Valdība varētu apņemties bankām piešķirt papildu līdzekļus, beidzot īstenojot kredītņēmēju atbalsta programmu, šovakar ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
No neoficiāliem, bet drošiem avotiem "De facto" zināms, ka valdība jaunajā memorandā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) vienojusies par aptuveni 31 miljona latu novirzīšanu kredītņēmējiem. Naudu plānots ņemt no tiem līdzekļiem, kas patlaban Latvijas Bankā glabājas finanšu sektora stabilizēšanai, ziņoja raidījums.
Latvijas kredītņēmēju apvienība gan uzskata, ka šādu programmu nemaz nevajag, jo tādējādi valsts piešķirtie miljoni caur Latvijā pārstāvētajām ārvalstu bankām aizplūdīs ārpus Latvijas robežām un tautsaimniecībai pozitīvu efektu nedos. Tāpēc apvienības pārstāvis Reinis Bērziņš uzskata, ka "programmu vajadzētu aizvērt šogad, un nemusināt prātus, jo viņa ne vien neko nedara, bet nodara ļaunumu, jo daudzi cilvēki gaida šo programmu, viņi cer. Viņi cer, ka valdība atnāks un iedos naudiņu. [..] ja tu ceri, tu pats nedari neko."
Komercbanku asociācijas dati rāda, ka patlaban problēmas ar kredītu atmaksu ir gandrīz piektajai daļai kredītu ņēmēju jeb vairāk nekā 29 000 cilvēku. Lielākā daļa kredītu kavē 90 un 180 dienas. Atbalsta programma šiem cilvēkiem gan nevarēs palīdzēt, jo tā paredzēta tiem, kuriem grūtības varētu rasties kaut kad priekšdienās. Turklāt baņķieri neslēpj, ka ar programmas palīdzību pie labuma tiktu arī pašas bankas, jo noteiktos apstākļos kredītņēmēja maksājumu un riskus uzņemtos valsts.
Turklāt bankām līdzdalība programmā nebūs obligāta, bet gan brīvprātīga, jo daudzas neesot gatavas piekrist prasībai programmas beigās kredītņēmējam dzēst daļu no kredīta summas.
Palīdzību grūtības nonākušajiem kredītņēmējiem valdība naudas aizdevējiem solīja jau pagājušā gada nogalē - pirmajā saprašanās memorandā ar SVF un Eiropas Komisiju. Šogad februārī īpaši izveidota darba grupa sāka meklēt iespējamos palīdzības veidus, atbalsta programmu konceptuāli valdība pieņēma augustā.
Vēlāk premjers Valdis Dombrovskis (JL) nāca klajā ar ierosinājumu - kredītu nodrošināt tikai ar ķīlu, kam asi iebilda komercbankas. Rezultātā tapa ideja noslēgt tādu kā sava veida vienošanos starp valdību un bankām, kurā bankas apņemas ievērot labas prakses principus un nepasliktināt kredītņēmēju stāvokli.
"De facto" vēstīja, ka, iespējams, jau tuvākajā laikā valdība parakstīs vienošanos ar komercbankām par labas prakses principiem attiecībās ar grūtībās nonākušiem kredītņēmējiem. Banku pārstāvji ir gatavi parakstīt kaut vai tūlīt. "De facto" gan norādīja, ka īpašai sajūsmai nav pamata, jo paredzētā vienošanās neko jaunu attiecībā uz grūtībās nonākušu kredītņēmēju aizsardzību neieviesīs.
"Šī vienošanās - tas nebūs kaut kāds valdības dokuments, kas ienesīs kaut ko principiāli jaunu salīdzinoši ar to, kas šobrīd pastāv," atzina Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.
Arī Latvijas Kredītņēmēju apvienība uzskata, ka vienošanās vismaz iedzīvotājiem neko nepalīdzēs. Apvienības juriskonsults Bērziņš raidījumam klāstīja, ka vienošanās nekādu labs prakses principus nemaz neparedzot un atsevišķos gadījumos banku rokas padarot vēl brīvākas.
Bērziņš uzskata, ka "šāds te labas prakses kodekss, ja tiks pieņemts un paziņots kā sasniegums kredītņēmēju aizsardzībai, tad tā būs kārtēja banku lobiju uzvara, jo kredītņēmējam no tā objektīvi nekāda labuma nebūs".
Vienošanās saturu Tverijons pagaidām neatklāja, taču viņš norādīja, ka daudz lielāka loma kredītņēmēju atbalstā būtu jāuzņemas valstij, tostarp finansiāla.
"Tas būtu tikai apliecinājums tai banku praksei, kas šobrīd ir. Kaut kāds būtisks risinājums un būtiska palīdzība ir iespējama tikai un vienīgi atrodot finansējumu programmai, kuru konceptuāli vispārējos vilcienos Ministru kabinets apstiprināja," teica Tverijons.