Štromberga nopelnītā olimpiskā prēmija iztērēta līzingam, remontam un apdrošināšanai

Par Māra Štromberga uzvaru BMX sportā olimpiskajās spēlēs Pekinā valsts izmaksātā prēmija — 25 000 latu — aizgājusi parādu segšanai, lai gan naudas piešķiršanas mērķis bija BMX sporta veidu un jaunatnes sporta programmu attīstībai, šovakar ziņoja Latvijas televīzijas raidījums "De facto".

Prēmiju Riteņbraukšanas federācijai Latvijas valdība piešķīra 2008. gada novembrī, bet izmaksāta tā tika īsi pirms gadu mijas. Pagājis gads, bet BMX klubi šo naudu tā arī nav ieraudzījuši.

BMX treneris Ivo Lakučs "De facto" atzina, ka vēlējies noskaidrot, kādiem mērķiem šī nauda izmantota.

Neziņā par naudas izlietojumu plecus raustījis pat par BMX atbildīgais Riteņbraukšanas federācijas viceprezidents Jānis Siliņš.

Atskaite pieprasīta Riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārei Itai Ertai. Un dokuments atklājis, ka federācija ar mērķi "jaunatnes sporta attīstība" sapratusi automašīnas līzingu, apdrošināšanu un remontu, trenažiera iegādi vienam klubam, fotofinišu, un nedaudz no izdevumiem saistīti ar Eiropas Čempionāta kārtām.

"Tas bija valdes kompetencē, un es tomēr uzskatu, ka varēja pajautāt, kā mēs, BMX saime domājam šo naudu izlietot, bet es arī saprotu to, ka tur tā prasība programmas iesniegšanai Izglītības un zinātnes ministrijā bija — vajadzēja diezgan steidzīgi to izdarīt un ģenerālsekretāre to izdarīja," "De facto" skaidrojis Siliņš.

Tikām Lakučs pieprasījis un izpētījis arī atskaitei pievienotos čekus par valdības piešķirtās prēmijas izlietošanu. Tad nu atklājies pavisam nesaprotams fakts. Lielākā daļa maksājumu — kopumā par aptuveni 14 000 latu — veikti vēl līdz tam brīdim, kad valdība lēma par naudas piešķiršanu. Pat vēl vairāk — tobrīd olimpiāde Pekinā vēl nemaz nebija sākusies. Viens otrs rēķins pat aizķēries no 2007. gada. Tas liek vaicāt, vai tie nav vienkārši piemeklēti čeki, lai attaisnotu izdevumus, norāda raidījums.

Riteņbraukšanas federācijas prezidents Ģirts Rorbaks atzīst, ka pēc valdes iesniegtajiem materiāliem ir redzams, ka līdzekļi izmantoti arī pagājušajā gadā, ir bijuši jādzēš parādi. "Bet ka šie līdzekļi ir aizgājuši nepareizi, man nav ne mazāko aizdomu. Ekonomiskajā situācijā mēs esam tur, kur mēs esam, un ideālu izlietojumu mēs nedabūsim vispār," uzskata Riteņbraukšanas federācijas prezidents.

Ģenerālsekretāre, kura rīkojās ar naudu, uz telefona zvanu neatbildēja un arī uz federācijas kopsapulci neieradās. Tagad no amata viņa ir atkāpusies. No valdes neviens neesot gatavs runāt.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) raidījumam atbildēja, ka viņi nevar koriģēt naudas izlietojumu, savukārt iesniegtās tāmes ir atbilstošas. Prēmijas izlietojums parādu segšanai " it kā nebūtu attaisnojama, bet tās arī ir federācijas kompetences, kā viņi to uzskata, kas viņiem primārs tur ir," norādīja IZM Sporta departamenta direktore Agra Brūne.

Valdība 25 000 latu lielas prēmijas sporta veidu un jaunatnes sporta programmu attīstībai piešķīra arī Latvijas Vieglatlētikas savienībai par Aināra Kovala izcīnīto sudraba medaļu šķēpmešanā un Latvijas Svarcelšanas klubu apvienībai par Viktora Ščerbatiha bronzas medaļu svarcelšanā.

"De facto" noskaidroja, ka Vieglatlētikas savienība prēmiju tērēja, šogad organizējot mācību treniņnometnes Ventspilī, Spānijā un Portugālē, virkni sacensību un piedaloties starptautiskos čempionātos. Arī Svarcelšanas klubu apvienība par valdības piešķirto naudu šogad organizējusi treniņnometnes jauniešiem no visas Latvijas un piedaloties čempionātos. Visi šie tēriņi bija 2009. gadā, ne iepriekš.