Aptauja: Puse iedzīvotāju darba apstākļus Latvijā vērtē kā sliktus

© F64

47% no Latvijas iedzīvotājiem darba apstākļus Latvijā kopumā vērtē kā sliktus, secināts pētījumu kompānijas TNS veiktajā aptaujā.

Aptaujā secināts, ka tik pat daudz iedzīvotāju darba apstākļus Latvijā kopumā vērtē kā ļoti labus, taču 6% šajā jautājumā nav viedokļa. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) ar darba apstākļiem ir apmierināti 53%, bet kā sliktus tos atzīst 43%.

TNS vecākā klientu vadītāja Inta Priedola stāstīja, ka attiecībā uz personiskajiem darba apstākļiem iedzīvotāji nav tik pesimistiski, jo 25% norāda, ka darba apstākļi viņu darba vietā ir uzlabojušies, 43% atzīts, ka darba apstākļi ir saglabājušies tādi paši, bet 28% norāda, ka tie pasliktinājušies.

Lūgti norādīt trīs vissvarīgākās lietas, kas iedzīvotājiem ir vissvarīgākās Latvijas uzņēmumu darbībā, 69% respondenti nosaukuši labu darba vidi un rūpes par darbiniekiem, 51% - uzņēmuma ilgtermiņa stratēģiju, bet 44% - uzņēmuma godīgu nodokļu nomaksu.

Aptaujā secināts, ka iedzīvotāji kā lielāko veselības aizsardzības un drošības risku darba vietās atzīst stresu - tā atzinuši 50% Latvijas iedzīvotāju. ES šis rādītājs ir 51%.

Tāpat aptaujā secināts, ka visnegatīvāk Latvijas ilgtspējīgu attīstību ietekmējusi ekonomiskā krīze - tā atzinuši 67% respondentu. 44% uzskata, ka Latvijas ilgtspējīgu attīstību ietekmējusi banku krīze, 41% - mainīgā nodokļu politika, 41% - nekustamā īpašuma tirgus "burbulis", bet 39% - ēnu ekonomika.

TNS aptauju veica no šā gada 13.maija līdz 15.maijam, ar interneta starpniecību aptaujājot 700 Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Latvijā

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojums netiek plānots izmaksu efektīvā veidā – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Turklāt pieejamais finansējums ilgstoši netiek izmantots klimata pārmaiņu mazināšanai, līdz 2023. gada beigām uzkrājot jau 320 miljonus eiro, tādējādi neveicinot Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Svarīgākais