Atsakoties no obligātā karadienesta, mēs esam ieguvēji, intervijā aģentūrai LETA pauž bijušais Saeimas deputāts, kādreizējais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Juris Dalbiņš.
Pēc viņa domām, to, kas savulaik tika izdarīts, nožēlot nevajadzētu. To attīstības un profesionalitātes līmeni, kāds patlaban ir sasniegts bruņotajos spēkos, būtu grūti nodrošināt, ja tiktu saglabāts obligātais karadienests.
Jāņem vērā, cik sarežģīta un dārga ir militārā tehnika, kas ir jāapgūst un jāpārvalda karavīram, un ne tikai tiem, kuriem ir augstākā izglītība un virsnieka uzpleči, bet arī tiem, kuri ir zemākos amatos un atbild par kādu konkrētu kaujas tehnikas vienību, uzsver Dalbiņš.
Panākt to ar obligāto militāro dienestu, pēc Dalbiņa domām, nevar. Tas laiks, kuru obligātajā militārajā dienestā pavada iesauktais, ir par īsu, lai sasniegtu tāda līmeņa profesionālo sagatavotību. Kvalitatīvā, profesionālā ziņā, atsakoties no obligātā karadienesta, Latvija ir ieguvēja, pārliecināts bijušais NBS komandieris.
Pēc viņa teiktā, jauniešiem nebija vēlmes iet obligātajā karadienestā. Savukārt bruņotie spēki, ņemot vērā nepietiekamo finansējumu, nebija spējīgi visiem jaunekļiem, kam pienācis iesaukšanas vecums, nodrošināt kvalitatīvu militāro apmācību un dienestu.
"Atteikšanās no obligātā militārā dienesta nebija kļūda, un mēs nekādā ziņā neesam zaudētāji, bet, manā izpratnē, līdz galam nav sakārtots jautājums par Zemessardzi," saka Dalbiņš. Viņa skatījumā, "mēs šobrīd zaudējam pašu izaudzinātos un sagatavotos kadrus - rezervistus, kuri ir dienējuši obligātajā militārajā dienestā, profesionālajā militārajā dienestā, bet tagad ir pārtraukuši savas līgumattiecības, tie ir virsnieki, kuri aizgājuši prom no militārā dienesta pirms pensionēšanās vecuma, bet ir labā fiziskā kondīcijā, viņiem ir militārā pieredze un zināšanas".
Pēc Dalbiņa domām, viens no aktuālākajiem uzdevumiem ir sakārtot rezervistu uzskaiti, kas patlaban lielā mērā pastāv tikai "uz papīra". Viņš arī nav pārliecināts, ka ir pat pilnīgs rezervistu saraksts ar adresēm, un rezervisti zina, kur viņiem jāierodas valsts militāra apdraudējuma gadījumā.
"Tas ir mūsu "baltais plankumiņš", kas nav sevišķi patīkams," atzīst Dalbiņš. "Mēs varam sapirkt vissarežģītāko militāro tehniku, bet ko tas dos, ja cilvēki ar to nepratīs rīkoties. Mobilizācijas likums ir pieņemts un, paldies Dievam, nav atcelts. Tur viss ir norādīts - kura amatpersona par ko atbild. Taču ir skaidri jāpasaka, kā šīs rezerves tiek uzskaitītas, apmācītas un izmantotas. Tas arī sabiedrībai dos līdzdalības sajūtu, cilvēki paši jutīsies drošāk," norāda Dalbiņš.