Nākamā gada rudenī Latvijā notiks plašas Baltijas valstu un NATO militārās mācības "Sabre Strike" — tās būs sauszemes spēku praktiskās mācības, kurās piedalīties ap divtūkstoš cilvēku.
Mācības galvenokārt noritēs Ādažu poligonā, taču "neliela kustība" plānota arī jūrā, kad pēc mācību scenārija Latvijā ar kuģiem ieradīsies ārvalstu karaspēks. Mācību mērķis būs pārbaudīt Latvijas kā uzņemošās valsts spējas, proti, notiks ārvalstu karaspēka uzņemšana un izvietošana Latvijas teritorijā.
Maklakovs uzsvēra, ka šīs mācības sāka plānot jau pirms šogad notikušajām Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām, kuru scenārijs, norises vieta un apmērs izraisīja plašas diskusijas visās Baltijas valstīs un NATO. Tādējādi armijas komandieris netieši norāda, ka nākamgad iecerētās mācības Latvijā nav plānotas kā atbildes reakcija uz kaimiņvalsts militārajiem treniņiem. Mācību "Sabre Strike" norise būšot caurskatāma, sola Maklakovs.
Kopumā nākamgad Latvijā notiks četras starptautiskās mācības, tām tikšot tērēts lielākais visām mācībām plānotais budžets. Maklakovs informēja, ka 2010.gadā mūsu valsts piedalīsies un organizēs gandrīz uz pusi mazāk mācību nekā šogad. Šim mērķim nākamgad tiks tērēti 610 000 latu, bet šogad mācībām bija atvēlēts 1,1 miljons latu. Nākamgad bruņotie spēki piedalīsies 31 mācībās, un pārsvarā tās visas būs saistītas ar karavīru gatavošanu starptautiskajām operācijām.
"Nepieciešams atzīmēt, ka esam samazinājuši, varbūt pat pilnīgi atteikušies no ļoti labām mācībām spēku veidos - Gaisa spēkos, Jūras spēkos, Zemessardzē, un varbūt skumji ir tas, ka Zemessardze nebūs iesaistīta tik plaši mācībās, jo budžeta samazinājuma dēļ nevarēsim kompensēt zemessargiem dalību šajās mācībās," sacīja Maklakovs.
"Budžeta samazinājuma dēļ esam arī atteikušies no vairākām spējām - no transportlidmašīnas izmantošanas, ko izmantojām munīcijas, ekipējuma transportēšanai gan uz Eiropu, gan Norvēģiju, kas palīdzēja nodrošināt starptautiskajās operācijās dienošos karavīrus ar nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem, daļēji atsakāmies no meklēšanas un glābšanas spējām Gaisa spēkos un Jūras spēkos," informēja Maklakovs. Viņš pieļauj, ka varētu tikt pieņemts lēmums par atteikšanos transportēt ar Gaisa spēku helikopteriem slimniekus.
Lai arī zemessargi mazāk tiks iesaistīti dažādās mācībās, Maklakovs vēlējās atzīmēt, ka lielāka uzmanība tiek vērsta sadarbībai ar Iekšlietu ministriju un Zemessardze nepieciešamības gadījumā tiks iesaistīta dažādu krīzes situāciju novēršanā, piemēram, plūdu un lielu ugunsgrēku gadījumos. Šim mērķim esot rezervēta nauda budžetā. Sākotnēji budžeta projektā šim mērķim bija plānots rezervēt 50 000 līdz 70 000 latu, taču parlaments šādu summu neakceptēja, piešķirot vien aptuveni 5000 latu, kas paredzēti nelieliem iepirkumiem materiāltehnisko līdzekļu atjaunošanai.