ASV uzbrūk Eiropai ar ģenētisko pārtiku

 
Tomāts ©Scanpix

Starp Eiropas Savienību (ES) un ASV notiek Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līguma sarunas. Sarežģīto nosaukumu vienkāršojot, var teikt, ka ASV vēlas paplašināt tirgu, tajā skaitā uz ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) sējumu rēķina. Līguma mērķis – atcelt tirdzniecības barjeras precēm un pakalpojumiem, savukārt ES ekonomika iegūtu 119 miljardus eiro.

Kamēr līgums vēl nav parakstīts, Eiropas valstis var justies pasargātas, bet pašlaik tiek lēsts, ka līgumu varētu noslēgt jau nākamā gada beigās. Kas tajā būs noteikts?

Daudz jautājumu

Zemkopības ministrijas pārstāve Inga Orlova norāda, ka TTIP līguma sarunu process ir slepens un sabiedrība netiek informēta. Iestādēm dokumenti esot «sarežģīti pieejami», turklāt Briselē ierīkota īpaša sarunu istaba, kurā dokumentus var lasīt, bet nedrīkst kopēt. Ekonomikas ministrijā iebilst – sarunu gaitā jāsargājas no lobiju ietekmes, tomēr informāciju iegūt varot ministrijas mājaslapā.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa uz šo dokumentu aicina palūkoties no vairākiem aspektiem. Pirmkārt, ASV pārmet, ka Eiropai nav pamatotu iebildumu tam, ko prasa ieviest ASV. Proti, ĢMO kukurūzas sēklu ieviešanu Eiropā. Otrkārt, ASV apelē pie tā, ka līdz galam ĢMO kaitīgums nav pierādīts. «Mēs nezinām, vai ĢMO ietekmē to, ko ēdam,» viņa saka. E. Strazdiņa arī jautā: «Ja lielākajā daļā Eiropas audzēs lēto soju, kā būs Latvijā?» Mūsu lopkopji, izvairoties no ĢMO, tātad būs spiesti audzēt dārgāku liellopa gaļu. Savukārt, ja Latvija piekāpsies ASV prasībām, tad Krievija var aizvērt savu tirgu, jo iebildīs pret ĢMO klātbūtni. Kas ir izdevīgāk?

Uz šiem jautājumiem Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas organizētajā diskusijā nepārprotamu atbilžu nebija.

ĢMO izplešas

Diez vai tagad kāds nopietni izmantos arī iepriekš izteiktos argumentus, ka ĢMO ir risinājums pārtikas krīzei un badam jaunattīstības valstīs. ĢMO ir bizness, naudas pelnīšanas veids un ar labdarību nav nekāda sakara. Piemēram, Amerikā ĢMO sējumi plešas 68 miljonos hektāru, bet 20 000 bioloģisko saimniecību saimnieko tikai apmēram 1000 hektāru platībā. ĢMO kultūras nenodrošina lielāku ražu, tām nepieciešams lielāks pesticīdu daudzums, vienīgi – šīs kultūras ir lētākas.

Pret ASV prasību – lai ES varētu ievest ĢMO kultūru sēklas – lielākā daļa valstu jau iebildušas. Tāpat kā pret hlorētu vistas gaļu un ar hormoniem barotiem dzīvniekiem. Augu ģenētikas laboratorijas vadītājs, Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrības prezidents profesors Īzaks Rašals atzīst, nav zinātnisku pētījumu, kuri pierādītu ĢMO kaitīgumu. Tāpat kā nav pētījumu par to, ka ĢMO lopbarība, ko apēd dzīvnieki, vai augu DNS pēc tam negatīvi ietekmētu cilvēkus. Teicienam, ka par cūku neviens nav kļuvis, ēdot ar ĢMO barotus suķus, vajadzētu kalpot kā pierādījumam. Lopbarībā ĢMO īpatsvars tiešām ir ļoti liels. Arī Latvijā.

Latvija no visām ES valstīm esot visnoraidošākā pret ĢMO audzēšanas atļauju. Pat zinātnieki, kuri aizstāv ĢMO, nenoliedz, ka šādi kultūraugi var ietekmēt vidi un nebūt ne labākajā virzienā. Toties citviet ĢMO kultūraugi ieņem arvien lielākas platības. Eiropā ĢMO audzē Spānijā, Čehijā, Rumānijā un Portugālē.

Ī. Rašals ironizē, ka ĢMO noliegšana arī kļuvusi par biznesu. Piemēram, Ukrainā jāmarķē pat sāls un tualetes papīrs, ka tas nesatur ĢMO. Latvijā nopērkami no ĢMO brīvi pelmeņi. Un kam gan varot traucēt zilas rozes, ko ar tradicionālām selekcijas metodēm neiegūt?

Par ko uztraucas Latvijā

Lai kāds marķējums būtu vai nebūtu tualetes papīram, Latvijas iedzīvotāji diemžēl nevar justies pasargāti no ĢMO. Neatkarīgā ir vairākkārt rakstījusi, ka pašlaik neviens nekontrolē ĢMO kultūru ievešanu un audzēšanu Latvijā, jo Pārtikas un veterinārajam dienestam nav naudas. Latvija paļaujas uz Eiropas ātrās reaģēšanas sistēmu – ja bagātākā valstī atklās neatļautu ĢMO klātbūtni, par to informēs arī Latviju. Jau ir konstatēti gadījumi, kad ĢMO saturošiem produktiem nav bijis atbilstīgs marķējums.

I. Orlova mierina, ka «nav pieļaujams, ka viena sarunu puse uzspiestu kaut ko otrai». ES sarkanās līnijas tikšot saglabātas, un tās ir augstie standarti patērētājiem un vides aizsardzība. Latvijas interesēs ir nosargāt līdzšinējo politiku – lai ĢMO produkti nevar brīvi ienākt tirgū.