Gleznotāja Uno Daņiļevska meita atgūst gleznas, kas nozagtas pirms 18 gadiem

Gleznotāja Uno Daņiļevska meitai izdevies atgūt daļu tēva darbu, kuri savulaik tikuši nozagti un kurus viņa un daudzi pazīstami Latvijas gleznotāji meklējuši gandrīz 20 gadus, šovakar ziņoja raidījums "Nekā personīga".

Kopumā 300 darbus - visu mākslinieka kolekciju zagļi aiznesa 1991.gada rudenī no mākslinieka darbnīcas, un kopš tā laika neviens tos nebija redzējis. Līdz pirms mēneša nejauši Mākslas akadēmijas profesors Juris Jurjāns sava nu jau mirušā drauga darbu ievēroja kādā no izsolēm.

Gleznotājs Daņiļevskis 1991.gada augustā kopā ar kolēģiem bija aizbraucis uz Ameriku. Mākslinieki ceļoja vairākas nedēļas, un Daņiļevska mākslas darbnīca Āgenskalnā bija palikusi bez pieskatīšanas. Dienā kad gleznotājs atgriezās Rīgā un atbrauca uz savu darbnīcu, viņa dzīve uz visiem laikiem mainījās. Zagļi bija aiznesuši visus darbus, kurus Daņiļevskis savos 46 gados bija radījis un glabājis. Arī tos, kurus dāvinājuši citi slaveni gleznotāji, - kopā vairāk nekā 300 gleznas, skices un zīmējumus, ziņoja raidījums.

Latvijas glezniecības vēsturē tas ir vienīgais gadījums, kad kāds mākslinieks zaudē visus savus darbus. Policija un organizētās noziedzības apkarotāji drosmīgi metās lietu šķetināt. Uzzināja, ka pie darbnīcas redzēta smagā automašīna, kurā it kā gleznas sakrāmētas un aizvestas. Izdevās gan uziet tikai vienu zādzības liecinieku - kādu vietējo dzērāju, kuru pēc dažām dienām policija atrada mirušu.

Iespējams, tas bija sods par mutes palaišanu, ziņoja "Nekā personīga". "Tāda versija bija, ka 2 - 3 dienas pēc tam tas nelaimīgais cilvēciņš kaut kā nu ... nevarētu teikt, ka labprātīgi no tās dzīves šķīrās. Vienīgais liecinieks, kas zināja mašīnas numuru," raidījumam teica gleznotājs Juris Jurjāns.

Policija tā arī neatrada ne gleznas, ne arī zagļus. Kopš tā laika Daņiļevska meita Linda Daņiļevska kopā ar radiniekiem un tēva draugiem centās izsekot mākslas darbu izsolēm, apstaigāja galerijas un ieskatījās antikvariātos. Līdz šim visi meklējumi beigušies neveiksmīgi. Vienīgās gleznas, kas tapušas līdz 1991.gadam, glabājas vien dažās privātkolekcijās un Latvijas Mākslas muzeja arhīvos.

Taču pirms mēneša Lindai zvanīja gleznotājs Jurjāns. Viņš vienā no izsoļu katalogiem nejauši bija pamanījis Daņiļevska 1970.gadā tapušu gleznu. Tas bija viens no nozagtajiem darbiem. Gleznotāja meita ar iesniegumu vērsās pie tiesībsargiem.

Izsoļu katalogs ar zagto gleznu piederēja Raita Cinka "Privātajam latviešu mākslas muzejam". Kolekcionārs Cinks policijai skaidroja, ka darbu ar nosaukumu "Kuģi ostā" viņam atnesis kāds paziņa. Bet tad atklājušās neskaidrības ar dokumentiem, un mākslas darbs atdots atpakaļ. Policijai Cinks apgalvojis, ka viņam ne sapņos nav rādījies, ka glezna ir zagta.

"Atnāca, paprasīja uzvārdu tam, no kura esmu to pieņēmis. Vārdu pateicu, uzvārdu es nezināju, es pateicu vārdu telefona numuru, visu pārējo, kas man zināms, droši vien ar viņu viņi tikās," teica Cinks.

Ar to izmeklētāju līdzdalība formāli beidzās. Krimināllietā par gleznu nolaupīšanu jau astoņus gadus iestājies noilgums, un arī gleznotājs pirms diviem gadiem miris. Ja kāds gleznas visus šos gadus rūpīgi slēpis, tad tagad mākslas darbus var pārdot, nebaidoties no soda.

Tāpēc gleznotāja meita bija ļoti pārsteigta, ka pirms nedēļas ar viņu sazinājās Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) izmeklētājs. Viņš solīja noorganizēt tikšanos ar cilvēku, pie kura ir Uno Daņiļevska gleznas. Par simbolisku samaksu tās varot atgūt. Citādi policija palīdzēt nevarot.

Ar izmeklētāju Linda tikās kādā Bolderājas benzīntankā. Vairākas stundas viņi gaidīja ziņu no gleznu īpašnieka, pārbrauca no vienas vietas uz otru, līdz kāda Iļģuciema veikala stāvlaukumā Lindas mašīnā iekāpa vīrietis, kurš sevi sauca par Andi. Viņš stāsta, ka Daņiļevska darbus atradis nejauši un ir gatavs tos Lindai parādīt.

Andis Būmanis izrādījās mākslas darbu tirgotājs un mākslinieka Daņiļevska kaimiņš. Vecā koka mājā netālu no mākslinieka darbnīcas viņš glabā desmitiem vērtīgu darbu, ziņoja raidījums.

Šonedēļ Lindai beidzot izdevās atgūt tēva gleznas, kuras gandrīz 20 gadus bija pazudušas. Būmanis centās vēl ar Lindu tirgoties, bet, kad pamanīja raidījuma kameras, piekāpās un bija ar mieru daļu no nozagtās kolekcijas atdot par 100 latiem.

Būmanis apgalvo, ka daļu no gleznām viņš nejauši esot atradis turpat blakus kādā šķūnī. 1998. gadā tas esot dedzis un atklājies, ka starpsienas ir pilnas ar gleznām un zīmējumiem. Bet gleznu, kas aizceļoja uz izsoli, viņam esot pārdevis kāds bezpajumtnieks.

"Riktīgi "nodropējies" onkulis atnesa to bildi. Viņš prasīja polšu, es viņam devu trīs aliņus. Stāstu, kā bija. Tas ir sākums tai epopejai. Un tad viņš teica, ka pārējās bildes viņš jau paspējis atdot. Es prasīju - tev vairāk bija? Nu viņš saka - čupiņa. Es prasu - kur tu ņēmi? Fenderēji? Nē. Aiz durvīm stāvēja," stāsta Būmanis.

Būmanis sola, ka atdos Lindai visas tēva gleznas. Viņš esot tikai nejaušas sakritības dēļ kļuvis par īpašnieku darbiem, kurus 18 gadus meklējusi Daņiļevsku ģimene.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais