Ekonomikas ministrija prognozē vēl lielāku darba samaksas pieaugumu

Ekonomisko aktivitāšu pieaugums veicinās darba samaksas kāpumu arī turpmākajos ceturkšņos, tāpēc prognozējams, ka šogad darba samaksa turpinās pieaugt, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vecākā referente Laura Stelmaka.

Viņa norādīja, ka 2014.gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa bija 742 eiro, kas bija par 7,7% lielāka nekā pirms gada. Darba samaksas pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī bija straujāks nekā vidēji 2013.gadā, kad vidējā bruto darba samaksa pieauga par 4-5% ik ceturksni.

"Salīdzinājumā ar 2013.gadu, kad bruto darba samaksa gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā auga līdzīgi, tad šogad pirmajā ceturksnī atalgojums privātajā sektorā pieauga straujāk - par 8,7%, savukārt sabiedriskajā - par 6,1%. Tomēr vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā ir par gandrīz 6% lielāka nekā privātajā sektorā - attiecīgi 770 eiro un 727 eiro," informēja EM eksperte.

Viņa uzsvēra, ka vidējās bruto darba samaksas pieaugums lielā mērā ir saistīts ar minimālā atalgojuma izmaiņām kopš 2014.gada 1.janvāra.

Stelmaka stāstīja, ka darba samaksa 2014.gadā visās tautsaimniecības pamatnozarēs ir pieaugusi, tomēr to dinamika bija atšķirīga. Straujākais darba samaksas pieaugums 2014.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, bija finanšu un apdrošināšanas nozarē un nekustamo īpašumu nozarē, kā arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.

Latvijas galvenajā eksporta nozarē apstrādes rūpniecībā 2014.gada pirmajā ceturksnī darba samaksa bija par 7,5% lielāka nekā pirms gada. Tā pieauga gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, tomēr visstraujākais pieaugums gada laikā bija kokapstrādē - par 11,7%.

Mērenāks darba samaksas pieaugums bija gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 7,8%, mašīnu un iekārtu ražošanā - par 7,7%, pārtikas ražošanā - par 7,5% un poligrāfijā - par 7,3%, kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 6,4%. Savukārt tekstilizstrādājumu ražošanā vidējā bruto darba samaksa nedaudz samazinājās.

Jau ziņots, ka šā gada pirmajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā salīdzinājumā ar 2013.gada pirmo ceturksni auga par 7,7% no 689 līdz 742 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Vidēji valstī šajā periodā bruto darba samaksas fonds palielinājās par 9,2%, kamēr algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, ko pielieto vidējās darba samaksas aprēķinam, - tikai par 1,4%. Privātajā sektorā algas augušas nedaudz straujāk - par 8,7% gadā, savukārt sabiedriskajā - par 6,1%.

Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2014.gada pirmajā ceturksnī bija 770 eiro, bet privātajā - 727 eiro. Vispārējās valdības sektorā algas pieauga par 6,5% no 668 eiro līdz 711 eiro.

Latvijā

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojums netiek plānots izmaksu efektīvā veidā – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Turklāt pieejamais finansējums ilgstoši netiek izmantots klimata pārmaiņu mazināšanai, līdz 2023. gada beigām uzkrājot jau 320 miljonus eiro, tādējādi neveicinot Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Svarīgākais