabaszinātnes un, vēl satraucošāk, krītas arī rezultāti, kas spiež augstskolas uzņemties lāpītāju lomu. Jo – lai kā arī būtu, nākamais speciālists jāsagatavo augstā līmenī. J. Gardovskis norāda, ka diemžēl bez nopietniem eksakto priekšmetu pamatiem apgūt inženierzinātnes un mediķa profesiju nav iespējams. Ārsta profesija ir viena no retajām profesijām, kas prasa ļoti kompleksas zināšanas par cilvēka un visas pasaules uzbūvi. Tieši tāpēc viens no uzņemšanas papildu nosacījumiem medicīnas studijās ir vērtējums centralizētajā eksāmenā bioloģijā vai ķīmijā. Šobrīd gan jaunietis var izvēlēties – kārtot vienu vai otru pārbaudījumu. «Vēl pirms pāris gadiem savās prasībās un atlasē bijām daudz stingrāki – prasījām uzrādīt vērtējumu abos eksāmenos. Diemžēl realitāte pēdējos gados lika ieviest izmaiņas – arvien mazāk bija tādu jauniešu, kas būtu gatavi likt abus eksāmenus, turklāt arī citas augstskolas sāka samazināt savas atlases prasības, mazinot kopējo prasību līmeni uzņemšanā visā valstī,» teic RSU rektors, piebilstot, ka iebildumi par šādiem mīkstinošiem soļiem nesekojuši arī no uzraugošajām valsts institūcijām. Arī RTU prorektors atzīst, ka, iestājoties augstskolā, netiek prasīti centralizētā eksāmena rezultāti dabaszinātnēs, tomēr – ja tie esot, tas nozīmējot augstāku koeficientu reflektantam.
Lai aizpildītu robus jau laikus, RSU topošajiem studentiem rīko bioloģijas kursus, kurus ik gadu paralēli vidusskolas stundām apgūst vairāk nekā 500 jauniešu. Taču nākoties secināt, ka krītas ne tikai zināšanu līmenis bioloģijā un ķīmijā, bet arī fizikā, tāpēc, jau sākot ar jauno studiju gadu, RSU būšot spiesta veidot papildu nodarbības arī fizikā. Pagaidām vērtējums fizikā gan neesot izšķirošais, lai iekļūtu medicīnas studiju grupās, un tomēr tā ir būtiski nepieciešama profesionāla ārsta izglītībā, lai izprastu dabas un cilvēka fizikālās likumsakarības, uzskata J. Gardovskis.
RTU prorektors atzīst, ka eksāmens nav panaceja, tomēr labs rezultātu mērītājs. Tas ļauj saprast, kāda ir situācija un kas būtu labojams konkrētā priekšmeta apmācības sistēmā. Viņš ir pārliecināts, ka centralizētais pārbaudījums arī motivētu jaunieti nopietnāk apgūt dabaszinātnes. Skaidrs, ka uzreiz tas nebūtu ieviešams, taču ar laiku tas būtu izdarāms, ja vēlamies ko mainīt pašreizējā situācijā. J. Gardovskis piebilst, ka priekšmetu popularizēšana ir jāveic ne tikai skolām un augstskolām, bet arī uzņēmumiem, kuros attiecīgo profesiju pārstāvji varēs veidot savu karjeru. «Un būsim arī atvērti pasaulei, tāpēc nav arī jābīstas uzsvērt, ka šīs zināšanas ir konvertējamas globālajā darba tirgū ārpus Latvijas robežām,» teic RSU rektors.